Tieši pretēji! Jaunie slodžu līdzsvarošanas principi tiek ieviesti ar mērķi uzlabot pedagogu apmierinātību ar darba apstākļiem, dodot skaidru izpratni par atalgojumu, kas būs balstīts uz faktiskajiem pienākumiem, kā arī novēršot pārslodzi.
Šobrīd valstī nav noteikts ierobežojums slodzes sastāvam gadījumos, ja izglītības iestādes vadītājs ar pedagogu vienojas par tādu slodzes sastāvu, kas atšķiras no tā, kā noteikts regulējumā. Rezultātā praksē tas rada iespējas vienoties par ievērojami lielāku mācību stundu proporciju slodzē, nekā tas ir noteikts regulējumā, kas rada ievērojamus pedagogu pārslodzes riskus.
Izglītības un zinātnes ministrija plāno uzlabot situāciju skolotājiem. Ministrijas ieskatā šobrīd noteiktā proporcija slodzes sadalījumam skolotājiem (sākumizglītības, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības un speciālās izglītības skolotājiem) ir uzskatāma par optimālu, proti, 24 mācību stundas 36 astronomisko stundu darba nedēļā, kas ir līdzvērtīgi 26 mācību stundām 40 astronomisko stundu darba nedēļā.
Šādā veidā proporcija faktiskajā darba laikā nozīmē, ka – 43 % no kopējā darba laika slodzē atvēlēti mācību stundām un 57 % citiem pienākumiem. Mācību stundu skaitā pret kopējo darba stundu skaitu nedēļā tas attiecīgi būtu 65 % pret 35 %.
Svarīgi minēt, ka šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz iespēju vienoties par citu proporciju mācību stundu skaitam, taču Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā no 2025. gada 1. septembra noteikt minimālo laiku, kas obligāti jāapmaksā uz katru mācību stundu citiem ar mācību priekšmetu saistītiem pienākumiem. Tādējādi praksē ierobežotu maksimālo mācību stundu skaitu, kāds skolotājam var tikt noteikts arī pie savstarpējās vienošanās. Šis nosacījums dos praktisku ieguvumu skolotāju pārslodzes mazināšanai, jo nebūs vairs iespējams vienoties par skolotāja pārslodzi veicinošu mācību stundu proporciju.
No 2025./2026. mācību gada jeb no 2025. gada 1. septembra.
Izmaiņas slodžu līdzsvarošanas principos plānots realizēt, ieviešot vispārējā izglītībā jaunu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli, kas paredz papildus finansējumu, lai pilnvērtīgi nodrošinātu iespēju izglītības iestādes vadītājiem noteikt ikvienam pedagogam izglītības iestādē tā pienākumiem atbilstošu slodzi un slodzes sastāvu.
No šī gada 1. septembra izmaiņas skars tikai divas pedagogu grupas profesionālās ievirzes pedagogiem (profesionālās ievirzes izglītības skolotājiem, sporta treneriem) un interešu izglītības skolotājiem, mainot proporciju slodzes sadalījumā – 26 mācību stundu vai nodarbību vietā būs 25, saglabājot kopējo slodzi, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, 30 stundas nedēļā. Pārējiem pedagogu amatiem izmaiņas slodzes sastāvā un slodzes apmērā šogad nav plānotas.
Nē! Valstī noteiktā zemākā mēneša darba algas likme tiks proporcionāli palielināta atbilstoši 40 darba stundu nedēļai.
Konkrētais pedagoga darba apjoms veidosies, pedagogam par to vienojoties darba līgumā ar skolas administrāciju vai pašvaldību. Šobrīd valsts nosaka zemāko mēneša darba algas likmi, kam atbilst noteikts slodzes apmērs (stundas nedēļā), un par kuru mazāk pedagogam nedrīkst maksāt. Kopumā, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu, attiecīgi arī ir paredzēts palielināt zemāko mēneša darba algas likmi tām pedagogu grupām, kurām šobrīd slodze ir noteikta mazākā stundu apmērā nedēļā nekā 40 stundas.
Kopš 2024. gada 1. janvāra pedagogu zemākā darba stundas likme ir 9,54 eiro par stundu:
- Slodzei ar 30 stundām nedēļā zemākā mēneša darba algas likme ir 1145 eiro;
- Slodzei ar 36 stundām nedēļā zemākā mēneša darba algas likme ir 1374 eiro;
- Slodzei ar 40 stundām nedēļā tā ir 1526 eiro.
Ar 2025. gada 1. janvāri plānots pāriet uz 10,35 eiro par stundu:
- Slodzei ar 30 stundām nedēļā zemākā mēneša darba algas likme plānota 1242 eiro;
- Slodzei ar 36 stundām nedēļā zemākā mēneša darba algas likme plānota 1490 eiro;
- Slodzei ar 40 stundām nedēļā zemākā mēneša darba algas likme plānota 1656 eiro.
Nākamā gada atalgojuma pieaugumu ir plānots iekļaut valsts budžeta 2025. gadam prioritātēs.
No 2024. gada 1. septembra nav paredzētas izmaiņas zemākās mēneša darba algas likmēs.
Informācija par to, ka Latvijas situācija, salīdzinot ar Eiropu un mūsu kaimiņvalstīm slodžu sastāva līdzsvarošanā būtu sliktākā, nav patiesa.
Šobrīd, pēc valdībā pieņemtiem noteikumiem un pielīdzinot tos starptautiski lietojamai metodikai, mācību stundām Latvijas skolotājiem atvēlēti 43 % no visa darba laika. Tāpēc Latvijas slodzes sabalansēšana ir par 4 procentpunktiem labāka nekā vidēji Eiropā (47 %) un par 10 procentpunktiem labāka nekā Lietuvā (53 %). Savukārt Igaunijā ir lielāka skolu autonomija, un šī proporcija nacionālā līmenī regulējumā nav noteikta.