Iepriekšējā nedēļā Baltijas valstu izglītības un zinātnes ministri tikās, lai pārrunātu būtiskākās izglītības atšķirības starp valstīm Covid - 19 pandēmijas apstākļos.
Mācības klātienē
Ministre Ilga Šuplinska: “Kamēr Latvijā vidusskolas klasēm attālinātais mācību process ilgst kopš oktobra, bet mazākajām klasēm - sākot no janvāra, kaimiņvalstīs - Igaunijā mazākās klases visā valstī klātienē atgriezās 3. maijā, savukārt pārējās klases atsāka klātienes mācības17. maijā; Lietuvā klātienes mācības rit jau otro mēnesi”.
Igaunijā bērni līdz 12 gadu vecumam maskas nenēsā, pedagogiem masku lietošana ir obligāts nosacījums nodarbību laikā. Lietuvā maskas jānēsā no 6 gadiem, taču tas nav obligāts nosacījums skolās.
Testēšana
Kā testēšana notiek Baltijas valstīs, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nosauca piemērus: “Latvijā regulāri testē tos pedagogus un izglītības darbiniekus, kuri ir ciešā saskarsmē ar bērniem - testēšana notiek drošajos reģionos, 12. klašu eksāmenu priekšmetu pedagogiem un citiem. Īsi pirms eksāmeniem tika testēti arī jaunieši, lai nodrošinātu drošu eksāmenu norisi. Turpretī pārējās Baltijas valstīs testēšana pārsvarā notiek nedrošajos reģionos, šādi tiek nodrošināts optimāls skrīnings.”
Sporta nodarbības un pulcēšanās
Latvijā sporta nodarbības un interešu izglītība ārtelpās notiek līdz 20 cilvēku grupā, savukārt pastāvīgiem amatieru sporta kolektīviem līdz 20 cilvēkiem nodarbības var notikt arī iekštelpās, ja dalībnieki ir vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19. Ministru kabinets 27. maijā ir apstiprinājis jauniešu pulcēšanos grupā līdz 40 cilvēkiem izlaidumu pasākumos, lai saņemtu izglītības dokumentus. Tai pašā laikā Lietuvā ir atļauta daudz plašāka pulcēšanās: šobrīd iekštelpās var pulcēties līdz 200 cilvēkiem, ārtelpās - līdz 600 cilvēkiem, nākamajā nedēļā ir plānots palielināt ārtelpu pulcēšanos līdz pat 1000 dalībniekiem. Igaunijā šobrīd var pulcēties grupās līdz 25 cilvēkiem, nepārsniedzot kopējo skaitu – 250, bet no jūnija vidus plānots atļaut norises 600 cilvēkiem iekštelpās un 1000 cilvēkiem - ārā. Jāpiebilst, ka abās kaimiņvalstīs norit arī iekštelpu treniņi un sacensības, kas svarīgas ikvienam sportistam, lai spētu kvalificēties Eiropas un citu līmeņu sacensībām.
Priekšrocības vakcinētajiem
Latvijas Ministru kabinets pakāpeniski ievieš priekšrocības cilvēkiem, kas vakcinējušies pret Covid-19, ar mērķi veicināt iedzīvotāju aktīvāku vakcinēšanos. Lai gan šobrīd vēl notiek diskusijas par konkrētiem atvieglojumiem, Ilga Šuplinska rosina diskusiju tieši par bērnu un pusaudžu atgriešanos skolā, tāpat jautājumus par skolotāja darbu un viņu priekšrocībām darbavietā, kur bērni līdz 12 gadiem nemaz nevar būt vakcinēti. Igaunijā un Lietuvā, piemēram, tiem pedagogiem, kas pēc 1. septembra nebūs vakcinējušies, ministrija paredz testēšanas turpināšanu.
Lietuvā no 24. maija, tika ieviestas “iespēju pases” – tās var saņemt personas, kuras ir vakcinējušās, izveseļojušās no saslimšanas pēdējo 180 dienu laikā, 24h pēc negatīva testa. Šīs “iespēju pases” ļauj neievērot dažādus ar Covid-19 saistītus ierobežojumus. Sertifikātu var iegūt QR koda formā īpaši izveidotā tīmekļa vietnē. Bērniem līdz 16 gadu vecumam nav nepieciešama testēšana, lai kopā ar vecākiem piedalītos kādā pasākumā vai izbaudītu citas “iespēju pases” privilēģijas.
Lietuvas un Igaunijas piemēri parāda, ka izglītība klātienē var atsākties skolā, lielāku vērību vēršot uz atsevišķu grupu testēšanu, ierobežojumu atcelšanā respektējot arī bērnus un pusaudžus, uz kuriem neattiecas papildus drošības prasības. Abās valstīs tiek atbalstītas nometnes un īpaši akcentēta bērnu un jauniešu psihoemocionālā labsajūta.
27. maijā MK apstiprināja arī valsts atbalstu vasaras nometņu rīkošanai, īpaši fokusējoties uz sociālā riska grupu bērniem, supervīzijām pedagogu emocionālajam atbalstam, kā arī vienaudžu izglītošanas grupu apmācībām skolu pašpārvaldēs, ar mērķi pilnveidot jauniešu izpratni par līderību, pašpalīdzību.