Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016. – 2020.gadam tika apstiprināts 2016.gada 5.maijā. Savukārt Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam (turpmāk – IAP) tika apstiprinātas 2014.gada 22.maijā. Pamatnostādņu mērķis 2020.gadam – kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Savukārt kā kvantitatīvais mērķis pieaugušo izglītībā tika noteikts iesaistīto personu (vecumā no 25 līdz 64 gadiem) īpatsvara pieaugums no 7% (2012.gadā) līdz 15% (2020.gadā). Profesionālajā izglītībā viens no mērķiem jeb stratēģiskais virziens bija pieaugušo izglītības iespēju nodrošināšana. Lai sasniegto minēto mērķi, bija jāīsteno vairāki IAP priekšnosacījumi – nepieciešams paplašināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu, pilnveidot normatīvo regulējumu, kā arī nodrošināt efektīvu resursu (t.sk. finanšu) pārvaldi, izmantojot esošās infrastruktūras iespējas.
Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plānā 2016. – 2020.gadam tika noteikti 3 prioritārie rīcības virzieni:
- Vienotas un ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas izveide
- Dalītās un konkrētās atbildības un nozaru politiku mijiedarbības nodrošināšana
- Pieaugušo izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšana iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem u.c. faktoriem
Pieaugušo izglītības sistēmas pārvaldības modelis
Lai sasniegtu kvantitatīvo mērķi – pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvars 15%, tika izvirzīti vairāki darba uzdevumi:
- Vienotas dalībnieku datu bāzes veidošana
- Atbalsta sistēmas izstrāde
- Vienošanās ar VID un PMLP noslēgšana par datu izmantošanu mērķgrupas atbilstības pārbaudei
- Pieaugušo izglītojamo reģistrācija
- Pieaugušo izglītotāju kompetenču noteikšana
- Kvalitātes kritēriju noteikšana mācībām
- Skaidri definēts atbildības sadalījums starp iesaistītajām institūcijām – VIAA, pašvaldības un NVA
- Pašvaldību lomas pieaugušo izglītībā stiprināšana visās pašvaldībās
Kā sistēmas trūkumi 2016.gadā tika norādīti pieaugušo izglītības (turpmāk – PI) sniedzēju institucionālais tīkls Latvijas reģionos ir neviendabīgs, nav efektīvi funkcionējošs, trūkst savstarpējas sadarbības un koordinētas darbības īstenotāju vidū (neīstenojot koordinētu pieaugušo izglītības politiku, nepalielināsies PI iesaistīto personu skaits), nepieciešams stiprināt pašvaldību iesaisti un kapacitāti. Lai novērtētu PIPP ieviešanas efektivitāti, var skatīties divos virzienos – viens kā kvantitatīvā rādītāja pieaugušo izglītībā (iesaistīto personu īpatsvars 15%) izpilde, kurš nav sasniegts. Otrs virziens būtu izvērtēt vai ar PIPP modeļa ieviešanu un ar to saistītajiem pasākumiem ir izdevies novērst vismaz daļu konstatēto nepilnību 2016.gadā, kaut gan, nenoliedzami, nepilnību novēršanai būtu jākalpo par pamatu kvantitatīvā mērķa sasniegšanai.
Viens no būtiskākajiem trūkumiem 2016.gadā bija nepietiekams valsts finansējums nodarbināto PI nodrošināšanai, ko ar ES Fondu palīdzību ir izdevies daļēji novērst. ES fondu 2014. – 2020.gadam plānošanas periodā ir nodrošināts Eiropas Sociālā fonda finansējums projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” (turpmāk – projekts SAM 8.4.1.), kopējais finansējums 46,85 milj. euro, t.sk. valsts finansējums 7,03 milj. euro. Var aprēķināt, ka mērķa sasniegšanai no 7,3% 2016.gadā līdz 15% 2020.gadā (vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem) pieaugušo izglītībā būtu jāiesaista papildus nepilni 77 000 pieaugušo vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem. Ja plānotais finansējums būtu jāizlieto jeb jāinvestē pieaugušo izglītībā, lai sasniegtu 15%, tie būtu 300 euro uz vienu pieaugušo gadā. Ņemot vērā, ka sasniegtais mērķis būtu jāsasniedz pakāpeniski un pieejamais finansējums ir plānots uz 7 gadiem (2017. gada 1. janvāris – 2023. gada 31. decembris), var apgalvot, ka finansējuma problēma ir novērsta tikai daļēji, t.i., ar projekta SAM 8.4.1. līdzekļiem vien nebūtu iespējams sasniegt kvantitatīvos mērķus.
Kā trūkums 2016.gadā tika konstatēts, ka esošais PI piedāvājums nenodrošina pakāpenisku darbaspēka piedāvājuma pārstrukturēšanos no vidējās uz augstākās kvalifikācijas grupu. 2020.gadā tika veikts apjomīgs pētījums “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums” (pasūtītājs – Finanšu ministrija, identifikācijas numurs: FM2019/48 (TP IZV), pētījuma veicējs Baltic Institute of Social Sciences – BISS). Pētījumā ir secināts, ka nodarbināto ar zemu kvalifikāciju ieņemamais amats/profesija pēc apmācībām ir uzlabojies tikai 11% gadījumu. Līdz ar to minētais trūkums ir izaicinājums arī nākamajam ES fondu plānošanas periodam, taču jāatzīmē, ka trūkuma novēršanai ir komplicēts raksturs un tā novēršanai ir nepieciešama labāka starpresoru sadarbība.
Lai novērstu trūkumu, ko raksturo nepietiekama koordinējoša, vienota PI pārvaldība, iesaistot visas par PI īstenošanu atbildīgās ministrijas, nosakot sasniedzamos uzdevumus, prioritāros atbalsta virzienus, mērķa grupas, finansējuma sadali un proporciju, līdz 2020.gadam ir izveidota saskaņota normatīvo aktu sistēmu.
PI pārvaldības modeļa ieviešanas plānā 2016. – 2020.gadam kā problēma tika izvirzīta datu bāzes trūkums, kurā būtu pieejama vienota informācija par PI sniedzējiem un piedāvātajām programmām, kā arī par PI iesaistītajiem dalībniekiem. Konkrētais tehniska rakstura trūkums jeb problēma ir atrisināta, proti, projekta SAM 8.4.1. ietvaros ir izveidota datu bāze.
PI pārvaldības modeļa ieviešanas plānā 2016. – 2020.gadam kā viens no trūkumiem tika norādīts fakts, ka PI piedāvājumā veidošanā trūkst sasaistes ar vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, demogrāfisko tendenču prognozēm un ekonomiskās situācijas attīstības scenārijiem. Daļēji trūkums ir atrisināts, jo PI piedāvājums SAM 8.4.1. tiek saskaņots ar nozaru ekspertu padomēm, tas gan neattiecas uz profesionālās tālākizglītības programmām. Jāpiemin arī, ka saskaņošanai nereti ir formāls raksturs. Tas ir saistīts arī ar citu trūkumu, ka PI pieprasījuma un piedāvājuma analīze nav pietiekami balstīta uz teritoriālo specifiku un vajadzībām.
Politikas veidotāji jau 2016.gadā konstatēja, ka nav izveidots mehānisms, kā fleksibli tiek reaģēts uz dažādu (nevis tikai atsevišķu) mērķa grupu vajadzībām, nodrošinot papildus atbalstu (piemēram, mobilitāte, atbalsts bērna pieskatīšanai utt.), tādejādi veicinot to iesaisti PI. Kaut arī ir izveidota Pieaugušo izglītības pārvaldības padome, taču PIPP darbība nenodrošina elastīgu vai tūlītēju reakciju uz dažādu mērķa grupu vajadzībām.
Pieaugušo izglītības kultūras veidošanā jau 2016.gadā tika secināts, ka iedzīvotāju vidū vērojama zema izpratne un pieredze par PI būtību un piedāvājumu. Kā atbilde uz konstatēto trūkumu projektā SAM 8.4.1. tiek īstenotas sabiedrības informēšanas kampaņas. Kaut arī dati dinamikā par iedzīvotāju izpratni nav pieejami, taču lielais dalībnieku pieteikumu skaits liecina, ka iedzīvotājiem ir interese par PI piedāvājumu. Tomēr biežāk iesaistīties mūžizglītības aktivitātēs izvēlas iedzīvotāji ar augstāko izglītību nevis iedzīvotāji ar zemām prasmēm un izglītības līmeni.
PI pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016. – 2020.gadam identificēja vairākas iespējas, viena no tām – izveidot saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) vienotu pārvaldi, ievērojot dalītās atbildības un nozaru politikas mijiedarbības principus, vienotas mūžizglītības sistēmas attīstībai. Vērtējot paveikto 2021.gadā, jāatzīmē, ka normatīvo aktu sistēma tiek nepārtraukti pilnveidota, taču nav ieviesta efektīva resursu vienota pārvalde.
Viena no iespējām jeb drīzāk nosacījumiem bija nodrošināt PI pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem, u.c. Projektā SAM 8.4.1. tiek piedāvātas mācības pieaugušajiem neatkarīgi no viņu dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem, vienīgais ierobežojums ir vecums no 25 gadiem, kā arī mācības attiecas uz strādājošajiem vai pašnodarbinātajiem. Savukārt mācību iespējas bezdarbniekiem piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra, ko tieši gan neregulē PIPP modeļa ieviešanas plāns 2016. – 2020.gadam.
Viena no ambiciozākajām iespējām jeb uzdevumiem bija attīstīt pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, kas nodrošina ilgtspējīgas kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai, personības izaugsmei un sekmē uz augstām prasmēm balstītu konkurētspējīgas zināšanu ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības attīstību Latvijā. Pētījumā “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums” konstatēts, ka pašvaldību līmenī nepastāv vienota sistēma PI piedāvājuma veidošanā (BISS, 2020). Savukārt saskaņā ar Eiropas prasmju indeksu Latvija prasmju atbilstības ziņā atrodas nedaudz virs vidējā rādītāja (62,5% no 100%, 15. vieta no ES27 valstīm), lielākoties rādītāju pasliktina tieši prasmju neatbilstība starp zemo algu saņēmējiem. Tieši šī mērķa grupa ir bijusi vismazāk aktīva projektā SAM 8.4.1., apstiprinoties tēzei, ka mācībās biežāk iesaistās pieaugušie ar augstāku izglītības līmeni un prasmēm (skat. attēlu Nr.1).
Attēls Nr.1
Avots: Eurostat dati
PI pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016. – 2020.gadam paredzēja, ka tiks nodrošināta regulāra pakalpojumu pieprasījuma un kvalitātes analīze. Kvalitātes analīzes nodrošināšanu apstiprina 2019.- 2020.gadā veiktais pētījums “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums”.
Kā viena no iespējām 2016.gadā mērķa sasniegšanai bija modulāro programmu veidošana ar izvēles iespējām un pielāgošanos individuālajām vajadzībām. Šeit, pateicoties projektu sinerģijai, ir izdevies nodrošināt un piedāvāt pieaugušajiem apgūt konkrētu profesionālās izglītības programmas moduli, noslēgumā saņemot apliecību. Projektā “Nozaru kvalifikācijas sistēmas pilnveide profesionālās izglītības attīstībai un kvalitātes nodrošināšana” (SAM 8.5.2.) izstrādātas 128 modulārās profesionālās izglītības programmas (uz 2020.gada decembri), kas dod iespēju apgūt daļu no modulārās profesionālās izglītības programmas.
Par PI pārvaldības efektivitātes kritērijiem var noteikt PI pārvaldības modeļa ieviešanas plānā 2016. – 2020.gadam norādītos atskaites punktus jeb sasniedzamos kvalitatīvos rādītājus, ranžējot tos izpildes secībā, t.i., ar tumšāku krāsu ir atzīmēti tie, kuri pēc autores domām ir izpildīti, savukārt gaišāka krāsā ir tie kritēriji, kuru izpilde nav veikusies tik labi jeb pareizāk sakot kvalitatīvais rādītājs pilnībā nav sasniegts.
Vērtējot PI pārvaldības ieviešanas modeļa plāna 2016. – 2020.gadam rezultatīvos rādītājus ir īstenots pamatrādītājs – izveidota PIPP, kaut gan pat izstrādātais plāns 2016.gada nenosaka PIPP kvalitatīvos snieguma rādītājus. Plāns nosaka, ka tiks izstrādātas darbības vadlīnijas. Lielākā daļa no rezultatīvajiem rādītajiem ir paveikti, taču ir tādi rezultatīvie rādītāji, kuri nav sasniegti, tostarp, nav izstrādāti MK noteikumi par atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai un finansēšanas kārtība. Attiecīgi var secināt, ka lielākoties ir izpildīti rādītāji, kuri saistīti ar projektu “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” (SAM 8.4.1.) un atbilst plāna pasākumam “PI nodrošināšana nodarbināto personu profesionālās kompetences un kvalifikācijas pilnveidei”.
PI pārvaldības ieviešanas modeļa plāns 2016. – 2020.gadam noteica vairākus darba uzdevumus arī pašam modelim jeb PIPP. Plāns noteica, ka PIPP nosaka un apstiprina PI mērķus un uzdevumus, stratēģisko lēmumu pieņemšanu PI politikas īstenošanā. Daļēji tas ir izpildīts, kaut gan konkrētajā laika periodā PIPP vairāk koncentrējās uz projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” (projekts SAM 8.4.1.) aktivitāšu īstenošanu, kaut gan tieši projekts SAM 8.4.1. bija galvenais donors pieaugušo izglītības aktivitātēm konkrētajā laika periodā.
PIPP uzdevums ir arī noteikt prioritārās PI mērķa grupas, kas tika paveikts jau pašā modeļa ieviešanas sākumā, ņemot vērā, ka prioritārās PI mērķa grupas ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr.474 «Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" īstenošanas noteikumi.
PIPP uzdevums ir arī apstiprināt īstenojamo mācību saturu, tostarp nodrošinot mācību savstarpēju papildinātību starp dažādām mērķa grupām, kas konkrētajā laika periodā ir paveikts ar iebildumu, ņemot vērā, ka mācību savstarpēja papildinātība starp dažādām mērķa grupām ir bijusi ierobežota tā iemesla dēļ, ka mācības izvēlas paši pieaugušie un tas var nesakrist ar darba devēja vai valsts puses vajadzībām vai redzējumu.
Jāpiekrīt, ka PIPP lemj par finansējuma sadales principiem, kas arī tika izvirzīts kā uzdevums un veic regulāru PI īstenošanas rezultātu novērtējumu. Attiecībā uz pēdējo uzdevumu PIPP ir uzteicama par sekmīgu darba uzdevuma izpildi, katra gādīga saimnieka uzdevums ir sekot līdzi darbības rezultātiem ar mērķi tos uzlabot.
Kaut arī PI veidošanai saistībā ar vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm un ar demogrāfisko tendenču prognozēm PIPP vēl ir liels potenciāls, ārējie faktori ir ietekmējuši PIPP darbību ar ekonomiskās situācijas attīstības scenārijiem, veiksmīgi pārorientējot klātienes mācības uz attālinātajām mācībām COVID-19 pandēmijas laikā.
Analizējot PI pārvaldības modeļa ieviešanas plāna 2016. – 2020.gadam rezultatīvos rādītājus, var izdalīt trīs kategorijas – ieviesti, neieviesti vai ieviesti daļēji. Pie ieviestajiem rezultatīvajiem rādītājiem jāmin pašas PIPP izveide, kā arī ir tikusi nodrošināta koordinēta nodarbināto personu attiecīgās kompetences apguves iespējas konkrētā laikā, par 10% palielinājies personu skaits, kam veikts ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču pielīdzināšana, 2019.gada 25.jūnijā ir apstiprināti jauni Ministru kabineta noteikumi Nr.276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi”, nodrošināta pieejama informācija par PI piedāvātājiem tīmekļa vietnē www.macibaspieaugusajiem.lv, projekts SAM 8.4.1. virzās uz rezultatīvā rādītāja sasniegšanu attiecībā uz nodarbinātām personām vecumā no 25 gadiem, izņemot ar zemu izglītības līmeni, kuras ir pilnveidojušas profesionālo kompetenci, pārkvalificējušās vai ieguvušas kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus vajadzībām, kā arī apguvušas neformālās izglītības programmas.
Par paveiktu jeb izpildītu darbu var minēt arī PI koordinatoru apzināšanu, kaut arī ne visās pašvaldībās ir PI koordinatori. PIPP ieviešanas modeļa plāna 2016. – 2020.gadam rezultatīvais rādītājs jeb uzdevums bija nodrošināt pieaugušo informēšanu par izglītības iespējām, sniegt atbalstu mācību piedāvājuma izvēlē katrā pašvaldībā/pašvaldību apvienībā, publicējot pašvaldības mājas lapā (119 pašvaldībās). Saskaņā ar veikto pētījumu “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums” gandrīz 64% pašvaldības pārstāvju, kas savā pašvaldībā atbild par PI jomu, atzina, ka ar pieaugušo izglītību saistīto darba pienākumu veikšanai velta mazāk kā 25% no sava kopējā darba laika, turklāt ar pieaugušo izglītības jautājumiem strādā ļoti plašs darbinieku spektrs (Salīdzinoši reti pašvaldību pārstāvji minējuši pieaugušo izglītības speciālistus un koordinatorus) (BISS, 2020). Starp biežāk minētajiem administratīvā darba pienākumiem (73,1%) ir informācijas izvietošana par PI piedāvājumu pašvaldības mājas lapā, taču tie nav 100%.
Sasniedzamais rezultāts ir izpildīts, nodrošinot atbalstu karjeras konsultanta vai pedagoga - karjeras konsultanta pakalpojumiem atbilstoši nodarbinātā vajadzībām. Taču jāatzīmē, ka tas nav bijis pietiekami izaicinošs rādītājs, jo Nodarbinātības valsts aģentūra, kura ir viena no atbildīgajām institūcijām rezultatīvā rādītāja sasniegšanā, šo pakalpojumu nodrošināja jau pirms 2016.gada (tika nodrošināti karjeras plānošanas pasākumi), kad tika izstrādāts un apstiprināts PIPP ieviešanas modeļa plāns 2016. – 2020.gadam.
8.5.3. SAM projekts "Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi" tiek īstenots sekmīgi un virzās uz rezultatīvā rādītāja sasniegšanu – nodrošināt profesionālās kompetences pilnveidi profesionālās izglītības iestāžu 700 pedagogiem sadarbībā ar darba devējiem. Taču ir neliela darvas pile medus mucā, ir nodrošināta profesionālās kompetences pilnveide profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, taču nav pieejamas informācijas par sadarbību ar darba devējiem.
PI pārvaldības modeļa ieviešanas plāna 2016. – 2020.gadam periodā ir īstenoti vairāki starptautiski sadarbības projekti pieaugušo izglītības sektorā, ne tikai kvantitatīvi izpildot rezultatīvos rādītājus, bet arī sniedzot kvalitatīvu pienesumu pieaugušo izglītībā ar starptautisku atbalstu.
Būtiski, ka projektā SAM 8.4.1. ir izveidota datu bāze, t.i., katrs pieaugušais izglītojamais tiek reģistrēts, lai no dažādiem avotiem finansētie pieaugušo izglītības pasākumi nepārklātos.
PI pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016. – 2020.gadam iezīmē rīcības virzienu “PI iesaistīto pedagogu papildu prasmju un kompetenču aprakstu, kā arī attiecīgo pedagogu reģistru sadarbībā ar PI asociācijām”, taču rezultatīvais rādītājs ir skops “Informēšana un PI programmu nodrošinātāju profesionālās atbildības celšana”, cerot, ka konkrētajā laika periodā ir izveidojusies ciešāka sadarbība ar NVO (LPIA, LAKMA), neformālo izglītības programmu īstenotāju kontrolei un pārraudzībai.
Rezultatīvais rādītājs būtiski ir pārsniegts attiecībā uz personāla (pedagogu, akadēmiskā personāla, pieaugušo izglītotāju) kompetences pilnveidi un pieredzes apmaiņu.
Kaut arī pieaugušo izglītības piedāvājums projektā SAM 8.4.1. ir pieejams visos reģionos, starpreģionu sadarbības stiprināšanu efektīvākam un daudzpusīgākam pieaugušo izglītības piedāvājumam ir ieviesta daļēji, jo lielāka koncentrēšanās ir notikusi uz pašu pieaugušo konkrētajā reģionā. Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projektā „Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” rīkoto reģionālo diskusiju “Pieaugušo izglītības īstenošana Latvijā” 2019.gadā viens no secinājumiem bija atziņa, ka nav vienotas pieaugušo izglītības politikas pārvaldības un vadības reģionu un pašvaldību līmenī.
Izstrādāti MK noteikumi par atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai un finansēšanas kārtība, izaicinājums joprojām ir nodarbināto personu vecumā no 25 gadiem ar pabeigtu vai nepabeigtu pamata vai vidējo vispārējo izglītību (ar zemu izglītības līmeni) iesaiste projektā SAM 8.4.1. un kopumā pieaugušo izglītībā. Plānojot, ka ar zemu izglītības līmeni pieaugušie veidos aptuveni pusi no projekta SAM 8.4.1. dalībniekiem, tad praktiskie tie ir nepilni 25% jeb katrs ceturtais no tiem, kuri ir pilnveidojuši savu kompetenci mācībās.
Lielākais izaicinājums, kas paliek kā mājas darbs nākamajam ES Fondu plānošanas periodam, ir tieši pieaugušo izglītības kvalitāte. Kaut arī PI pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016. – 2020.gadam noteica izstrādāt pieaugušo izglītības piedāvātāju kvalitātes kritērijus, kā arī noteikt kvalitātes prasības pieaugušo izglītības programmām un daļēji tas ir paveikts, PI kvalitātes uzlabošana tomēr paliek kā viens no prioritārajiem darba uzdevumiem nākamajam plānam ar konkrētiem un sasniedzamiem rezultatīvajiem rādītajiem.
Linda Romele,
LBAS eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos