Sagaidot Starptautisko sieviešu dienu, kas tiks atzīmēta visā pasaulē 8. martā, atskatāmies uz sievietes lomu un ļaujam ielūkoties sporta vēsturē, kādas bija sievietes iespējas nodarboties ar profesionālo sportu pirms 100 gadiem.
Citāts no grāmatas “Latvijas sporta lepnums 100”:
Kādā 1902. gada decembra pēcpusdienā liepājniekus pārsteidza neparasts skats – sieviete uz slēpēm! Pilsētā ieradusies no Bārtas puses, pēc iepirkšanās atkal uzkāpusi uz slēpēm un izgaisusi vakara krēslā – vācu valodā iznākošā avīzē šī ziņa tika pasniegta kā romantiska sensācija. Vēlāk atkal jauns brīnums: sievietes riteņbraucējas, kuras sākumā izsmēja joku lapās un kuplejās. No Vakareiropas nāca ziņas par sieviešu iesaistīšanos dažādos sporta veidos – peldēšanā, vingrošanā, kriketā, golfā, daiļslidošanā, vieglatlētikā.
[…]
Spēcīgu impulsu sieviešu sporta attīstībai visā pasaulē deva Starptautiskās Sieviešu sporta federācijas (“Fédération Sportive Féminine Internationale”) nodibināšana 1921. gada oktobrī Parīzē. Šī organizācija uzņēmās arī pasaules rekordu reģistrēšanu vieglatlētikā. Laikmeta gars sasniedza arī Latviju. 1921. gadā laikrakstā “Latvju Sports” lasāms ieteikums meitenēm apgūt nenogurdinošas rotaļas un dejas, vingrošanu, peldēšanu, bet 17-20 gadu vecumā jau drīkstot pievērsties vieglatlētikai un ziemas sportam. Drīz sievietes bija 7-10% no kopējā sporta biedrību dalībnieku skaita. Latvijas Sporta biedrībā darbojās sieviešu nodaļa trenera Paula Poļa vadībā. “Union” meitenes trenēja Reinis Viducis un Nikolajs Švedrēvics. Sievietes sportoja arī Latvijas Nacionālajā jaunatnes savienībā, “Marsā”, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā spora biedrībā u.c. Arī biedrībā “Strādnieku sports un sargs”, kuras garīgais iedvesmotājs Rainis pirmās latvju sportistes dēvējis par “sporta lēdijām”. (30.-31.lpp)
Šo aizraujošo sporta vēsturi un daudz citus ievērojamus sporta notikumus pēdējos 100 gados var lasīt Latvijas Sporta muzeja grāmatā “Latvijas sporta lepnums 100”. Šie iedvesmojošie stāsti par mūsu sporta zvaigznēm – Olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempioniem – apkopoti grāmatā. Grāmata ir kā spogulis mūsu tautas gribai sportot - no pirmās Latvijas Olimpiādes līdz pēdējām Olimpiskajām spēlēm 2018. gadā.
Bezmaksas interneta versija grāmatai:
Mūsdienas:
Sporta pasaulē bieži dzirdam par augstiem sporta sasniegumiem dažādos sporta veidos, kur Latvijas vārdu pasaulē nesušas sievietes. Pēc Latvijas Sporta federāciju padomes sniegtajiem datiem par 2019.gadu - 86 Latvijā atzītās sporta veidu sporta federācijās no 493 valdes locekļiem 92 jeb aptuveni 19% ir sievietes.
Pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) aprēķiniem, Tokijā olimpiskajās spēlēs 48,8 procenti dalībnieku būs sievietes, sasniedzot olimpisko spēļu vēsturē augstāko dzimuma līdzsvara rādītāju. Lai to veicinātu, tika izlīdzināts abu dzimumu sportistu īpatsvars BMX un kalnu riteņbraukšanā, kā arī brīvajā cīņā. Savukārt airēšanā, kanoe, šaušanā un svarcelšanā tika tuvinātas dzimumu kvotas. SOK ir izvirzījusi mērķi 2024.gadā Parīzē sarīkot pilnīga dzimumu līdzsvara olimpiskās spēles. Plašāk LSM.lv rakstā.