Vairāk nekā simts skolotāju jūnijā piedalījušies Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (LU PPMF) Izglītības pētniecības institūta tālākizglītības kursos “Dalība starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos”. Skolotāji ir svarīgi sadarbības partneri, jo palīdz stiprināt saikni starp izglītības pētniecību, politikas plānošanu un veidošanu, kā arī pedagoģisko praksi. Līdztekus šādas mācības nodrošina datu pratības paaugstināšanu izglītības sektorā, kas ir pamats gudriem lēmumiem gan izglītības iestādēs, gan izglītības sistēmas mērogā.
Kursus organizēja LU PPMF Izglītības pētniecības institūts sadarbībā ar LU PPMF Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centru, un dalībnieki tajos ieguva izsmeļošu pārskatu par Latvijas skolu un skolēnu dalības starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos – to vēsturi, nozīmi, cikliem, uzbūves un satura jautājumiem. Viens no galvenajiem starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu metodoloģiskajiem uzdevumiem ir iegūt skaidrību par izglītības stāvokli un problēmām pētījuma dalībvalstīs.
Tālākizglītības kursu “Dalība starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos” dalībnieki bija skolotāji un skolu vadības pārstāvji, kurus interesēja, kā Latvijā tiek izmantoti starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos iegūtie dati un secinājumi. Kā skaidro LU PPMF Izglītības pētniecības institūta pētnieki, datus par izglītības sistēmu snieguma efektivitāti izmanto ne tikai starptautiskās organizācijas, bet arī valstu izglītības politikas veidotāji. Gan Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam, gan Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam ietver mērķus, kuru sasniegšanas progresu mēra ar starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu palīdzību. Vēl vairāk – izglītības pētījumu rezultāti rosina izvērtēt esošās pieejas un izglītības politikas iniciatīvas, un īstenot nepieciešamās pārmaiņas.
Piemēram, skolēnu sasniegumu atšķirības starp pilsētu skolām un mazajām lauku skolām, kurās skolotāji ne vienmēr var strādāt pilnu slodzi, ir problēma, par kuru signalizēja jau pirmie starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi, kuros sāka piedalīties Latvijas skolēni – Starptautiskais matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījums TIMSS un Starptautiskā skolēnu prasmju novērtēšanas programma PISA. Cits izaicinājums – pāridarījumu salīdzinoši lielais īpatsvars starp Latvijas skolēniem – arī par šo aktuālo jautājumu, ko tagad kopīgi risina izglītības, veselības un labklājības nozares, pirmos signālus sniedza starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi, jo īpaši Starptautiskā skolēnu prasmju novērtēšanas programma PISA 2015.
Starp citiem jautājumiem, uz kuriem norāda starptautisko salīdzinošie izglītības pētījumi, ir atšķirības kompetenču sniegumā starp meitenēm un zēniem, un meitenēm tas ir augstāks, taču šī atšķirība raksturīga arī citu valstu skolēniem. Pētījumi parāda arī Latvijas skolu veiksmes stāstus – tā ir salīdzinoši vienlīdzīga izglītības kvalitāte visiem skolēniem, neatkarīgi no viņu ģimeņu sociāli-ekonomiskās situācijas. Starp veiksmes stāstiem var minēt arī starptautiskā salīdzinājumā izcilos Latvijas sākumskolu skolēnu sasniegumus lasītprasmē, matemātikā un dabaszinības, ko parāda Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums PIRLS un Starptautiskais matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījums TIMSS.
Skolotājus ieinteresēja starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu uzdevumu paraugi – LU PPMF Izglītības pētniecības institūts iesaka iepazīties ar uzdevumu paraugiem pētījumu programmu mājaslapās, piemēram, Starptautiskās skolēnu kompetenču novērtēšanas programmas PISA mājaslapā (ar pieeju uzdevumiem latviešu valodā) vai uzdevumu paraugiem LU PPMF Izglītības pētniecības institūta publikācijās.
LU PPMF Izglītības pētniecības institūta pētnieki norāda, ka starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu dati ir derīgi un vērtīgi vismaz 10 gadus, piedāvājot bagātīgu materiālu rezultātu analīzei un kopsakarību meklēšanai. Kursa noslēgumā pētnieki dalībniekiem demonstrēja arī praktiska darba ar datiem piemēru MS Excel datnē, rādot datu apstrādes paņēmienus, ko ikviens var izmantot savā darbā, arī kopā ar skolēniem, piemēram, zinātniski pētnieciskajos darbos.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) augstu vērtē būtiska sadarbības partnera starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu veikšanā – LU PPMF Izglītības pētniecības institūta – iniciatīvu organizēt šādus kursus, jo viena no ministrijas prioritātēm ir paaugstināt atdevi no Latvijas dalības starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos. Pirmais solis atdeves palielināšanā ir zināšanas un izpratne par šo pētījumu būtību un pielietojuma iespējām dažādām mērķa grupām, to skaitā izglītības jomas praktiķiem.
Dalība starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko IZM īsteno, lai sasniegtu Izglītības attīstības pamatnostādnēs definēto mērķi veidot ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību. Latvija pētījumos piedalās kopš 1991. gada. To mērķis un saturs ietver mācību vides (OECD TALIS), dažādu vecumu skolēnu lasītprasmes (IEA PIRLS), matemātikas un dabaszinātnes (IEA TIMSS), pilsoniskās izglītības (IEA ICCS), digitālās kompetences (IEA ICILS), kā arī matemātikas, lasīšanas un dabaszinātņu, finanšu, problēmrisināšanas kompetenču (OECD PISA) novērtēšanu.
Tālākizglītības programmu īstenoja LU PPMF Izglītības pētniecības institūts sadarbībā ar LU PPMF Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centru Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 8.3.6.2/17/I/001 “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” un Nr. 8.3.6.1/16/I/001 „Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros.
