2. novembra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē ar prezentāciju “Par Latvijas zinātnes ieguvumiem 2021. gadā, izmantojot CERN asociētās dalībvalsts statusu” uzstājās IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs un RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors Kārlis Dreimanis.
D. Stepanovs uzsvēra, ka CERN attīsta izcilu zinātni un ir viens no pasaules prestižākajiem un izcilākajiem pētniecības centriem, kas darbojas tādās jomās kā augstas enerģijas daļiņu pētījumi, enerģētika, medicīna, jaunie materiāli, informācijas tehnoloģijas, paātrinātāju tehnoloģijas. Īpaši tika minēta CERN sasaiste ar zinātnes politikas mērķiem, kur Latvijas virzība uz zinātnes izcilību nav iedomāja bez cilvēkkapitāla attīstības zinātnē un starptautiskas sadarbības. Pēdējo trīs gadu laikā ir izteikti pieaugusi Latvijas dalība Eiropas un pasaules mēroga pētniecības konsorcijos un tīklos, kā rezultātā ir strauji pieaudzis zinātnisko koppublikāciju skaits ar ārvalstu zinātniekiem.
Nopietna vērība joprojām jāpievērš trūkstošajam cilvēkkapitālam pētniecībā. Latvijā šobrīd ir izteikti liels atbirums doktorantūrā. Doktora grāda ieguvēju skaits ir nepietiekams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu zinātnieku ataudzi. Izglītības un zinātnes ministrija šo problēmu risinās, ieviešot jaunu doktorantūras modeli. Arī CERN kalpo kā nozīmīga bāze šāda cilvēkkapitāla pilnveidei – tās ir jaunas iespējas pētniecības un inovācijas sektoram piesaistīt zinātniekus, inženierus un citus ekonomikas izaugsmei vajadzīgos speciālistus.
D. Stepanovs informēja par jau esošo sadarbību ar CERN – valsts pētījumu programmu „Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas” (īsteno RTU, LU, LU CFI) un CERN dalības tiešo sasaisti ar nozaru pētījumu programmām RIS3 jomās (sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un LIAA) tādās tēmās kā enerģētika, materiāli, IT un inženiertehniskie risinājumi, un nākotnes perspektīvā – veselības nozarē, piemēram, protonu terapijā vēža ārstēšanai.
Prezentācijā tika apskatīts arī turpmāk nepieciešamo investīciju jautājums: asociētās dalībvalsts dalības maksa CERN un finanšu līdzekļi, kas nepieciešami pasākumiem Latvijas pilnvērtīgai dalībai un sadarbībai ar CERN.
D. Stepanova sniegto informāciju par ceļu līdz Latvijas kļūšanai par CERN asociēto dalībvalsti 2021. gada 2. augustā papildināja Rīgas Tehniskās universitātes rektora Leonīda Ribicka stāstījums par RTU un Latvijas sākotnējo sadarbību ar CERN un tās pirmsākumu kopš 1990. gadu sākuma.
Prezentāciju turpināja K. Dreimanis, iepazīstinot apakškomisijas deputātus ar skaitļiem un faktiem par CERN kā pasaulē lielāko zinātnisko laboratoriju, ko Latvijas zinātnieki ar pilnām tiesībām tagad var saukt par savu laboratoriju. Viņš atkārtoti uzsvēra unikālās iespējas, kādas paver simtprocentīga piekļuve CERN zinātniskajai kapacitātei:
- Latvijas zinātnieki var pilnvērtīgi iesaistīties CERN zinātniskajos eksperimentos un var kļūt par CERN pastāvīgajiem darbiniekiem,
- Latvijas zinātniskie institūti var iesaistīties visos CERN eksperimentos un projektos,
- Latvijas industrijas pārstāvji var piedalīties visos CERN iepirkumos.
K. Dreimanis iepazīstināja klātesošos ar CERN Kontaktpunkta veiksmes stāstiem – uzņēmumiem, kuriem jau bijusi vērā ņemama sadarbība ar CERN dažādos pasūtījumos un pētījumos, apliecinot Latvijas zinātniskās vides un industrijas gatavību nākamo gadu laikā sasniegt 100% atdeves līmeni no Asociētās dalībvalsts iemaksas.
Noslēgumā tika ieskicēti galvenie sasniedzamie mērķi saistībā ar doktorantūras programmu “Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas", CMS fizikas un detektoru programmu, maģistrantūras līmeņa studiju programmas izveidi un citām aktivitātēm, no kurām uzsverama arī nepieciešamība nepārtraukti turpināt attīstīt un popularizēt STEM zinātnes jomas Latvijā.
Šim apgalvojumam piekrita arī Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, uzsverot, ka sadarbībai ar CERN būs liela ietekme ne tikai fizikas, bet visu STEM jomu attīstībai Latvijā. Tēlaini salīdzinot CERN ar Formula 1, viņš piebilda, ka augsta līmeņa piloti/zinātnieki mums tomēr jāsagatavo pašiem un tāpēc ir nepieciešama attiecīga zinātnes infrastruktūra arī tepat Latvijā.