Izglītības sistēmas arvien lielāku uzmanību velta sociāli emocionālo prasmju mācīšanai un vērtēšanai. Mainoties uzsvaram no informācijas nodošanas uz prasmju mācīšanos, izglītības satura priekšplānā sākotnēji nonāca kognitīvās prasmes (piemēram, matemātiskā pratība, tekstpratība, loģiskā domāšana, kritiskā domāšana un citas), taču izrādās, ka sociāli emocionālās prasmes ir ne mazāk svarīgas, jo ietekmē skolēnu turpmāko dzīvi un sabiedrības dzīvi kopumā.
2022. gadā Latvijā Vispārējās izglītības likums tika papildināts ar pienākumu izglītības programmu īstenotājiem nodrošināt sistēmisku atbalstu, lai skolēni varētu attīstīt sociāli emocionālās kompetences. Kāpēc tas ir svarīgi, rāda OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra CERI veiktais apkopojums par sociāli emocionālo prasmju izpētes rezultātiem. Pirmkārt, dažādu pētījumu rezultāti liecina, ka sociāli emocionālās prasmes ir mācāmas un apgūstamas. Otrkārt, sociāli emocionālo prasmju kartējums rāda to sasaisti ar būtiskiem rezultātiem skolēnu dzīvē un sabiedrībā kopumā.
Paškontroles spējai, piemēram, ir liela ietekme uz akadēmisko sniegumu un atturēšanos no sociāli nepieņemamas uzvedības, pašefektivitātei ir augsta pozitīva saistība ar veiksmīgu dalību darba tirgū. Spēja risināt sociālas problēmas ir pozitīvi saistīta ar veselības rezultātiem, savukārt empātija – ar lielāku iesaisti sabiedriskās aktivitātēs un pilsonisko līdzdalību.
Tabulā: Sociālās un emocionālās prasmes ar visaugstāko paredzamo vērtību
Piezīmes. Ļoti augsta (++++) saistība, augsta (+++) saistība, mērena (++) saistība; ierobežota (+) saistība, nulle (0) – lielākā daļa pētījumu neparāda saistību.
Avots: OECD Izglītības darba dokuments “Sociālās un emocionālās prasmes: jaunākie pierādījumi par mācāmību un ietekmi uz dzīves rezultātiem” (Social and emotional skills: Latest evidence on teachability and impact on life outcomes), 2023. gads.
Sociāli emocionālo prasmju ietekmi atklāj ne tikai avotu izpēte. Izglītības pētījumu un inovāciju centrs CERI skolēnu sociāli emocionālo prasmju starptautisku aptauju pirmo reizi veica 2019. gadā. 2024. gada pirmajā pusē tika paziņoti otrā pētījumu cikla (2023. gadā) rezultāti. Lai arī bez Latvijas dalības, pētījuma rezultāti ir vērā ņemami, lai nodrošinātu gan kvalitatīvu izglītību, gan skolēnu talantu un spēju attīstību.
Sociālo un emocionālo prasmju pētījumā tika mērītas 15 un 10 gadus veco jauniešu:
- uzdevumu izpildes prasmes: noturība, atbildība, paškontrole, motivācija sasniegt rezultātu;
- emocionālās pašregulācijas prasmes: noturība pret stresu, emociju kontrole, optimisms;
- prasmes mijiedarboties ar citiem: pašpārliecinātība, sabiedriskums, enerģija;
- atvērtība pieredzei: zinātkāre, radošums, tolerance;
- sadarbības prasmes: empātija un uzticēšanās.
Aplūkojot gan pirmā, 2019. gada, pētījuma cikla, gan 2023. gada cikla datus, secināts, ka sociāli emocionālas prasmes atšķiras atkarībā no skolēnu vecuma, dzimuma un ģimenes apstākļiem:
- Jaunākiem skolēniem (desmitgadniekiem) sociāli emocionālās prasmes parasti ir augstākas nekā 15 gadus vecajiem, īpaši uzticēšanās, enerģija un optimisms.
- Meitenes vidēji ziņojušas par augstāku toleranci, motivāciju uz sasniegumiem, empātiju un atbildību nekā 15 gadus veci zēni. Zēniem ir tendence ziņot par augstākām emociju regulēšanas prasmēm, īpaši noturību pret stresu, enerģiju, uzticēšanos un sabiedriskumu. Šīs dzimuma noteiktās prasmju atšķirības rodas lielākoties pusaudžu vecumā, izņemot noturību pret stresu, kur atšķirība redzama jau apmēram 10 gadu vecumā.
- Sociāli-ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos esoši skolēni vidēji ziņo par zemāku visu prasmju līmeni, salīdzinot ar labvēlīgos apstākļos esošiem skolēniem, un vislielākās šīs atšķirības ir prasmē būt atvērtiem jaunai pieredzei (radošumā, tolerancē un zinātkārē) un mijiedarbības prasmēm (pārliecība, sabiedriskums, empātija).
Attēlā: Sociālo un emocionālo prasmju sociālekonomiskās atšķirības
Standartizētas atšķirības starp sociālekonomiski labvēlīgos un nelabvēlīgos apstākļos esošu piecpadsmitgadnieku vidējiem rezultātiem. Avots: OECD, SSES datubāze (2019, 2023) B2.5 tabula.
- Divās pilsētās, kas piedalījās pētījumā gan 2019., gan 2023. gadā, Somijas galvaspilsētā Helsinkos un Kolumbijas galvaspilsētā Bogotā, skolēni ziņojuši par zemākām sociāli emocionālajām prasmēm 2023. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, gan starp desmitgadniekiem, gan piecpadsmitgadniekiem.
- Lielākā daļa no 15 gadus vecajiem skolēniem pavada mazāk laika miegā, nekā tas ir nepieciešams, kas negatīvi ietekmē skolēnu labbūtību.
Vairāk par šiem un citiem konstatējumiem, piemēram, kā sociāli emocionālās prasmes ietekmē skolēnu redzējumu par savu nākotnes karjeru, lasāms pētījuma rezultātu ziņojumā “Sociālās un emocionālās prasmes labākai dzīvei: OECD Sociālo un emocionālo prasmju pētījuma 2023 rezultāti” (Social and Emotional Skills for Better Lives: Findings from the OECD Survey on Social and Emotional Skills 2023), kas publicēts 26. aprīlī.
OECD CERI aicina valstis vai to administratīvās vienības, piemēram, reģionus, novadus, pilsētas, piedalīties pētījuma trešajā ciklā. Pētījumā tiks salīdzinātas skolēnu sociāli emocionālās prasmes un šo prasmju attīstību veicinošie vai kavējošie faktori skolā, mājās un skolai tuvākajā kopienā. Jaunajā ciklā tiks pētīta arī sociālo mediju, digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta droša un atbildīga izmantošana, skolēnu attieksme pret mācīšanos mūža garumā un prasmi mācīties, pilsoniskā iesaiste un līdzdalība, kā arī skolotāju sociālās un emocionālās prasmes un zināšanas. Turpināsies šo prasmju saistības ar galvenajiem dzīves rezultātiem (akadēmiskajiem sasniegumiem, labbūtību un citiem) izpēte.
Jaunais pētījuma cikls prasmju mērīšanā izmantos inovatīvākas metodes salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem cikliem. Lai arī galvenā datu apkopošana skolās paredzēta 2026. gadā, sagatavošanās pētījumam sāksies jau 2024. gada beigās.