Latvijas 15 gadus veco skolēnu finanšu kompetence atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējam līmenim, liecina Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018 jaunākie rezultāti.
Latvijas skolēnu rezultāti finanšu kompetencē – nemainīgi; ieguldījumu sniegs jaunā pieeja mācību saturā
No kopumā 20 OECD valstīm un partnervalstīm, kuru skolēni piedalījās 2018. gada finanšu kompetences modulī, Latvijas skolēni ar 501 punkta rezultātu ierindojas 8. vietā. Tas atbilst OECD valstu vidējam līmenim. Visaugstāko sniegumu finanšu kompetencē uzrādījuši Igaunijas skolēni, kam seko pusaudži no Kanādas un Somijas. Šajāsf valstīs skolēnu rezultātu finanšu kompetencē bija nozīmīgi augstāki nekā OECD valstīs vidēji.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja norāda: “Latvijas skolēniem šajā PISA pētījuma ciklā sasniegumi finanšu kompetencē nav būtiski mainījušies, salīdzinot ar iepriekšējo mērījumu 2012. gadā, tomēr mūsu mērķis ir uzlabot šo rādītāju, tai skaitā palielinot augstāko rezultātu sasniegušo īpatsvaru. Ministrijas ieskatā kompetenču pieejas ieviešana vispārējās izglītības mācību saturā ir būtisks ieguldījums šī mērķa sasniegšanā.”
Pētījuma vadītājs Latvijā, Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro uzsver, ka “Latvijas 15 gadus veco skolēnu finanšu kompetence atbilst viņu sasniegumiem visās citās mācību jomās – esam OECD valstu vidējā līmenī vai tuvu tam. Zināmā mērā pārsteigums ir vecāku ļoti lielā pozitīvā loma skolēnu informēšanā un viņu sasniegumos finanšu jomā”.
Latvijā augstāko rezultātu (5. kompetences līmenis) finanšu kompetences testā ieguva 6,1% skolēnu, kamēr Igaunijā tie bija 19%. Vēl augstāks šādu skolēnu skaits bija tikai Somijā – 19,9%. Ar zemiem sasniegumiem (zem 2. kompetences līmeņa) Latvijā bija 10,6%, Igaunijā – 5,3%, bet OECD valstīs vidēji – 14,7% skolēnu.
Starptautiskie rezultāti rāda, ka zēniem vidēji ir nedaudz labāki sasniegumi finanšu kompetencē nekā meitenēm. Tāpat labākas kompetences ir meitenēm un zēniem, kuri dzīvo sociāli un ekonomiski labvēlīgās ģimenēs, tomēr Latvijas ģimeņu sociāli ekonomiskā stāvokļa ietekme uz skolēnu sasniegumiem ir zemāka nekā vidēji OECD valstīs. Tātad mūsu izglītības sistēma zināmā mērā spēj kompensēt nelabvēlīga ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa ietekmi uz skolēna sasniegumiem.
80% Latvijas skolēnu paši jūtas atbildīgi par savām naudas lietām
Jaunākais PISA 2018 sējums pievēršas arī skolēnu finanšu paradumiem un attieksmei pret naudu. Tie skolēni, kuri ir droši un pārliecināti digitālo finanšu pakalpojumu izmantotāji, sasniedz arī labākus finanšu kompetences rādītājus.
No aptaujātajiem skolēniem Latvijā 59,4% ir bankas konts, bet 53,3% – arī maksājumu karte. Igaunijā šo skolēnu proporcija ir attiecīgi 59,2% un 75,2%, kamēr OECD valstīs vidēji 53,5% un 45,4%. Skolēni, kuri 12 mēnešu laikā pirms dalības pētījumā bija iegādājušies preces vai pakalpojumus tiešsaistē (vieni paši vai kopā ar vecākiem), OECD valstīs vidēji bija 72,6%. Šāda skolēnu proporcija bija arī Igaunijai, savukārt Latvijā šāda pieredze bijusi 76,5% skolēnu.
OECD valstīs vidēji 66,7% skolēni jūtas pārliecināti un droši, veicot norēķinus ar maksājumu kartēm. Gandrīz tikpat liela daļa – 66,6% – ir arī Latvijas skolēnu, kamēr Igaunijā tādi ir 72,2% skolēnu. OECD valstīs vidēji 81,3% skolēnu uzskata, ka paši ir atbildīgi par savām naudas lietām un naudas drošību. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šādu skolēnu daļa ir gandrīz tāda pati – attiecīgi 81,7%, 81,8% un 82,2%.
Skolēnu galvenais informācijas avots par finanšu lietām ir vecāki vai bērnu likumīgie pārstāvji, tā apgalvojuši 94,4% skolēnu OECD valstīs vidēji. Arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šo skolēnu daļa ir ļoti līdzīga – attiecīgi 94,7%, 93,8% un 94,5%. Pētījums atklāj vecāku lomu finanšu kompetences jautājumos – visās OECD valstīs skolēni, kuru informācijas avots naudas lietās galvenokārt ir vecāki, finanšu kompetencēs pārspēj savus vienaudžus.
Iedzīvotāju finanšu kompetence – šodien vēl nozīmīgāka
Daudzi jaunieši izdara ar finansēm saistītus lēmumus un jau ir finanšu pakalpojumu patērētāji. Kļūstot pieaugušiem, viņiem ir jāsaskaras ar aizvien lielāku sarežģītību un riskiem finanšu tirgū. Labākas zināšanas un izpratne par finanšu jēdzieniem un riskiem palīdz uzlabot finanšu lēmumu pieņemšanu, tāpēc finanšu prasme šobrīd visā pasaulē tiek atzīta par būtisku dzīves prasmi.
Visbeidzot Covid-19 situācijas netiešā ietekme uz indivīdu ienākumiem un uzkrājumiem (gan pašreizējiem, gan nākotnes) un paaugstinātā nenoteiktība ekonomiskajā un finanšu vidē padara finanšu kompetenci vēl nozīmīgāku, jo šai prasmei jānodrošina iedzīvotāju finansiālā stabilitāte.
OECD PISA 2018 pētījuma 4. sējums par skolēnu finanšu kompetenci (angļu valodā).
Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā PISA 2018 finanšu kompetences novērtēšanā piedalījās trīspadsmit OECD valstis un ekonomikas un septiņas partnervalstis. Pārbaudījumos iesaistījās apmēram 117000 15 gadus vecu skolēnu. Latviju pētījumā pārstāvēja 5985 skolēni no 308 skolām.
Finanšu kompetence PISA kontekstā ir zināšanas un izpratne par finanšu jēdzieniem un prasme, motivācija un pārliecība šīs zināšanas un izpratni pielietot, lai pieņemtu efektīvus lēmumus dažādās ar finansēm saistītās situācijās tā, lai uzlabotu indivīda un sabiedrības finansiālo labklājību un lai varētu piedalīties ekonomiskajā dzīvē.
PISA 2018 īstenošana Latvijā notiek sadarbībā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētniekiem. Pētījums norisinās Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros.
