2021. gada 24. novembrī UNESCO Ģenerālās konferences 41.sesijā pieņēma “Rekomendāciju par mākslīgā intelekta ētiku”. Rekomendācijas izstrāde notika divus gadus un tā ir pirmā globālā vienošanās mākslīgā intelekta (MI) ētikas standartu noteikšanas jomā.
Rekomendācijas mērķis ir nodrošināt, lai mākslīgā intelekta sistēmas darbotos cilvēces, indivīdu, sabiedrības, vides un ekosistēmu labā, kā arī novērst to radīto kaitējumu. Tā veicina cilvēktiesību, cilvēka cieņas, dzimumu līdztiesības, tiesiskuma un demokrātijas vērtību ievērošanu. Rekomendācija nosaka vērtības un principus, kā arī sniedz konkrētus ieteikumus to praktiskai īstenošanai, paredzot praktiskus instrumentus. Galvenie ētikas principi, kuri ir pieņemti rekomendācijā ir proporcionalitāte un kaitējuma nepieļaušana, drošība, taisnīgums un nediskriminācija, ilgtspēja, tiesības uz privātumu un datu aizsardzība, cilvēku uzraudzība, pārskatāmība un spēja izskaidrot, atbildība, sabiedrības informētība un prasmes, daudzpusīga un adaptīva pārvaldība un sadarbība. Rekomendācijā tiek aptvertas vienpadsmit politikas plānošanas jomas: ētiskās ietekmes novērtējums, ētiska pārvaldība, datu politika, starptautiskā sadarbība un attīstība, vide un ekosistēmas, dzimumu līdztiesība, kultūra, izglītība un zinātne, komunikācija un informācija, ekonomika un darbaspēks, veselība un labklājība.
UNESCO Rekomendācijas par mākslīgā intelekta ētiku pamatā ir UNESCO Pasaules Komisijas par zinātnes un tehnoloģiju ētiku (COMEST) provizoriskais pētījums par mākslīgā intelekta ētiku. Šajā pētījumā tika uzsvērts, ka pašlaik neviens globāls instruments neaptver visas jomas, kas nosaka uz cilvēku orientētu MI attīstību un lietojumu.
2019. gadā UNESCO Ģenerālajā konferencē tika nolemts izstrādāt Rekomendāciju par mākslīgā intelekta ētiku, uzsākot divus gadus ilgu tā izstrādes procesu. UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē (Audrey Azoulay) nozīmēja 24 ekspertus, izveidojot starptautisku ekspertu grupu, kas 2020. gadā sagatavoja pirmo Ieteikuma projektu. Kā viena no ekspertēm darba grupā piedalījās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pētniece Dr. iur. Irēna Ņesterova. Latvija aktīvi iesaistījās rekomendācijas izstrādē, panākot spēcīgāku uzsvaru uz cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības principiem. Pēc Rekomendācijas projekta izstrādes ekspertu grupā 2020. gada vasarā notika plašs tās apspriešanas process un UNESCO starpvaldību sanāksmē 2021. gada aprīlī un jūnijā, tādējādi panākot ļoti iekļaujošu un visaptverošu rekomendācijas izstrādes gaitu.
UNESCO Ģenerālā konference ir augstākā organizācijas lēmējinstitūcija, kas pulcē visu dalībvalstu pārstāvjus reizi divos gados, lai izvērtētu iepriekšējā darbības posma rezultātus, izstrādātu un apstiprinātu UNESCO vispārējo politiku, ievēlētu pārstāvjus organizācijas Izpildpadomē un vairākās starpvaldību komisijās un padomēs.
2021. gadā aprit trīsdesmit gadi, kopš Latvija pievienojusies starptautiskajām organizācijām ANO un UNESCO, kuru darbība vērsta uz miera un drošības nodrošināšanu pasaulē un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanu, veicinot starpvalstu sadarbību šo mērķu sasniegšanā.