Neformālās izglītības programmas “Kļūsti par naudas pratēju!” moduli “Kā nosargāt savu naudu un atpazīt finanšu krāpniekus” Varakļānu novada pašvaldība īstenoja sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju (Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projekta “Nacionālie koordinatori dalības pieaugušo izglītībā veicināšanai Latvijā”) finansiālu atbalstu. Projekta mērķis ir iedzīvotāju finanšu pratības uzlabošana. Projekta numurs Nr. 101144108-NCLV2024-2025-ERASMUS-EDU-2023-AL-AGENDA-IBA ietvaros).
Neformālās izglītības programmas īstenošana tika uzsākta 2024. gada decembrī.
Mācību grupas dalībnieku piesaiste tika organizēta:
-
ievietojot aicinājumu sociālajos tīklos – Varakļānu novada facebook profilā un novada iedzīvotāju informatīvajā Whatsapp grupā;
-
iesaistot sociālā dienesta darbiniekus ar mērķi ieinteresēt dienesta klientus;
-
izvietojot afišas publiskā vidē.
Neformālās izglītības programma tika nodrošināta, pamatojoties uz Aigas Rulleres (Latvijas Banka) sastādīto mācību plānu un tiešsaistes mācību platformā https://kursi.liepu.lv/ esošajiem Latvijas Bankas sagatavotajiem mācību materiāliem.
Pirmajā nodarbībā ar mācību dalībniekiem tika pārrunāta viņu pieredze un zināšanas par konkrēto mācību tēmu. Tika noskaidrots arī viņu digitālo prasmju līmenis.
Mācības notika Varakļānu tautas bibliotēkas telpās. Uz katru nodarbību tika sagatavots izdales materiāls ar svarīgākajiem prezentācijas slaidiem katram mācību dalībniekam.
Nodarbību laikā pēc vajadzības mācību dalībnieki varēja izmantot savus viedtālruņus. Piemēram, runājot par savu ierīču drošību, vairāki dalībnieki ar pasniedzējas palīdzību instalēja telefonos “DNS ugunsmūri”. Noslēguma anketās dalībnieki pie ieteikumiem minēja vēlmi mācību laikā vairāk padarboties ar datoriem.
Nodarbību laikā mācību dalībnieki regulāri tika aicināti izteikt savu viedokli, dalīties ar savu pieredzi. Es kā pasniedzēja arī stāstīju savu personīgo pieredzi par dažādām ar digitālo vidi saistītām tēmām. Grupa bija atvērta komunikācijai un labprāt izteicās. Tas varētu būt saistīts arī ar to, ka lielākā daļa grupas dalībnieku bija pazīstami savā starpā.
Katras nodarbības laikā dalībnieki veica mācību uzdevumu testa vai situācijas apraksta analīzes veidā. Kad katrs individuāli bija izpildījis uzdoto, rezultāti tika kopīgi apspriesti. Ja bija vajadzīgs, sniedzu papildu skaidrojumus.
Noslēguma nodarbībā grupa tika sadalīta divās mazākās grupās. Katrai no tām tika iedota atšķirīgs situācijas apraksts, kurš grupas ietvaros bija jāapspriež un jāprezentē analīze par to. Situāciju apraksti tika ņemti no mācību vietnes materiāliem, kuri līdz tam nodarbībās netika izmantoti. Otrs programmas apguves pārbaudes veids bija manis sagatavots tests par visu tēmu kopumā. Jautājumi tika ņemti gan no mācību materiālos esošajiem testiem, gan manis veidoti. Testa atbildes lielākoties bija pareizas; tie jautājumi, kuros kāds bija kļūdījies, tika vēlreiz pārrunāti.
Secinājumi pēc neformālās izglītības programmas pilotēšanas:
-
Lai piedalītos šajās mācībās, dalībniekiem ir jābūt kaut nelielām zināšanām par digitālajiem rīkiem. Ja cilvēks nesaprot, kas ir internets, e-pasts, internetbanka u.tml., tad būs ļoti grūti uztvert pasniegto informāciju.
-
Mācību dalībniekiem ļoti svarīga ir dalīšanās pieredzē. Nevar tikai nolasīt prezentāciju, ir jādalās ar savu kā pasniedzējas pieredzi un viedokli un jāiesaista grupas dalībnieki tēmas apspriešanā. Reizēm gan tas aizved arī uz kādu nesaistītu tēmu, tad ir jāprot atgriezties atpakaļ mācību programmas robežās.
-
Mācībās, tas protams nav svarīgākais, bet nozīmīgas ir arī kopīgās kafijas pauzes. Tas satuvina grupas dalībniekus, tā veicinot viņu drošāku iesaisti mācību procesā.
Varakļānu tautas bibliotēkas
bibliotekāre,
Indra Broka