Turpinoties karam Ukrainā, civiliedzīvotājiem no Ukrainas arī 2022./2023. mācību gadā tiks nodrošinātas izglītības iespējas, sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai. Tāpat plānots turpināt atbalstīt Ukrainas zinātniekus, kas nodarbojas ar pētniecību Latvijas zinātniskajās institūcijās.
No jaunā mācību gada nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji izglītību Latvijā iegūs valsts valodā. Pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības pakāpē bērns ir tiesīgs apgūt arī mazākumtautību izglītības programmu, kas tiek īstenota ukraiņu valodā, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās.
Skolēnu, kurš 2021./2022. mācību gadā apguva vispārējās izglītības programmu 1.-8. klasē vai 10.-11. klasē, nākamajā klasē pārcēla, nepiemērojot prasības par vērtējumu saņemšanu mācību priekšmetos (kursos) mācību gada noslēgumā. Tāpat ir noteikts, ka ukraiņu bēgļu bērni ir tiesīgi tajā pašā klasē atkārtoti apgūt attiecīgo izglītības programmu.
Jaunietis, kurš 2021./2022. mācību gadā par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi saņēma liecību, ir tiesīgs 12. klasē atkārtoti apgūt visus izglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus. Šādā gadījumā iegūtie vērtējumi par atkārtoti apgūtajiem mācību priekšmetiem ir uzskatāmi par gada vērtējumiem attiecīgajā mācību priekšmetā. Savukārt tie ukraiņu jaunieši, kas mācījās 9. un 12. klasē, bija atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem.
Jaunajā mācību gadā, tāpat kā līdz šim, izglītības iestādes saņems finansējumu par pedagogu papildu pienākumiem darbā ar Ukrainas skolēniem – 257 eiro par katru izglītojamo. Tāpat par katru bērnu tiks pārskaitīti 50 eiro gadā mācību līdzekļu iegādei.
Tiem Ukrainas bēgļu bērniem, kuri klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, no valsts budžeta tiks finansētas brīvpusdienas, vienam bērnam dienā paredzot 1,42 eiro (pašvaldības pienākums šajā gadījumā nav piedalīties ar savu finansējumu).
Profesionālā izglītība
Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc pamatizglītības ieguves tiek nodrošināta iespēja sākt profesionālās vidējās izglītības apguvi Latvijā – to paredz otrdien, 2022. gada 5. jūlijā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas". Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā jau šobrīd ir noteikta kārtība, kādā nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās ievirzes izglītības ieguvi, apgūstot attiecīgas profesionālās ievirzes izglītības programmas valsts vai pašvaldības izglītības iestādēs. Maijā pieņemtie grozījumi paredz, ka, uzņemot nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju profesionālās vidējās izglītības programmā, neņem vērā valsts pārbaudes darbu rezultātus, kā arī vērtējumus gadā mācību priekšmetos "Latviešu valoda", "Literatūra", "Latviešu valoda un literatūra", "Latvijas vēsture", kā arī "Otrā svešvaloda", ja tādi nav iegūti.
Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kā arī pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš sācis un turpinājis profesionālās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību gadā, tiek saglabāti līdzšinējie finansēšanas nosacījumi - finansējums pedagogu atalgojumam individuālā izglītības programmas apguves plāna izpildei ir 257 eiro apmērā mēnesī, mācību līdzekļu nodrošināšanai - 50 eiro apmērā mācību gadā, finansējums ikmēneša stipendijas izmaksai - 15 eiro apmērā. Vidējās profesionālās izglītības programmas īstenošanas izmaksas uz vienu civiliedzīvotāju mēnesī 76,08 eiro apmērā, bet izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" 108,32 eiro apmērā.
Augstākā izglītība
Šonedēļ sākās reflektantu reģistrācija studijām augstskolās un koledžās, un studijām var pieteikties gan tie Ukrainas bēgļi, kas iepriekšējā mācību gadā mācījušies tālmācībā Ukrainas izglītības iestādē un ieguvuši vidējās izglītības dokumentu, gan tie, kas iekļāvās Latvijas izglītības sistēmā un saņēma Latvijā atzītu dokumentu par vidējās izglītības ieguvi. Tāpat studiju turpināšanai var pieteikties tie Ukrainas jaunieši, kas studijas bija uzsākuši Ukrainā un karadarbības dēļ tās bija pārtraukuši.
Ukrainas civiliedzīvotāju uzņem studijām augstskolā vai koledžā atbilstoši studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, pamatojoties uz vidējās izglītības ieguvi apliecinošajā dokumentā norādītajiem gala vērtējumiem par mācību satura apguvi. Angļu valodas zināšanām ir jābūt vismaz optimālajā (B2) studiju satura apguves līmenī, kas ir noteikta kā prasība jebkuram studējošajam, stājoties augstākās izglītības iestādē. Ukrainas civiliedzīvotāju var uzņemt arī studiju programmās, kas tiek īstenota latviešu valodā, ja reflektanta latviešu valodas zināšanu līmenis ir pietiekams studiju programmas apguvei.
Ja objektīvu apstākļu dēļ Ukrainas civiliedzīvotājam nav iespējas uzrādīt attiecīgu iepriekš iegūto izglītību vai grādu apliecinoša izglītības dokumenta oriģinālu, ir nepieciešama Akadēmiskās informācijas centra (AIC) izsniegta izziņa par to, kādam Latvijas izglītības dokumentam vai grādam tas atbilst vai ir pielīdzināms un, ja nepieciešams, augstskola vai koledža noteiktā kārtībā un apjomā rīko iestājpārbaudījumus.
Augstskolas vai koledžas to finansējuma ietvaros ir tiesīgas noteikt studiju maksas atlaides Ukrainas civiliedzīvotājiem, un šiem civiliedzīvotājiem ir tiesības pretendēt uz valsts budžeta finansētu studiju vietu konkursa kārtībā. Ukrainas civiliedzīvotājs, kas imatrikulēts akreditētā Latvijas augstskolā vai koledžā pilna laika studijām, var pretendēt uz valsts stipendiju.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi priekšlikumu Ministru kabinetam (MK) no valsts budžeta līdzekļiem segt izmaksas, kas radušās, lai atzītu Ukrainas civiliedzīvotāju iepriekš iegūto izglītību gadījumos, kad objektīvu apstākļu dēļ nav iespējas uzrādīt attiecīgu iepriekš iegūto izglītību vai arī dokumenta atzīšanai nepieciešama AIC ekspertīze. Lēmumu par valsts finansiālu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju iepriekš iegūtās izglītības atzīšanai plānots pieņemt 14. jūlija valdības sēdē.
Zinātne
Pēc IZM ierosinājuma plānots Ukrainas pētniekus iesaistīt esošajos, Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajos projektos Valsts pētījuma programmas un Fundamentālo lietišķo zinātņu programmas ietvaros. Ukrainas pētnieks par iesaisti valsts budžeta finansētā pētījuma programmā saņemtu 2000 eiro mēnesī atalgojumu (pirms nodokļu nomaksas), kā arī zinātniskā institūcija saņemtu 50 eiro netiešās attiecināmās izmaksas, kas rodas, iesaistot Ukrainas pētnieku pētījuma projektā. Tāpat plānots turpināt atbalstīt tos Ukrainas pētniekus, kam Latvijas Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija nodrošina stažēšanos (nesaņemot atalgojumu) Ukrainas civiliedzīvotājam, kas Ukrainā pildīja akadēmiskā vai zinātniskā personāla amata pienākumus ar pētniecības stipendiju zinātniskā un akadēmiskā darba veikšanai 900 eiro mēnesī. Līdzīgi kā par atbalstu studentiem, arī par zinātniekiem lēmumu plānots pieņemt 14. jūlija MK sēdē.