Latvijā tapuši jauni, mūsdienīgi mācību un metodiskie līdzekļi latviešu valodas apguvei skolēniem ar dzirdes traucējumiem. Tie ir izstrādāti Valsts izglītības satura centra projekta Skola2030 ietvaros, sadarbojoties ar Latvijas speciālistiem un iedvesmojoties no starptautiskās pieredzes. Mācību materiāli paredzēti 1.- 6. klases skolēniem ar dažādiem dzirdes traucējumiem, tajos iekļauti metodiskie materiāli skolotājiem.
Jau pirms vairākiem gadiem Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas direktore Kristiāna Pauniņa aktualizēja problēmu, ka skolēniem ar dzirdes traucējumiem trūkst specifiski, šim mērķim paredzēti mācību līdzekļi. "Ja neredzīgiem bērniem ir grāmatas Braila rakstā, tad nedzirdīgiem bērniem nav grāmatu, kurās teksts tulkots zīmju valodā digitālā formā," toreiz portālam Delfi teica Pauniņa.
Tika rasts risinājums - Skola2030 uzsāka darbu pie Interaktīvo mācību līdzekļu latviešu valodas un latviešu zīmju valodas apguvei skolēniem ar dzirdes traucējumiem 1. – 6. klasei sagatavošanas. Mācību līdzekļus izstrādājis autoru kolektīvs, adaptējot ārzemju pieredzi un veidojot oriģinālsaturu, kā arī sadarbojoties ar Latvijas Nedzirdīgo savienību, Rīgas Ēbelmuižas pamatskolu un Valmieras Gaujaskrasta vidusskolu.
“Iekļaujoša izglītība nozīmē pavisam praktiskas lietas, piemēram, mūsdienīgus un mērķa auditorijai pielāgotus mācību līdzekļus. Man ir liels prieks, ka šobrīd varam skolēniem ar dzirdes traucējumiem tos piedāvāt. Pirms vairākiem gadiem, kad strādāju Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, es aktualizēju šādu mācību līdzekļu nepieciešamību, iesniedzot priekšlikumus budžeta grozījumos, lai to izstrādei tiktu novirzīts finansējums. Esmu gandarīta, ka ir sagatavoti materiāli ābeces mācīšanas posmā bērniem ar dzirdes traucējumiem, bet daudz plašāks mācību un metodisko līdzekļu klāsts,” saka Anda Čakša, izglītības un zinātnes ministre.
Izveidotie mācību līdzekļi skolēniem piedāvā iespēju metodiski inovatīvi un interesanti, šim laikam atbilstoši, apgūt mācību saturu. Gatavojot materiālus, kas ietver ābeces mācīšanas posmu, autori adaptēja slovēņu mācību līdzekli ”Saproti mani”, izmantojot tajā esošās ilustrācijas un tekstus. Skolotājiem mācību līdzekļi sniedz metodisko atbalstu, piemēram, idejas, kā izmantot uzdevumus dažādos radošos veidos. Interaktīvie mācību materiāli latviešu valodas un latviešu zīmju valodas apguvei skolēniem ar dzirdes traucējumiem 1.–6. klasei ir pieejami platformā skolo.lv: https://skolo.lv/course/view.php?id=753994
“Šobrīd mēs daudz runājam par iekļaujošo izglītību, par to, kā to īstenot, lai skola sniegtu izglītību, prasmes un atbalstu katram bērnam. Šie mācību līdzekļi ir veidoti, balstoties Pamatizglītības standartā, un tie ir tiešā veidā saistīti ar pilnveidoto mācību saturu,” stāsta pirmsskolas un sākumskolas mācību satura eksperte un viena no mācību līdzekļu autorēm Agrita Miesniece.
Kāpēc bērniem ar dzirdes traucējumiem ir nepieciešami īpaši materiāli? Skaidro viena no mācību materiāla autorēm Inamora Zaiceva: “Iedomājamies, ja mēs nedzirdētu – kā uztvertu informāciju? Mums palīgā nāktu tā sauktā kompensējošā uztvere – ko redzam ar acīm, ko sajūtam ar tausti, arī kustība daudz ko pastāsta. Tāpēc mācību materiālā, kas domāts bērniem ar dzirdes traucējumiem, noteikti ir jābūt iekļautai vizuālajai informācijai. Taču ne tikai. Ir zīmes, kuru nozīme uztverama vienīgi dinamiskā veidā, kustībā, tās nevar attēlot statiski, tāpēc mācību materiālā iekļauts arī video.”
Visos mācību materiālos blakus vizuālajai un tekstuālajai informācijai ir redzams ātrās reaģēšanas QR kods (Quick Response Code). Kad skolēns vai skolotājs ar viedtālruni noskenē kodu, atveras video, kurā iespējams apgūt dinamiskās zīmes, izspēlēt interaktīvos uzdevumus, noskatīties filmu fragmentus ar surdotulkojumu.
Skolēniem ar dzirdes traucējumiem verbālā jeb runātā latviešu valoda līdzinās svešvalodai. Mācību procesā skolēniem jāapgūst abas komunikatīvās sistēmas – gan latviešu valoda, gan latviešu zīmju valoda. Jāņem arī vērā, ka katrai valodai ir savi likumi un gramatikas struktūra. Ir svarīgi veidot skolēnu izpratni par gramatiski pareizu latviešu valodu, kad tiek apgūtas valodas lietošanas prasmes, tostarp lasīšana un rakstīšana.
“Kad bērni ar dzirdes traucējumiem apgūst valodu, attēliem ir būtiska nozīme. Saistībā ar konkrēto attēlu ir jābūt vienkāršam tekstam, un šim tekstam ir jāparādās arī zīmju valodā. Šīm trim vienībām ir jābūt savā starpā cieši saistītām, jāpapildina citai citu, tā skolēni ar dzirdes traucējumiem mācās valodu,” skaidro Inamora Zaiceva, “Nereti nedzirdīgie bērni nāk no dzirdīgo ģimenēm, kur neizmanto zīmju valodu, tāpēc viņiem nav iespējas to iemācīties ģimenē. Ar mūsu izstrādātā materiāla palīdzību viņi apgūst gan zīmju valodu, gan verbālo valodu.”
“Labs atbalsts mācību procesa organizācijai ir pievienotais interaktīvais zīmju valodas alfabēts un dažādie interaktīvie uzdevumi. Būtiska nozīme ir arī pievienotajiem Skolotāju ceļvežiem, kuros vienkopus pieejami gan ieteikumi mācību satura apguvei, gan sasniedzamo rezultātu noteikšanai un mācību sasniegumu vērtēšanai,” uzsver VISC Izglītības satura departamenta Iekļaujošās un speciālās izglītības nodaļas vadītāja Anita Falka.