Vairāk nekā 100 jauniešu, kuri brīvprātīgi pieteicās valsts aizsardzības dienestā un to pabeidza šī gada maijā, jaunajā studiju gadā uzsāks valsts budžeta finansētas mācības kādā no Latvijas augstskolām, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.
Pašreiz lielākais uzņemto reflektantu skaits ir Rīgas Tehniskajā universitātē – 68, tālāk seko Latvijas Universitāte – 16, Rīgas Stradiņa universitāte – 6, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte – 5, kā arī pa vienam uzņemts Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Ventspils Augstskolā, RTU Olaines Tehnoloģiju koledžā. Uzņemšana augstskolās šobrīd vēl turpinās.
Šis ir pirmais gads, kad valsts obligāto aizsardzības dienestu pabeidza pilsoņi, kas iestājās dienestā brīvprātīgi un kuriem ir tiesības studēt valsts augstskolās bez konkursa, izpildot augstskolu un studiju programmu uzņemšanas prasības. Šogad maijā dienestu pabeidza 245 brīvprātīgās personas.
“Jauniešu interese par studijām pēc aizsardzības dienesta ir vērtējama kā pozitīva, apliecinot Latvijas augstākās izglītības vērtību un kvalitāti. Arī uzņemšanas process augstskolās un koledžās lielākoties ir noritējis raiti. Izņēmuma gadījumi norādīja, ka nepieciešami atsevišķi precizējumi normatīvajā regulējumā, kā arī jāpilnveido komunikācija un sapratne starp visām iesaistītajām pusēm. Izglītības un zinātnes ministrija vienmēr ir bijusi gatava būt vadošā institūcija sistēmas pilnveidošanā un paplašināšanā, lai pēc iespējas vairāk jauniešu pieteiktos studijām augstskolās, pabeidzot aizsardzības dienestu kā brīvprātīgie,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders, kā piemērus minot, ka būtu nepieciešams palielināt valsts pieejamo finansējumu minēto jauniešu studijām, kā arī aicinot augstskolas nepārprotamāk komunicēt uzņemšanas prasības.
“Valsts aizsardzības dienesta beidzēju skaits nākotnē tikai pieaugs, tāpēc, iespējams, varētu tikt paplašināts to studiju programmu loks, kur varētu tikt piedāvātas valsts studiju vietas kādā no valsts augstskolām, saglabājot augstākās izglītības kvalitātes prasības. Valsts drošība ir visu mūsu kopīga prioritāte, tāpēc augstskolām ir jābūt pēc iespējas pretimnākošām pret valsts aizsardzības dienesta beidzējiem,” norāda J.Paiders, sakot paldies augstskolām par izpratni un atbalstu.
IZM nosūtījusi valsts augstskolām un koledžām papildu skaidrojumu, kā piemērot normatīvo regulējumu personu uzņemšanai studijās pēc aizsardzības dienesta. Ievērojot līgumu, kas noslēgts starp ministriju un augstskolām un koledžām, valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu sadalījumu studiju programmās detalizētāk patstāvīgi ir tiesības noteikt pašām augstskolām vai koledžām, kurām ir šāda autonomā funkcija. Līdz ar to IZM aicina augstskolas pārskatīt un nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem finansētās vietas tajās studiju programmās, kurās ir saņemti pieteikumi no aizsardzības dienestu pabeigušām personām. Augstskolām un koledžām arī jāaktualizē iekšējos normatīvajos aktos noteiktā kārtība studējošo pārcelšanai starp valsts budžeta un fizisko vai juridisko personu līdzekļiem.
Lai veicinātu jauniešu līdzdalību aizsardzības dienestā un stiprinātu valsts aizsardzību, Latvijas pilsoņiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā, to pabeiguši un atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, studijas koledžas un bakalaura līmeņa studiju programmās valsts augstskolās un koledžās tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.
