Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupas izstrādātais ziņojums "Priekšlikumi pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un darba slodžu sabalansēšanai periodam no 2023. gada 1. septembra līdz 2027. gada 1. septembrim" šodien tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai.
Līdz 22.augustam tiek gaidīti arī oficiāli atzinumi no saistītajām ministrijām, piemēram, Finanšu ministrijas un sociālajiem partneriem.
Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupas izstrādātajā ziņojumā tiek rosināts līdzsvarot pedagogu darba slodzes. Būtiskākās pārmaiņas saistītas ar izmaiņām vispārējā izglītībā, kur tiek piedāvāta pakāpeniska pāreja uz proporciju 60:40 attiecībā uz pedagoga laika sadalījumu starp kontaktstundām un pārējiem darbiem.
Nododot ziņojumu "Priekšlikumi pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un darba slodžu sabalansēšanai periodam no 2023. gada 1. septembra līdz 2027. gada 1. septembrim" sabiedriskajai apspriešanai, darba grupa ierosina noteikt pakāpenisku un vadlīnijās balstītu pāreju uz minēto proporciju, sākot ar 2023./2024. mācību gadu, kad tiktu īstenota procentu proporcija 68:32, un noslēdzot to 2027./2028.mācību gadā ar procentu attiecību 60:40. Darba grupas pārstāvji vienojušies, ka optimāls pedagogu darba slodzes balanss būtu situācijā, kad 60% no darba laika tiek atvēlēts kontaktstundu vadīšanai, bet 40% – citiem darba pienākumiem. Joprojām risinās diskusijas par to, vai šāds procentuālais dalījums būtu jāiestrādā normatīvajos aktos kā obligāts – piemēram, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) vadība šādā gadījumā saredz riskus saistībā ar pedagogu vakancēm, kas palielinātos, ja atsevišķiem pedagogiem nebūtu iespējas palielināt kontaktstundu skaitu.
“Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta procentuālās proporcijas 60:40 ieviešanu, nosakot tai rekomendējošu raksturu. Šāda pieeja atbilst nozares vajadzībām, reālajai situācijai izglītības iestādēs un paredz virzību uz sasniedzamiem mērķiem. Līdz 22. augustam no visiem partneriem tiek gaidīts viedoklis un priekšlikumi gan kopumā par informatīvo ziņojumu, gan slodžu sadali," situāciju skaidro Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols.
Jau šobrīd Ministru kabineta noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" piektais pielikums piedāvā rekomendāciju par optimālu pedagogu darba slodzes sadalījumu, taču vadlīnijas ir nepieciešams pilnveidot un atkārtoti saskaņot ar sadarbības partneriem, kas ir nākamais veicamais uzdevums līdz šī gada decembrim. Pēc sabiedriskās apspriešanas un atzinumu saņemšanas Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos priekšlikumus varēs virzīt apstiprināšanai valdībā.
Jau ziņots, ka informatīvā ziņojuma projektā “Priekšlikumi pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un darba slodžu sabalansēšanai periodam no 2023. gada 1. septembra līdz 2027. gada 1. septembrim" sniegti priekšlikumi gan par vispārējo un profesionālo izglītību, gan profesionālās ievirzes (sports un kultūra), gan arī augstāko izglītību. Ziņojumā katra nodaļa ir veltīta vienai izglītības jomai un izvērš slodzes līdzsvarošanas scenārijus, t.sk. ziņojuma ievads piedāvā arī zemākās likmes grafika projektu, bet katrā nodaļā dota arī papildu fiskālā ietekme no slodzes līdzsvarošanas. Ziņojuma kopsavilkumā darba grupa piedāvā gan visu scenāriju fiskālo ietekmi, gan arī tos variantus, kurus darba grupa piedāvā tālākai lēmuma pieņemšanai valdībā. Balstoties uz valdības lēmumu, ministrija iesniegs atsevišķu prioritāro pasākumu par papildu finansējuma nepieciešamību 2023. gadam un turpmākajiem gadiem, lai nodrošinātu ziņojumā minēto pedagogu darba slodzes izlīdzinājumu.
Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupā strādā arī pārstāvji no Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra, kā arī sociālie un sadarbības partneri – Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, kā arī pilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāji.
Darba grupas materiāli ir pieejami IZM tīmekļvietnē.