Latvijā ir izveidojusies situācija, ka par mācībām ir atbildīgas vairākas institūcijas, lai arī katrai ir sava mērķagrupa. Šajā rakstā ir aprakstīta katras atbildīgās institūcijas loma un mācību piedāvājums.

 

Līdztekus Izglītības un zinātnes ministrijai arvien aktīvāk savu lomu pieaugušo izglītības politikas joma piesaka Ekonomikas ministrija (EM), kurā ir izveidots Cilvēkkapitāla attīstības departaments. Darba tirgus īstermiņa prognozēšana, kas līdz šim ir bijusi Nodarbinātības valsts aģentūras funkcija, ir pārgājusi Ekonomikas ministrijas pārziņā.

Līdz šim Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) veica īstermiņa darba tirgus prognozes, aptaujājot darba devējus nozarēs un profesijās, kurās ir konstatēts īstermiņa darbaspēka trūkums. Tālāk Labklājības ministrija organizēja Apmācību komisiju, kuras sastāvā bija nozares ministriju un ministriju pakļautībā esošo institūciju pārstāvji, pašvaldību, sociālo un sadarbības partneru pārstāvji. Apmācību komisijas uzdevums bija noteikt mācību piedāvājumu bezdarbniekiem, lemšanā tika iesaistītas arī nozaru ekspertu padomes. 2023. gada beigās šī funkcijas tika nodotas Ekonomikas ministrijai, kuras vadībā turpmāk tiks noteiktas mācību jomas un programmas arī NVA klientiem. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”, kas otrdien, 5. decembrī, pieņemti valdības sēdē (1) . Līdz ar noteikumiem tiek vienkāršots finansējuma modelis, t.i., turpmāk darba devējam dotācijas apmērs būs 60% apmērā no minimālās darba algas. Tāpat tiek samazināts avansa apmērs no 50% līdz 20% izglītības iestādēm, kas iesaistās bezdarbnieku mācību nodrošināšanā, ņemot vērā pārskatīto vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku. (2) . Grozījumos tiek noteiktas stingrākas sankcijas bezdarbniekiem par neattaisnotu neierašanos uz eksāmeniem vai gala pārbaudījumu. Bezdarbniekiem ar invaliditāti visās invaliditātes grupās 55+ vecumā tiek pagarināta iesaiste subsidētajā nodarbinātībā, pārskatīti arī bezdarbnieku iesaistes kritēriji algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos.

Attiecīgi Cilvēkkapitāla attīstības padome atbalstīja EM piedāvāto pārvaldības modeli, lai nodrošinātu saskaņotu rīcību cilvēkkapitāla attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanai nodarbināto, bezdarba riskam pakļauto, bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta pasākumu īstenošanā, kā arī konsolidējot darba tirgus prognozēšanas funkciju ar mērķi darba tirgus prognozēšanu visos līmeņos veikt centralizēti vienā institūcijā (3) .

Izmaiņas tiek veiktas arī, lai izpildītu Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas 2024-2027. gadam noteikto – panākt produktivitātes un vidējās darba algas Latvijā straujāku pieaugumu un tuvošanos ES vidējiem rādītājiem, 2027. gadā produktivitātes pieaugumam sasniedzot vismaz 72% no ES vidējā līmeņa. (4) .

Iepriekšējās Apmācību komisijas vietā tiks izveidota Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisija (turpmāk – komisija). Komisijas uzdevums būs koordinēt mācību piedāvājumu un veidot pasūtījumu trim ministrijām, balstoties uz īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa prognozēm.

Ņemot vērā vidēja un ilgtermiņa darbaspēka prognozes, EM ar Eiropas Savienības Struktūrfondu atbalstu 2021-2027. gada plānošanas periodā nodrošina mācību iespējas Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.1.2. specifikā atbalsta mērķa “Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai” 1.1.2.2. pasākuma "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība" ietvaros. Finansējuma saņēmēji – biedrības, pieejamais finansējums 9 869 476 euro. Pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu prasmju pilnveidei uzņēmumiem un to darbiniekiem specializētu digitalizācijas jomu kursu apguvei. Ministru kabineta noteikumi pašlaik ir izstrādes procesā. (5) .

NVA, kuras mēŗķauditorija ir bezdarbnieki un darba meklētāji, ar ES Struktūrfondu atbalstu sniedz šādus mācību pakalpojumus:

• Atbalsts programmu apguvei atvērto tiešsaistes kursu platformās • E-apmācību moduļi (pavisam ir izstrādāti 3 moduļi – “Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība”; “Motivācijas vēstules sagatavošana un sagatavošanās darba intervijai”; “Kā veidot efektīvu darba meklēšanas stratēģiju”) • Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi • Neformālās izglītības ieguve ar kuponu metodi • Augstākās izglītības iestādes studiju moduļa vai studiju kursu apguve ar kuponu metodi • Transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju apmācība • Atbalsts profesionālās kompetences novērtēšanai • Apmācība pie darba devēja • Profesionālā apmācība

Savukārt nodarbinātajiem, NVA piedāvā šādus mācību pakalpojumus: • Bezdarba riskam pakļauto personu apmācība (mūžizglītība) • Atbalsts programmu apguvei atvērto tiešsaistes kursu platformās • E-apmācību moduļi • Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi

Pēc EM sniegtās informācijas, NVA turpinās sniegt pakalpojumus saskaņā ar EM izstrādātajām īstermiņa prognozēm. Pašreizējā ES Struktūrfondu 2021-2027 periodā sniegtie pakalpojumi daudz neatšķiras no piedāvātajiem pakalpojumiem iepriekšējā ES struktūrfondu periodā 2014-2020.

Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestāde Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) piedāvā mācību pakalpojumus plašākai auditorijai. Ja NVA fokusējas uz nodarbinātajiem, kuri ir pakļauti bezdarba riskam, tad VIAA mērķauditorija ir visi pieaugušie. •

Lai arī ES Struktūrfondu projekts "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" noslēdzās 2023.gada 31.decembrī, paredzams, ka līdzīgs projekts tiks īstenots arī ES Struktūrfondu 2021-2027 plānošanas periodā. Tas nozīmē, ka ar minimālu līdzmaksājumu strādājošajiem būs iespēja uzlabot savas prasmes vai arī mainīt profesiju, jo projekts piedāvā apgūt zināšanas arī profesionālās tālākizglītības programmās. •

Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.3.reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība”. Individuālais mācību konts (IMK) - digitāls konts platformā, kurā persona piekļūst personīgajam profilam, mācību piedāvājumiem ar valsts atbalstu, karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem un finansējumam atbilstoši valsts atbalsta pasākumiem un prioritātēm. (6) Projekta ietvaros tiks nodrošināta IMK aprobācija, iesaistot 3500 pieaugušos, kuriem palīdzēts apgūt digitālās prasmes, izmantojot IMK resursus.

Kā vēl viens spēlētājs mācību jomā jāmin Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Īstenojot Atveseļošanas fonda investīciju projektu, līdz 2027.gadam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošinās iespēju apgūt digitālo pakalpojumu lietošanas pamata prasmes vismaz 40 tūkstošiem iedzīvotāju, īpaši senioriem un ekonomiski neaizsargāto iedzīvotāju grupām. (7) . Projekta kopējais Atveseļošanas fonda finansējums ir 9 042 000 eiro. Mācības sabiedrībai paredzēts piedāvāt no 2024.gada vidus līdz 2026.gadam (ieskaitot). (8) Saskaņā ar ES Prasmju darba kārtību līdz 2030.gadam 70% pieaugušo vecuma grupā 16-74 gadi ir jābūt pamatdigitālās prasmes. VARAM mērķis ir panākt, lai līdz 2027.gadam digitālās pamata prasmes būtu vismaz 70% no valsts iedzīvotājiem. Tas ir liels izaicinājums Latvijai, jo 2023.gadā Latvijā digitālās pamata prasmes bija 45,34% iedzīvotāju (vidēji ES – 55%)(9) .

Lai nodrošinātu, ka mērķis sasniedz tos iedzīvotājus, kuriem ir lielākā vajadzība, projekts tiks īstenots sadarbībā ar valstspilsētu vai novadu pašvaldībām un pašvaldību apvienībām. Paredzēts, ka VARAM, sadarbībā ar pašvaldībām, centralizēti izstrādās mācību saturu un materiālus, īstenos pasniedzēju-mentoru mācības, izveidos monitoringa ietvaru, lai nomērītu sabiedrības digitālās pašapkalpošanās prasmes un sekotu līdzi paradumu maiņai. Savukārt pašvaldības organizēs mācības iedzīvotājam atbalstošā vidē, nodrošinot pasniedzēja – mentora atbalstu, mācību telpas un aprīkojumu klātienes un attālinātām mācībām. (10)

Runājot par mācībām, tad jāpiemin ir arī Valsts administrācijas skola (VAS), kura nodrošina valsts pārvaldē strādājošo kvalifikācijas celšanu. Iepriekšējā ES Struktūrfondu plānošanas periodā 2014-2020 VAS īstenoja divus ES fonda līdzfinansētus projektus: Nr. 3.4.2.0/15/I/001 “Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta jomā” un Nr. 3.4.2.0/15/I/002 “Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā”. (11)

VAS īstenos mācību aktivitātes Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6. komponentes "Likuma vara" ietvaros. Moderna un efektīva publiskā pārvalde tiks attīstīta, īstenojot četras investīcijas. Viena no tām ir Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde, īpašu uzmanību pievēršot pilnveidojumiem interešu konflikta novēršanā, integritātes un pretkorupcijas novērtējuma uzlabošanā, kā arī trauksmes cēlēju sistēmas piemērošanā. Plānots līdz 2026.gada 31.maijam apmācīt 16 232 publiskās pārvaldes darbiniekus.

Otra investīcija ir Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās kapacitātes stiprināšana, uzlabojot stratēģiskās plānošanas, rīcībpolitiku un projektu īstenošanas, kā arī sasniedzamu un novērtējamu mērķu un rādītāju noteikšanas kapacitāti. Plānots, ka līdz 2026. gada 31. maijam vismaz vienā no programmām tiks apmācīti 20 011 publiskās pārvaldes darbinieki. (12)

Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos