2022.gada nogalē Valsts Kontrole nāca klajā ar revīzijas ziņojumu par pieaugušo izglītību. Tā galvenais secinājums bija par to, ka Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotie projekti pieaugušo izglītībā būtībā nesasniedz savu mērķi. Lai arī abas iestādes mācības organizē atbilstoši darba tirgus vajadzībām, īstenotās darbības mērķi nesasniedz.
Ņemot vērā, ka kopš Valsts Kontroles (VK) ziņojuma ir pagājis nedaudz vairāk nekā gads, izmantošu pagātnes formu. Abām institūcijām bija izveidotas uzraudzības komitejas, kuras apstiprināja vai neapstiprināja mācību vajadzību sarakstu (lielākoties gan apstiprināja). Taču sistēma nedarbojās sinhroni. VK ieskatā Ekonomikas ministrijas (EM) veidotās ilgtermiņa un vidēja termiņa darba tirgus prognozes un Labklājības ministrijas īstermiņa prognozes nebija pietiekami detalizētas, lai nonāktu līdz konkrētām profesijām, kuras tad īsti būtu nepieciešamas darba tirgū noteiktajos termiņos. Procesā bija iesaistītas arī nozaru ekspertu padomes (NEP), taču NEP nevar dot konkrētu atgriezenisko saiti vai izstrādātās prognozes patiešām atbilst darba tirgus vajadzībām tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tām nav pietiekamas kapacitātes un resursu, lai to paveiktu. Otrkārt, dažviet NEP sastāvs “nenoklāj” jeb nepārstāv visas apakšnozares, lai sniegtu kopīgu apakšnozaru un uzņēmumu viedokli.
VK atsaucas uz Igaunijas piemēru, kur ir izveidota darbaspēka nepieciešamības uzraudzības, prognozēšanas un atgriezeniskās saites koordinācijas sistēma (OSKA). Tā sniedz informāciju par darbaspēka pieprasījumu un nepieciešamajām prasmēm nākamajiem 10 gadiem.
VK kā nākamo soli pēc darbaspēka un prasmju prognozēšanas min mērķauditorijas noteikšanu. Taču ar mērķauditorijas noteikšanu ir par maz, būtiskāks jautājums ir kā motivēt mērķauditorijas iesaistīšanos izglītošanās aktivitātēs. Loģisks apsvērums šķiet vispirms apmācīt tos, kuriem tas visvairāk nepieciešams saskaņā ar darba tirgus vajadzībām nākotnē, taču ar izpildi neveicās tik gludi. Revīzijā konstatēts, ka 2022.gadā politikas plānošanas dokumentos kā pieaugušo izglītības mērķa grupa bija norādītas visas personas vecumā no 25 līdz 64 gadiem, savukārt NVA un VIAA projektos izvirzītas konkrētas prioritārās mērķa grupas, proti, pieaugušie ar zemām prasmēm. VK atļaujas būt kritiska un norāda, ka: “mērķa grupas ir noteiktas formāli, nevis lai atbalstu fokusētu uz tām”. Pārsteidzoši, taču abu institūciju pārvaldītajos projektos ne visām mērķa grupām bija noteikts sasniedzamais rezultāts, proti, cik personas būtu jāapmāca no mērķa grupas ģenerālās kopas. Taču tam ir savs loģisks izskaidrojums, jo tieši specifiskās mērķa grupas, kā, piemēram, pieaugušie vecumā 45+ ar zemu izglītības līmeni, tās pārstāvjus iesaistīt ir visgrūtāk. Taisnības labad jāmin, ka pieaugušos ar zemu izglītības līmeni ir grūti iesaistīt mācībās visās vecuma grupās un ne tikai Latvijā vien, tāpēc arī mērķa grupas pārstāvjiem ir zems izglītības līmenis un no šī “burbuļa” grūti tikt laukā. Līdz ar to, jau iepriekš paredzot prioritāro mērķa grupu limitēto iesaisti, sasniedzami rādītāji nebija plānoti kā izaicinoši un pie jebkura scenārija tie ir un bija sasniedzami. Kā norāda revidenti, labāki rezultāti šajā jomā bija NVA, taču tas ir vienkārši izskaidrojams ar to, ka NVA ir tieša piekļuve mērķa grupai, turpretī VIAA kā institūcijai nav tiešas piekļuves minētajai mērķa grupai.
Tomēr raksta autorei šķiet, ka NVA nodrošināt mācības tādai mērķa grupai kā bezdarba riskam pakļauti pieaugušie varētu būt izaicinājums, jo ne visas persona ar zemu kvalifikācijas līmeni būtu liekamas bezdarba riskam pakļautas personas mērķa grupā. Galu galā darba tirgum ir nepieciešami arī pieaugušie ar zemu kvalifikācijas līmeni. Tas arī izskaidro faktu, kāpēc tādai mērķa grupai kā bezdarba riskam pakļautas personas tiek piedāvātas caurviju prasmju apguve (digitālās prasmes un svešvalodas). Nepieciešams uzvērt, ka tā ir samērā liela mērķa grupa. Pēc revidentu aplēsēm bezdarba riskam var tikt pakļauts katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs vecumā no 25 līdz 64 gadiem.
Vai mērķis tika sasniegts un pieaugušie uzlaboja savas prasmes? VIAA projekta gadījumā visa atbildība tika pārnesta uz pašiem pieaugušajiem, pieņemot, ka paši pieaugušie labāk zina kādas prasmes tiem ir nepieciešamas. Taču tas drīzāk būtu definējamas kā vēlmju izpilde nevis mērķtiecīga apmācība.
Revidenti vērsa uzmanību, ka VIAA projekta sadarbības partneri, institūcijas, kuras atrodas vistuvāk saviem iedzīvotājiem, netika pietiekami iesaistītas, skaidrojot ar to, ka sadarbības mehānisms nebija pietiekami pārdomāts un motivējošs. VK atsaucas uz Igaunijas piemēru, kur pieaugušie ar zemu izglītības līmeni tiek uzrunāti galvenokārt caur nevalstisko sektoru nevis caur pašvaldībām. Jāsecina, ka mēs nemeklējam labākus risinājumus, jo arī šajā ES Struktūrfondu plānošanas periodā (2021-2027) VIAA īsteno projektu, kurā pieaugušie netiek individuāli uzrunāti.
Vēl protams jāvērtē arī NVA un VIAA īstenoto projektu apmācību piedāvājums, jo pamatā tās bija neformālas izglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas. Jāatzīst, ka pieaugušie neizvēlas vai, pareizāk sakot, retāk izvēlas izglītības programmas, kuras ir ilgākas un kuru rezultātā var iegūt profesionālo kvalifikāciju. Tieši no šādām apmācībām būtu lielāks pienesums Latvijas tautsaimniecībai.
Taču izveidota izglītības programma vēl nenozīmē, ka tai pieteiksies pietiekams skaits dalībnieku, pat, ja tā ir darba tirgus vajadzībām un pieprasījumam atbilstoša. Revīzija ir skarba un norāda, ka paši projektu administrētāji nepietiekami iesaistās individuālajā darbā, nemēģinot īpaši uzrunāt pieaugušos tām izglītības programmām, kurās ir potenciāls un kuras būs pieprasītas nākotnē. Kā raksta VK: “Personas ienākumu pieaugums būtu vismaz par 52 % lielāks nekā tad, ja persona neiegūtu kvalifikāciju un paliktu esošajā profesiju grupā.”
Nefokusējoties tikai uz tiem pieaugušajiem, kuriem ir zems izglītības līmenis, būtiska mērķa grupa ir arī pieaugušie ar augstu izglītības līmeni, taču jāizsver, kādas izglītības programmas viņiem ir piemērotas. Vai pieņemam, ka inženieris vai vidēja līmeņa darbinieks apgūst konditora prasmes? Ja tie ir privātie līdzekļi, katrs, un tas pat ir apsveicami, var pilnveidot arī neformālās izglītības ceļā iegūtās prasmes. Taču valsts finansējums būtu jānovirza mērķtiecīgāk.
Revidenti uzsver, ka NVA un VIAA pēc būtības pieaugušo izglītībā veic vienas un tās pašas funkcijas, un nepieciešamības gadījumā iestādes varētu aizstāt viena otru. Taču esošajā ES Struktūrfondu plānošanas periodā (2021-2027) mainījušās tikai nianses. Lai arī ir īstenots viens no VK ieteikumiem par funkciju apvienošanu, t.i., VIAA projekta uzraudzības komitejas un NVA Apmācību komisijas vietā ir izveidota viena Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisija, nav skaidrs, kā Ekonomikas ministrija (EM) veicinās, ka pieaugušie izvēlēsies tieši tās izglītības programmas, kuras atbilst darba tirgus vajadzībām un uzlabos prasmes. Tai pat laikā mūžizglītība ir plašāks jēdziens un ietver arī mācības, kuras veicina pieaugušā personīgo izaugsmi. Revidenti aicina pārskatīt NVA un VIAA funkcijas, novēršot to pārklāšanos, ir pagājuši 3 gadi, un līdz ar EM aktīvāku iesaisti vēl nav redzami pirmie rezultāti un panākumi.
Linda Romele
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība