Reizēm jaunajam skolotājam pirmā klases vecāku sapulce ir arī pēdējā, jo tieši pieaugušo, tas ir – vecāku, nevis bērnu attieksme pret pedagogu jaunos speciālistus nereti iedzen strupceļā. Lai jaunie pedagogi spētu pilnvērtīgi strādāt gan ar bērniem, gan pieaugušajiem, svarīgs ir gan psiholoģiskais, gan metodiskais atbalsts. 3. novembrī Jēkabpilī notikušajā Latvijas Universitātes (LU) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajā diskusijā ar novadu pašvaldību un izglītības pārvalžu vadītājiem atbalsta personāla iesaiste mācību procesā bija viens no aktuālajiem tematiem.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks un LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) dekāne profesore Linda Daniela Jēkabpils Valsts ģimnāzijā tikās ar Jēkabpils, Līvānu, Aizkraukles, Madonas, Varakļānu, Preiļu, Daugavpils, Augšdaugavas, Krāslavas, Rēzeknes pašvaldību pārstāvjiem.
“Šobrīd izglītībā svarīgs jautājums ir par kvalitatīvi jaunu pedagogu un skolu direktoru sagatavošanu, kas spētu meistarīgi nodrošināt labu skolu pārvaldību un autonomiju, izvēloties labākos risinājumus vietējai situācijai. Skolotāji ir pārmaiņu vēstneši. Viņi māca cilvēkus, kuri nākotnē strādās profesijās, kas vēl neeksistē. Tāpēc mūsu galvenais pienākums ir bērniem iemācīt domāt un orientēties informācijā, kas ļaus viņiem mācīties visa mūža garumā. Priecājos, ka Jēkabpils skolēni starp savām iecerēm izglītībā visbiežāk minēja inženierzinātnes un medicīnu, kas ir ļoti aktuālas profesijas ne vien Latvijā, bet arī globālā mērogā,” sacīja izglītības un zinātnes ministre A. Čakša.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša diskusijā arī uzsvēra, ka laba skola ir tur, kur ir labi skolotāji, akcentējot, ka atbalsta nodrošināšana skolotājiem ir viens no nozīmīgiem “saskaitāmajiem” sarežģītajā izglītības procesā. Kā labo piemēru ministre uzsvēra “Fizika I” mācību materiālu sagatavošanu, iesaistot dažādus ekspertus, tiek domāts par metodisko atbalstu plašākā mērogā, sniedzot atbalstu skolotājiem jaunā mācību satura ieviešanā.
“Skolotāju trūkums šobrīd nav unikāla Latvijas problēma. Ar to saskaras ļoti daudzas valstis gan Eiropā, gan ārpus Eiropas. Piemēram, vairākos ASV štatos skolas ir pārgājušas uz četru dienu darba nedēļu, jo skolotāju nepietiek. Latvijā apmēram 75% jauno skolotāju pamet darbu skolā pirmajos piecos gados. Kas mums jādara labāk, vairāk, citādāk un ko jau tagad darām labi, lai piesaistītu jaunos skolotājus un tos nepazaudētu. Kas notiek labi gan politikas, gan skolotāju sagatavošanas līmenī, un kur nepieciešami uzlabojumi,” sarunas virzienus ieskicēja diskusijas vadītāja, LU Padomes locekle Mārīte Seile.
Sociālo pedagogu, speciālo pedagogu, mentoru, psihologu iesaiste skolas ikdienā ir absolūti nepieciešama, uzsvēra pašvaldību pārstāvji, stāstot par situāciju konkrētos novados vai skolās. Pašvaldību vadītāju ieskatā, pedagoga atalgojums vairs nav galvenais iemesls, kādēļ jaunie cilvēki neizvēlas darbu skolā. Starp iemesliem izskanēja sabiedrībā izplatītie mīti par skolotāja profesiju, nepietiekams atbalsta personāla skaits skolās, lai spētu kvalitatīvi īstenot iekļaujošo izglītību, nepietiekams līdzsvars starp vecāku un skolēnu pienākumiem un tiesībām, kā arī metodisko materiālu un atbalsta trūkums skolotājiem.
Madonas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīds Gora stāstīja, ka Madonas novadā šogad, pateicoties skolu direktoru izdomai, skolotāju vakanču nav, bet “tuvākajos gados būs vairāk nekā 100”. Tas saistīts ar skolotāju vecumu un drīzu došanos pensijā. Atbalsta personāla vidū situācija gan neesot tik spīdoša, īpaši trūkst speciālo pedagogu, kas spējīgi strādāt ar bērniem ar īpašām vajadzībām.
Topošajiem skolotājiem būtu jāapgūst arī darbs ar pieaugušajiem, lai nerastos situācija, kad pirmā vecāku sapulce ir arī pēdējā. To akcentēja Preiļu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis. Viņa viedoklim pievienojās vairāki pašvaldību pārstāvji, norādot, ka tieši sabiedrības attieksme, īpaši mazās pilsētās, pagastos, ir viens no iemesliem skolotāju “bēgšanai” no skolas. Viens no risinājumiem būtu lielāks skolotāju palīgu skaits un psiholoģiskais atbalsts jaunajiem skolotājiem, palīdzot tikt galā ar jaunajiem apstākļiem. Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis pat rosināja ieviest sistēmu, ka skolā par problēmsituācijām ar vecākiem komunicē tikai direktors vai direktora vietnieks, nevis “katrs ar savām idejām un problēmām brūk virsū skolotājam”.
Turpinot tēmu par jauno skolotāju pirmajiem soļiem skolotāja dzīvē, pašvaldību pārstāvji aicināja LU pārdomāt topošo skolotāju prakses ilgumus, lai lielāks uzsvars pedagogu sagatavošanā būtu darba videi.
Šī bija trešā tikšanās LU un IZM ierosinātā reģionālo diskusiju cikla par pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības jautājumiem ietvaros. Iepriekš diskusijas notika arī Bauskā un Cēsīs, pulcējot Zemgales un Vidzemes pašvaldības. Sarunu cikls turpināsies arī citos Latvijas reģionos. Tikšanos noslēgumā, ņemot vērā diskusijās izskanējušos ieteikumus, tiks sagatavots rīcības plāns ātrai ieviešanai.