Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā strādā pie valsts augstākās izglītības standarta izstrādes. Iniciatīva ir atbilde uz Latvijas sabiedrības vajadzību augstākās izglītības programmās apgūt darba tirgum nozīmīgas kompetences un piekļūt tālākizglītībai cilvēka vajadzībām pielāgojamā veidā. IZM standartu veido nestandarta veidā – neitrālu piesaistīto ekspertu vadītās inovācijas sprinta darbnīcās sadarbojoties ar dažādām jautājumā iesaistītajām pusēm.
Standartā plānots iekļaut studiju programmu satura un organizatorisko formu veidošanas pamatprincipus, obligātās satura prasības, prakses organizēšanu studiju procesā un citus nozīmīgus apsvērumus mācību kvalitātes un pieejamības pielāgošanai sabiedrības vajadzībām.
“Valsts augstākās izglītības standarts radīs ietvaru jauna veida studiju programmu attīstībai. Radot apstākļus, kuros studējošie apgūst darba tirgus mainīgajām prasībām atbilstošu saturu un kuros arī pieaugušajiem iespējams elastīgā formā pilnveidot augsta līmeņa kompetences, veicināsim tautsaimniecības attīstību un dzīves kvalitātes celšanos. Sprinta process šķiet piemērots mūsu uzdevumam, jo sekmē sadarbību starp dažādu pušu pārstāvjiem – augstskolu rektoriem un dekāniem, studiju programmu direktoriem, studiju plānotājiem un attīstītājiem, studējošiem un darba devējiem,” stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Inta Jaunzeme.
Tā kā standartam jānosedz visi augstākās izglītības cikli, akadēmiskā un profesionālā izglītība, situācijas izpratnes veidošanā un risinājuma izstrādē svarīgi iesaistīt dažādas ietekmes puses. Līdz šim koprade jau palīdzējusi apzināt dažādās perspektīvas, atklāt pārpratuma punktus un veidot vienotu situācijas izpratni, kura ir priekšnoteikums koordinētai rīcībai, norāda Miķelis Bendiks, viens no sprinta fasilitatoriem jeb koprades darbnīcu vadītājiem.
Fasilitators M. Bendiks atklāj, ka pirmajās darbnīcās jau iezīmēts jautājuma konteksta lauks, uzsākta lietotāju un iesaistīto pušu definēšana un vajadzību apzināšana. “Situācijas izpētes uzdevumi atklāja, ka dalībnieku vidū atšķīrās izpratne par to, kam un kā kalpo standarts. Svarīgi, ka esam veiksmīgi vienojušies par kopīgu vērtību sistēmu, kas palīdzēs novērtēt, vai radītie risinājumi atbilst izvirzītajiem mērķiem. Tagad sākam sašaurināt fokusu, lai identificētu galvenos risināmos jautājumus un meklētu tiem piemērotus risinājumus,” stāsta M. Bendiks.
Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu. Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu – cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu – risinājumu.
Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros.
Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.), un no 2024. gada arī pašvaldībām būs iespēja startēt sprintu uzsaukumos.
