Aprīlī tika publiskots Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas OECD PISA 2015 trešais pētījuma sējums “Par labklājību” (On Wellbeing), kurš apkopo rezultātus par skolēnu labklājību 53 pasaules valstu skolās, tostarp arī Latvijas. Pētījuma ietvaros apzīmējums “labklājība” tiek skatīts no četrām dimensijām: psiholoģiskās, sociālās, kognitīvās un fiziskās. Psiholoģiskā dimensija ietver skolēnu izpratni par dzīves jēgu, viņu pašapziņu un emocionālo spēku; sociālā – skolēnu attiecības ģimenē, ar skolasbiedriem un draugiem skolā un ārpus tās, kā arī attiecības ar skolotājiem; kognitīvā dimensija pēta skolēnu kompetenci matemātikā, dabaszinātnēs, lasīšanā un citās jomās, kurā nepieciešama analīze un kopsakarību rašana. Visbeidzot, fiziskā dimensija koncentrējas uz veselīgu dzīvesveidu – fiziskajām aktivitātēm un ēšanas regularitāti.
OECD PISA pētījuma mērķa auditorija ir piecpadsmitgadīgi skolēni. Publicētie aptauju rezultāti norāda, ka Latvijas piecpadsmitgadīgie skolēni kopumā ir apmierināti ar savu dzīvi: 7,4 no 10 pētījumā noteiktajiem punktiem. OECD valstu skolēnu vidējais apmierinātības līmenis ir 7,3 punkti. Ļoti apmierināti ar savu dzīvi (9-10 punkti) ir 32% skolēnu, savukārt ļoti neapmierināti (0-4 punkti) – 9%, kas ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs. Apmierinātības vidējais līmenis mūsu kaimiņvalstīs ir līdzīgs vai nedaudz lielāks - Igaunijā (7,5), Krievijā (7,8) un Lietuvā (7,9 punkti). Visvairāk apmierināti ar savu dzīvi ir skolēni Dominikānā (8,5 punkti) un Meksikā (8,3 punkti), savukārt visneapmierinātākie – Hongkongā (Ķīnā; 6,5 punkti) un Makao (Ķīnā; 6,6 punkti).
Saistībā ar psiholoģisko pētījuma rakursu, OECD PISA 2015 aptaujās tika noskaidroti dati par skolēnu uztraukuma līmeni pirms skolas pārbaudījumiem: piemēram, 43% mūsu skolēnu uztraucas par tiem arī tad, kad ir labi sagatavojušies. Praktiski visās pētījuma dalībvalstīs secināts, ka vairāk pirms pārbaudījumiem uztraucas meitenes, kopumā nonākot pie secinājuma, ka skolēni ar augstāku uztraukuma indeksu ir mazāk apmierināti ar dzīvi.
Pētot Latvijas skolēnu nākotnes plānus un ambīcijas, noskaidrots, ka Latvijā augstāko izglītību plāno iegūt 61% piecpadsmit gadus veco skolēnu (OECD valstīs vidēji šādi plāni ir 59% skolēnu). Konkretizējot, bakalaura vai maģistra grādu kopumā vēlas iegūt 46% aptaujāto skolēnu: 30% meiteņu un 16% zēnu.
Pētījuma sociālās dimensijas būtisks rādītājs ir pārinodarījumu indekss, kuru veido izsmiešanas, draudēšanas, fiziskas aizskaršanas gadījumi, mantu atņemšana vai bojāšana, kā arī baumu izplatīšana no klasesbiedru vai citu skolēnu puses. Pētījuma aptauja secina, ka mūsu skolēnu pārinodarījumu indekss ir visaugstākais visu 53 OECD PISA 2015 dalībvalstu vidū. Latvijai seko Jaunzēlande, Singapūra un Makao (Ķīna). Kopumā 30,6 % mūsu skolēni ziņo, ka izjutuši kādu no pieminētajiem pārinodarījumu veidiem dažas reizes mēnesī vai vienreiz/pāris reizes nedēļā (vidēji OECD valstīs – 18,6%). Izsmiešanu izjutuši 15,0 % Latvijas skolēnu (OECD vidēji – 10,9%). To, ka viņiem apzināti iesit vai grūsta – 8,4% skolēnu (OECD vidēji – 4,3%). Pie mums kopumā pārinodarījumus vairāk izjūt zēni – 32,5% zēnu un 28,7% meiteņu.
Lai pārrunātu pētījuma rezultātus, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) aprīlī notika seminārs ar izglītības nozares pētnieku, praktiķu un izglītības politikas veidotāju un īstenotāju dalību. Komentējot rezultātus par pārinodarījumu apjomu Latvijas skolās, Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks norādīja: “Vardarbība ir endēmiska parādība Rietumu moderno valstu sabiedrībās, tāpēc mani vairāk par Latvijas uzrādītājiem rezultātiem pārsteidz apstāklis, kāpēc citās valstīs šie rādītāji ir tik zemi – valstīs, no kurām ik pa brīdim dzirdam negatīvu un šausminošu informāciju ne tikai no skolu sistēmas vien.” IZM Valsts sekretāra vietniece – Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja atgādināja, ka Izglītības valsts kvalitātes dienesta (IKVD) pārziņā ir darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.4. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” projekta realizēšana, kas kontekstuāli atbilst pāridarījumu samazināšanai un izteiktākai kontrolei (ja skolēns izjūt savu biedru negatīvo attieksmi, viņam var rasties vēlme pārtraukt mācības, proti, pamest skolu). IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Jānis Mihailovs informēja, ka šī atbalsta pasākumu realizēšanas ietvaros viens no svarīgākajiem mērķiem ir sadarbības uzlabošana starp institūcijām. Dažreiz mēdz būt gadījumi, kuros uzraudzības iestādes vienlaikus konsultē un pieņem mērus attiecībā uz kādas skolas vadību un individuāla pedagoga audzināšanas metodēm, jo par pāridarījumu klātbūtni skolā atbildība būtu jāuzņemas gan vadībai, gan skolotājiem. Līdz ar to ir nepieciešama vairāk uz konkrētas situācijas izvērtēšanu un atrisināšanu vērsta darbība, pašas skolas vadības vērtēšanu un koriģēšanu atstājot kā nākamo soli pēc tam, kad ir rasts vajadzīgais konkrētās problēmsituācijas risinājums.
Tikpat svarīga ir dažādu speciālistu - sociālā darbinieka/pedagoga, skolas psihologa un skolotāju komandas darbs un kopīga sadarbība, tāpat arī pašvaldību savstarpēja sadarbība. Pedagogu darba individuālajai motivācijai būtu jāsaskan ar pērn jūlijā apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem „Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un metožu izvērtēšanas kārtība”. Pirmās trīs kvalitātes, kuras pieminētas audzināšanas vadlīnijās, vistiešākajā mērā attiecas uz pārinodarījumu mazināšanu (vai, vēlams, pilnīgu izskaušanu): tā ir dzīvība, cilvēka cieņa un brīvība.
Jāpiemin, ka šobrīd IZM uzdevumā ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs vada pētījumu, kura mērķis ir noformulēt rekomendācijas tām pašvaldībām, kurām ir aktuāla skolu tīkla attīstība, kas sekmētu gan skolēnu zināšanas, gan labsajūtu skolā.
Ar OECD PISA 2015 trešā sējuma saturu var iepazīties OECD mājaslapā. OECD Izglītības un prasmju direktorāta vadītāja Andreas Schleicher prezentācija “Skolēnu labklājība. Jauni ieskati no PISA pētījuma” (The Well-Being of Students. New Insights from PISA).
Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta pētnieka, OECD PISA vadītāja Latvijā, prof. Andra Kangro ziņojums “Skolēnu labklājība Latvijā starptautiskā salīdzinājumā: OECD PISA 2015 jaunākie rezultāti”.
Pētījuma īstenošanu Latvijā līdzfinansē Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” līdzekļi.