Šobrīd ir apturēta jaunu studiju un studējošo kredītu ar Altum garantiju līgumu slēgšana, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti. Lai turpinātu veiksmīgi sākto jauno studiju un studējošā kreditēšanas modeli, šim gadam papildus nepieciešami orientējoši 650 000 eiro, un šos līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrija rosina rast, pārdalot finansējumu esošo IZM budžeta apakšprogrammu ietvaros.
Šajā gadā stājās spēkā jaunais studiju un studējošā kreditēšanas modelis, kas studiju kredītus padarīja daudz pieejamākus. Pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2020. gadam”, tika plānots, ka pieprasījums pēc jauniem kredītiem pieaugs un tie būs orientējoši 2000 jauni kredīti gadā. Taču Covid-19 dēļ ir pasliktinājusies darba tirgus situācija un studējošo iespējas segt studiju maksu, paralēli studijām strādājot, tādēļ pieprasījums pēc jauniem kredītiem pārsniedza pirms ārkārtas situācijas prognozēto skaitu. Kredītu izsniegšana pēc jauniem nosacījumiem sākās 12.augustā, un jau septembra beigās ministrija informēja koalīcijas sadarbības padomi par paaugstināto pieprasījumu, cerot uz konstruktīvu un operatīvu jautājuma atrisināšanu. Diemžēl Finanšu ministrijas noraidošās pozīcijas dēļ resursu pārdale joprojām netiek atbalstīta.
Rezultātā šobrīd jaunu studiju un studējošo kredītu ar Altum garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti. Dažu mēnešu laikā, kopš Swedbank ir uzsākusi kredītu ar Altum garantiju izsniegšanu, parakstīto līgumu skaits par 63% pārsniedz izsniegto kredītu skaitu 2019. gadā. Kopumā Swedbank 2020./2021. mācību gadā līdz šim ir izsniegusi 2390 studiju un studējošā kredītus, kas ir par 920 līgumiem vairāk nekā 2019.gadā. Šogad orientējoši divas reizes ir palielinājies arī to studentu īpatsvars starp maksas studentiem, kas studiju maksas segšanai izmanto studiju un studējošā kredītu – ja pēdējos piecos gados tas svārstījās 8-11% robežās, tad šogad pārsniedz 20%.
Šābrīža situācijā Finanšu ministrija rosina izsniegt mazāku kredītu skaitu, nekā ir pieprasījums, kā arī pieprasa ieviest ierobežojumus kredītu pieejamībā. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija atgādina, ka nav pārkāpusi Budžeta likumā noteikto riska seguma apmēru 2020.gadam un turpmāk. Taču nākamajā gadā pieejamais kredītu skaits būs mazāks, ja IZM piedāvātā resursu pārdale netiks atbalstīta. Svarīgi arī atcerēties, ka no šīs situācijas saprātīga risinājuma lielā mērā atkarīga iespēja turpmākajos gados piesaistīt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai arī citas kredītiestādes. Šobrīd to īsteno tikai Swedbank.
Ministrijas piedāvājumu veikt apropriācijas pārdali var uzskatīt par īstermiņa risinājumu, taču tas dos laiku un iespēju izstrādāt jaunu piedāvājumu līdz nākamā gada rudenim, izvērtējot konkrētu grozījumu nepieciešamību Augstskolu likumā un MK noteikumos, un apspriežot tos ar nozari. Jo ierobežojumus kredītu pieejamībā nav iespējams veikt bez grozījumu veikšanas Augstskolu likumā un attiecīgi – MK noteikumos.
Kopumā lielais pieprasījums pēc studiju un studējošā kredītiem apliecina, ka veiktās izmaiņas likumdošanā ir bijušas veiksmīgas un veicinājušas augstākās izglītības pieejamību plašākam skaitam jauniešu. Ministrija uzskata, ka ierobežojumu ieviešana nav optimāls risinājums, taču būs spiesta to darīt, ja politiski netiks panākts atbalsts nodrošināt studiju pieejamību atbilstoši faktiskajam pieprasījumam.
Ministrija pilnībā pievienojas Latvijas Studentu apvienības paustajam viedoklim, ka nepietiekamā valsts atbalsta dēļ var sabrukt sadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību rūpīgi veidotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēma un pastāv draudi zaudēt studentiem ļoti būtisku atbalsta mehānismu. Tieši tāpēc ir kritiski svarīgi turpināt veiksmīgi uzsākto programmu. IZM uzskata, ka studiju kreditēšanas pārtraukšana vai bremzēšana finansējuma trūkuma dēļ nav pieņemama, jo būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principiem.