Ar krītiņiem uz tāfeles uzzīmēts augošs grafiks un bulta uz augšu

Eiropas Komisijas Pastāvīgā indikatoru un mērķrādītāju grupas (SGIB – Standing Group on Indicators and Benchmarkssiltuma kartē ērti var redzēt, kā valstis izkliedējas ap Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo mērījumu dažādos izglītības jomas rādītājos. Zilie toņi saka, ka dalībvalsts uzrāda labāku rādītāju par vidējo un arī uzlabo savus rādījumus, savukārt dzeltenīgie toņi – dalībvalsts uzrāda zemāku mērījumu par vidējo.

Pirmais no rādītājiem ir agrīnās bērnības izglītība un aprūpe: daļa no bērniem, vecumā no 3 gadiem līdz obligātās izglītības vecumam sākumsskolā, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes (tā teikt, piedalās izglītības procesā).

Otrais rādītājs ir priekšlaicīga mācību pārtraukšana: daļa no iedzīvotājiem, vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuriem ir vismaz pamatskolas izglītība un kuri vairs nepiedalās formālajā vai neformālajā izglītībā vai mācībās.

Trešais rādītājs ir darba vidē balstītās mācības: daļa no iedzīvotājiem, vecumā no 20 līdz 34 gadiem, kuriem ir vismaz vienu mēnesi ilga darba pieredze studiju periodā un kuri beidz vidējo profesionālo vai izglītību pēc vidējās (ne augstāko) pēdējo trīs gadu laikā.

Ceturtais rādītājs ir augstākās izglītības sasniegumi: daļa no iedzīvotājiem, vecumā no 25 līdz 34 gadiem, ar augstāko izglītību (arī augstākās izglītības ieguves procesā).

Piektais rādītājs ir nepietiekami sasniegumi lasīšanā: daļa no 15 gadus veciem 7. klases (vai augstāk) skolēniem, kas nav sasnieguši lasītprasmes otro līmeni (zemāko līmeni).

Sestais rādītājs ir nepietiekami sasniegumi matemātikā: daļa no 15 gadus veciem 7. klases (vai augstāk) skolēniem, kas nav sasnieguši matemātisko prasmju otro līmeni (zemāko līmeni).

Septītais rādītājs ir nepietiekami sasniegumi dabaszinātnēs: daļa no 15 gadus veciem 7. klases (vai augstāk) skolēniem, kas nav sasnieguši dabaszinātņu prasmju otro līmeni (zemāko līmeni).

Astotais rādītājs ir nepietiekami sasniegumi digitālās jomas prasmēs: daļa no 8. klases skolēniem, kas nav sasnieguši datorprasmju un informācijpratības otro līmeni (zemāko līmeni) Starptautiskajā datorprasmju un informācijpratības pētījumā (ICILS 2018).

Kopsavilkumā varam labi redzēt Latvijas labo “siltumu”, jo visos rādītājos, par kuriem mums ir dati, esam virs ES dalībvalstu vidējā. Tomēr redzam, ka mūsu ziemeļu kaimiņi Igauņi ir trešie spēcīgākie.

Dalība Eiropas Komisijas Pastāvīgās indikatoru un mērķrādītāju grupā SGIB īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" ietvaros.

Nacionālais attīstības plāns un Eiropas Savienības logo