Ceturtdien, 2021.gada 9. septembrī, pārstāvji no Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un Apvienotās Karalistes tikās tiešsaistē, lai pārrunātu starptautisko sadarbību zinātnē un zinātnes diplomātijas straujo attīstību gan pēdējā desmitgadē, gan nākotnē.
Latvijā jēdziena “zinātnes diplomātija” lietošana nav plaši izplatīta, taču “tā caurvij mūsu zinātnes attīstības plānošanas dokumentus, jo zinātnes izaugsmes viens no stūrakmeņiem ir starptautiskā sadarbība vienotu mērķu sasniegšanai”, diskusijā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks zinātnes jomā Jānis Paiders.
Diskusijas fokusā galvenokārt bija valdības loma zinātnes diplomātijā un praktiski veicami soļi, lai ar zinātnes iesaisti sasniegtu valsts definētos lielos mērķus, tādus kā resursu ilgtspējīga izmantošana vai eksporta pieaugums. Tā kā starptautiskā sadarbība zinātnē aptver plašu iesaistīto pušu loku, uzmanības centrā jābūt tiem izaicinājumiem, kas jārisina visiem kopīgi, piemēram, klimata pārmaiņas, gatavība krīzes situācijām, protams, arī pandēmijas, tostarp – Covid-19 pandēmija. Līdz ar to diskusijas dalībnieki atkārtoti secināja, ka zinātnes diplomātijā galvenais virzītājspēks ir komunikācija (gan lokālā, gan arī starptautiskā), vienotas vērtības un lēmumu balstīšana datos un pētījumos.
Līdz ar valsts loma diskusijā tika uzsvērta arī zinātnieku iesaistē zinātnes diplomātijā. Starptautiska sadarbība zinātnē paver iespēju zinātniekiem izmantot tādus resursus, kādu vienai atsevišķai institūcijai vai valstij nav, piemēram, palielinot finansējuma apmēru vai piekļūstot plašākai pētniecības infrastruktūrai. Tā kā starptautiskā sadarbība un zinātnieku un akadēmiskā personāla mobilitāte ir savstarpēji cieši saistītas, proti, viena veicina otru, rezultātā notiek arī attīstībai tik svarīgā zināšanu aprite un tiek radīta atvērta zinātnes sistēma. Latvijas kontekstā tas saskan ar Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam vienu no izvirzītajiem mērķiem - attīstīt pētniecības izcilību un starptautisko sadarbību.
Savukārt, lai nodrošinātu tādu valsts zinātnes ekosistēmu, kas spēj risināt zinātnes diplomātijas izaicinājumus, ir jābūt lejupējā (top-down) un augšupējā (bottom-up) zinātnes pasūtījuma balansam. Tas nozīmē, ka gan valsts, gan arī paši pētnieki nāk ar pētniecības iniciatīvām, tādējādi arī zinātniekiem ir iespēja realizēt savas idejas un rast atbildes uz jautājumiem, kas bieži rodas pētniecības procesā.
Diskusija savā veidā bija ievads Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Apvienotās Karalistes ministru sanāksmei, kas notiks oktobrī un kurā piedalīsies arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.