Lai veiktu regulāru izglītības kvalitātes monitoringu, arī turpmākajos gados ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu 6,8 miljonu eiro apmērā turpināsies Latvijas dalība starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie noteikumi, kurus šodien, 4.jūlijā apstiprināja valdībā.
Dalība starptautiskos salīdzinošos izglītības pētījumos sniedz materiālu tālākam monitoringam un Latvijas izglītības sistēmas kvalitātes novērtēšanai gan dinamikā, gan veicot salīdzināšanu ar citām valstīm, piemēram, novērtējot 15-gadīgu skolēnu sniegumu pamatprasmēs – lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs.
Starptautiski validēta metodoloģija, kurā ir balstīti šie pētījumi, ļauj Latvijas izglītības sistēmas rezultātus salīdzināt ar citām valstīm. Tāpat pētījumi sniedz ieguldījumu Latvijas pētnieku kapacitātes paaugstināšanā, īstenojot starptautiskus sistēmas mēroga pētījumus.
"Lai pieņemtu gudrus lēmumus par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu ikvienā skolā un izglītības sistēmā kopumā, nozīmīgi ņemt vērā ne tikai nacionāla mēroga datus, bet arī piedalīties starptautiskos salīdzinošos pētījumos. Tie ļauj novērtēt Latvijas vietu starp citām valstīm un ieraudzīt mūsu sistēmas labo sniegumu un to, kas vēl jāstiprina. Īpaši sagaidām, ka pētījumu rezultāti tiks mērķtiecīgi ņemti vērā, gan veidojot izglītības politiku, gan attīstot bērnu, jauniešu un pieaugušo prasmes. Lai nodrošinātu iespējami lielāku atdevi no pētījumiem, būtiska visu sistēmas dalībnieku izpratne par to nozīmi un iesaiste pētījumu rezultātu izmantošanā" – uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta ne tikai Latvijas datu apkopošanai un sākotnējo rezultātu fiksēšanai starptautiskajos pētījumos (primārā analīze), bet arī padziļinātai datu izpētei (sekundārā analīze), kas piedāvās datos balstītus scenārijus rīcībpolitikas lēmumu pieņemšanas procesā, tādējādi kāpinot atdevi no investīcijām pētījumu īstenošanā.
Plānots, ka ar ES fondu atbalstu Izglītības un zinātnes ministrija turpmākajos gados piedalīsies astoņos starptautiskos salīdzinošos izglītības pētījumu ciklos, nodrošinot datos balstītus scenārijus izglītības rīcībpolitikas lēmumu pieņemšanas procesam.
Pētījumi aptvers gan dažādus vecumposmus – sākumskolu, obligātās izglītības noslēgumu, pieaugušos, – pievērsīsies gan pamatprasmju (lasītprasme, matemātika, dabaszinātnes), gan prasmju, kas nozīmīgas rīcībpolitikas kontekstā mērījumiem, skatot arī izglītības iestādes vidi un personāla sniegumu. Starptautisko izglītības pētījumu projektā Latvija turpinās dalību tādos nozīmīgos izglītības sistēmas kvalitāti un skolēnu snieguma progresu mērošos pētījumos kā Starptautiskais skolēnu lasītprasmes pētījums ceturto klašu skolēniem PIRLS un Starptautiskā 15-gadus jauno skolēnu novērtēšanas programma PISA.
Tāpat, finansējums ļaus iegūt datus un rezultātus par astoto klašu skolēnu datorprasmēm un informācijpratību, piedaloties starptautiskajā pētījumā ICILS. Jaunais projekts nodrošina dalību ceturto klašu skolēnu matemātikas un dabaszinātņu kompetenču novērtēšanas pētījumā TIMSS un ļaus veikt Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas PIAAC pētījuma datu apstrādi un pirmo rezultātu publicēšanu 2024. gada beigās. Dalība plānota arī mācību vides izpētes un skolotāju aptaujā TALIS un pilsoniskās izglītības kompetenču pētījumā astoto klašu skolēniem ICCS.
Tāpat tiks nodrošināts finansējums Latvijas dalībai OECD Izglītības sistēmu indikatoru programmā INES, sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi nodrošinot Latvijas datu iekļaušanu ikgadējā OECD ziņojumā "Izglītība īsumā" (Education at a Glance). Nozīmīga ir arī Latvijas dalība OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra CERI darba programmā - šī OECD domnīca, identificējot aktuālos izglītības attīstības jautājumus un piedāvājot tiem risinājumus, veic izglītības attīstības tendenču prognozēšanu OECD valstīs. Starptautiskie izglītības pētījumi notiek vidēji reizi četros gados, savukārt datu un rādītāju analīzes programmas ir ikgadējas.
Jaunais ES fondu atbalsts nodrošina iespēju piedalīties starptautiskajos pētījumos bez pārrāvuma, nodrošinot pēctecību jau līdzšinējiem pētījumiem.
Izglītības politikas plānošanai ir būtiski nodrošināt starptautisko izglītības pētījumu un programmu nepārtrauktību. Dalība pētījumos un programmās dod iespēju gan mērīt pārmaiņas, gan analizēt cēloņus un, veicot starptautisko salīdzinājumu, arī novērtēt nepieciešamās izmaiņas. Nostiprinot dalību starptautiskajos izglītības pētījumos un programmās, būs sekmēta priekšlikumu sagatavošana izglītības procesa, pārvaldības un mācību satura pilnveidei izglītības, cilvēkresursu un tautsaimniecības attīstības politikas plānotājiem un īstenotājiem.
Ministru kabineta noteikumi “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu” 4.2.2.5. pasākuma “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai” īstenošanas noteikumi pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē.
Kopsavilkums (PDF) par 4.2.2.5 projekta starptautisko izglītības pētījumu un datu analīzes programmām.
Dalība pētījumos īstenota ES Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa 4.2.2.5. pasākuma "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" projekta Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" ietvaros, to līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds Plus.
