Sekmīgāk pāreja uz izglītību valsts valodā – “Vienotas skolas” ieviešanā noris skolās un pašvaldībās, kuras laicīgi un aktīvi iesaistījušās valsts nodrošinātajos atbalsta pasākumos, kurus piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Latviešu valodas aģentūra un Valsts izglītības satura centrs, liecina ministrijas apkopotie secinājumi par septembri, uzsākot pāreju uz mācībām latviešu valodā pirmsskolā, 1., 4. un 7.klasēs.
Īstenojot dažāda veida kompleksus pasākumus septembrī, secināms, ka kopumā “Vienotas skolas” pieejas ieviešana noris sekmīgi un pārsvarā mācību process notiek latviešu valodā, īpaši tajās skolās, kuras sagatavošanos mērķtiecīgi uzsāka jau pirms mācību gada sākuma. Problēmas ar mācību procesa īstenošanu latviešu valodā secināmas atsevišķās izglītības iestādēs, kur par pāreju uz izglītību valsts valodā vērojama vairāk formāla attieksme un veltīta nepietiekama uzmanība, lai pilnvērtīgi sagatavotos un pēc iespējas plašāk izmantotu piedāvātos atbalsta veidus.
Būtiska loma veiksmīgai valsts valodas ieviešanai mācību procesā ir ne tikai cik aktīvi skolas un pašvaldības ir iesaistījušās valsts nodrošinātajos atbalsta pasākumos, bet arī cik sekmīgi skolas veido sadarbību un dialogu ar vecākiem, skaidrojot pārmaiņu procesu un iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Tāpat sekmīgāk pāreja uz mācībām valsts valodā noris skolās, kuras veido sadarbību ar citām izglītības iestādēm, kur mācību process līdz šim bijis tikai latviešu valodā.
Lai sniegtu atbalstu skolu pārejai uz mācībām latviešu valodā septembrī 18 skolas Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Augšdaugavas novadā iesaistījušās skolu pratnerības veidošanai pilotprojektā, kuru izveidojusi Britu padomes (British Council) pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar IZM.
Aktīvu darbu un atbalsta pasākumus septembrī īstenoja Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos mentoru grupa, reizi nedēļā organizējot pedagogiem un izglītības iestādēm pieredzes apmaiņas seminārus. Pieredzes apmaiņas semināru lietderību apliecina plašā interese, vidēji piedaloties 100 līdz 140 dalībniekiem. Semināros skolu pārstāvji dalījās pieredzē par tēmu loku kā veidot komunikāciju ar skolēnu vecākiem, par risinājumiem kā labāk organizēt atbalstu pedagogiem, piemēram, kā piesaistīt jaunus pedagogus, rast sadarbības iespējas ar citām skolām, īstenojot pedagogu apmaiņas programmas. Padziļināti aplūkoti arī jautājumi, kas saistīti ar dažādu mācību materiālu un metodisko līdzekļu pedagogiem nodrošinājumu un praksi kā tos labāk izmantot. Tāpat skolu pārstāvji dalījušies pieredzē kā veidot mācīšanās stratēģijas mācību stundās, kā novērtēt un monitorēt katra skolēna sasniegtajiem rezultātiem, kā arī risinājumiem kā sniegt individuālu atbalstu skolēniem, kādas metodes efektīvāk izmantot pedagogiem mācību procesa organizēšanā skolēniem ar atšķirīgām latviešu valodas prasmēm.
Sākoties jaunajam mācību gadam, lai sniegtu atbalstu skolām, pašvaldību izglītības speciālistiem pārejai uz izglītību latviešu valodā, izveidota IZM ekspertu grupa, kuras mērķis ir izzināt pašvaldību un pedagogu vajadzības un plānot turpmāku atbalsta pasākumu īstenošanu, organizējot profesionālas sarunas ar pedagogiem. Septembrī organizētas konsultatīvas atbalsta vizītes Ludzas, Rēzeknes, Salaspils novados, kā arī Daugavpilī un Rīgā.
Septembrī turpinājās aktīva dažādu atbalstu pasākumu īstenošana pedagogiem, nodrošinot profesionālās pilnveides kursu un semināru iespējas pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogiem, strādājot lingvistiski neviendabīgā vidē. Pirmsskolas pedagogi turpinājuši pilnveidot metodiskās zināšanas profesionālās kompetences kursos, kā arī līdz decembrim ir iespējas pilnveidot pedagoģiskās prasmes kursos “Rotaļnodarbības latviski”. Tāpat, turpinot atbalstu pedagogiem sekmīgai pārejai uz mācībām latviešu valodā, līdzās augustā ievietotajiem metodiskajiem resursiem sērijā Māci un mācies latviešu valodā! (Dabaszinības 1. klasē, Sociālās zinības 1. klasē, Matemātika 4. klasē, Dabaszinības 4. klasē) septembrī pievienoti jauni elektroniski pieejami metodiskie materiāli matemātika 1.klasei un sociālās zinības 4.klasei latviešu valodā.
Dažādas atbalsta aktivitātes, semināri, kursi, pieredzes apmaiņas programmas intensīvi skolām un pedagogiem tiek nodrošinātas arī oktobrī un arī turpmāk.
Šā gada pirmajiem četriem mācību mēnešiem, līdz 31. decembrim, no valsts budžeta papildus piešķirti arī 1,7 miljoni eiro darba samaksai, lai skolās un pirmsskolās varētu nodrošināt papildu pedagogu palīgus, logopēdus un skolotājus pagarinātajās dienas grupās. Piešķirtais papildu finansējums sniedz iespēju skolām piesaistīt pedagogus, atbalsta personālu, piemēram, pedagoga palīgus, logopēdus, psihologus, sociālos pedagogus, kā arī pagarinātās dienas grupas skolotājus, lai nodrošinātu izglītojamiem nepieciešamo atbalstu mācību stundās vai rotaļnodarbībās, individuālajās un pagarinātās dienas grupas nodarbībās, nodrošinot, ka pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā izglītojamiem ir tiesības saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams.
Papildu finansējumu plānots piešķirt līdz 2026. gada 31. augustam. Turpmākajiem gadiem IZM ministrija nepieciešamo finansējumu ir iekļāvusi budžeta prioritārajos pasākumos. Īpaša uzmanība turpmākajos gados pievērsta vienotas skolas, kas paredz pāreju uz izglītību valsts valodā ieviešanai, nodrošinot kompleksus atbalsta pasākumus pedagogiem, kā arī mazākumtautību izglītojamiem latviešu valodas lietošanas paradumu stiprināšanai.
Tāpat, pārejai uz mācībām valsts valodā 2023. gadā mazākumtautību skolēnu un skolotāju atbalstam nodrošināts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā, sekmējot programmas “Vienota skola” īstenošanu. Piedāvātie atbalsta risinājumi atbilst kopā ar pārejā uz mācībām latviešu valodā iesaistītajām pusēm - izglītības pārvaldēm, pašvaldībām, skolu vadītājiem, skolotājiem, vecākiem, skolēniem un izglītības politikas veidotājiem un īstenotājiem, – izveidotajam pārejas uz mācībām latviešu valodā ieviešanas plānam.