Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts (turpmāk – LU IPI) piektdien, 12. maijā rīkoja mācību semināru par Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmas OECD PISA salīdzinošo pētījumu datu atlasi un apkopošanu.
Seminārā piedalījās izglītības pētnieki un Latvijas augstskolu studenti un mācībspēki, kuri darbojas ar izglītības pētniecību saistītās nozarēs. Salīdzinošie, dažādu valstu izglītības pētniecības centru apkopotie dati par skolēnu sasniegumiem un mācību metožu izpratni ir nozīmīgs informācijas avots ne tikai pētniekiem, bet arī rīcībpolitikas veidotājiem – tie ļauj ieraudzīt konkrētas valsts 15-gadīgo skolēnu sniegumu trijās jomās: matemātikā, dabaszinībās un lasīšanā. Tām pievienojusies arī finanšu pratība – prasme rīkoties ar naudu un izprast tās nozīmi. Pētījumā, analizējot skolēnu atzīmes, tiek ņemts vērā katra skolēna sociāli ekonomiskais un ģimenes stāvoklis un vecāku/aizbildņu izglītības līmenis, skatīta minēto faktoru savstarpējā mijiedarbība.
PISA pētījumi tiek rīkoti un datubāzes apkopotas jau kopš 2000. gada, nākamajiem pētījuma cikliem sekojot ik pēc trim gadiem. Tāpēc izpētes procesā vitāli nozīmīga ir prasme orientēties un atbilstoši rīkoties ar plašo informācijas apjomu, kurā tiek salīdzināti vairāku valstu skolēnu sasniegumi gan kvantitatīvā (atzīmes, novērtējums), gan kvalitatīvā (izziņas metožu izpratne mācību procesā) griezumā.
Ar pieejamo datu struktūru semināra dalībniekus iepazīstināja LU IPI pētnieks, prof. Andris Grīnfelds. LU IPI vadošās pētnieces Ritas Kiseļovas vadībā tika sniegts ieskats pētījuma metodoloģijā un rokasgrāmatās, OECD PISA testa uzdevumu piemēros un datu apstrādes principos ar interaktīvajiem rīkiem.
LU IPI direktors, prof. Andrejs Geske izskaidroja primārās un sekundārās analīzes būtību un sniegtās iespējas, balstoties uz lietoto datu savākšanas instrumentu saturu un struktūru, savukārt OECD PISA pētījuma vadītājs Latvijā, prof., Andris Kangro klātesošajiem piedāvāja dažādas pētnieciskās problēmas, kas ir aktuālas pašlaik vai arī var par tādām kļūt, un kuru risināšanā būtu izmantojama pētījuma datubāzēs rodamā informācija. Piemēram, pētījuma ietvaros uzdotie jautājumi skolēniem un skolotājiem un atbilžu veidotā, raksturīgā kopaina katrai valstij (vispārīgs skolas apmeklējums, konkrētu mācību priekšmetu apmeklējums, vecāku atbalsts mācību procesā, utt).
Semināra noslēgumā tika secināts, ka OECD savā vadībā savākto informāciju labprāt dala ne tikai ar politikas veidotājiem, bet arī ar pētniekiem. Taču, tā kā šis ir tikai viens no OECD organizētajiem starptautiskajiem izglītības kvalitātes pētījumiem, svarīgi ir izmantot ceļvežus un rokasgrāmatas, kurās ietverta gan palīdzība datu instrumentu pielietojumā, gan skaidrota katra pētījuma specifiskie mērķi un metodes, kā tos sasniegt. Kā jebkurā citā nozarē, arī šajā gadījumā ļoti palīdzoša ir starpinstitūciju sadarbība un savstarpējas konsultācijas, dalīšanās ar informācijas apstrādes niansēm, utt.
Latvijas dalība OECD PISA 2015 pētījumā tika nodrošināta ES struktūrfondu 2007.-2013.gada perioda Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts izglītības pētījumiem” un ES struktūrfondu 2014.-2020.gada perioda Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros.