2024. gada 11. decembrī notika augsta līmeņa konference, kurā tika prezentēti pētījuma dati par pieaugušo prasmēm.
Konferences video ieraksts pieejams šeit: https://youtu.be/V4rLBjP6NK8
Konferences ietvaros demonstrētās prezentācijas pieejamas šeit: https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/media_file/11.12.2024-konference_cilvekkapitals_prezentacija_0.pdf
Ar konferences tematiku saistītie materiāli pieejami šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/oecd-pieaugoso-prasmju-petijuma-latvija-uzraditie-rezultati-ir-starp-videjiem
Tostarp dažus mēnešus iepriekš iznāca ne mazāk svarīgs OECD pētījums Education at Glance: 2024, kur atsevišķa sadaļa ir veltīta Latvijai.
Kā secina OECD pētnieki, nodarbinātība Latvijā ir ļoti atkarīga no izglītības, proti, tikai 65% pieaugušo bez pabeigtas vidējās izglītība ir nodarbināti, turpretī nodarbināto pieaugušo ar augstāko izglītību nodarbinātības rādītājs sasniedz 87%. Attiecībā uz ienākumiem, situācija Latvijā ir sliktāka nekā vidēji OECD valstīs – pieaugušie ar vidējo izglītību saņem tikai 78% no tiem ienākumiem, kādi ir pieaugušajiem ar vidējo izglītību, vidēji OECD valstīs starpība ir mazāka.
OECD ir aprēķinājis, ka laika posmā no 2015. gada līdz 2021. gadam investīcijas pirmsskolas izglītībā attiecībā pret IKP ir pieaugušas par 40%., un tas ir straujākais pieaugums starp OECD valstīm. Latvija saskaras ar pedagogu trūkumu visos mācību priekšmetos un visās vecuma grupās. Taču Latvija nav izņēmums, šāda situācija ir novērojama 18 no 20 OECD valstīm. Pedagogu atalgojums vispārējā vidējā izglītībā 2023. gadā sasniedza 60% no vidējā pedagogu atalgojuma OECD valstīs.
Liela uzmanība gan OECD valstīs, gan Latvijā tiek pievērsta tam, lai samazinātu to gados jauno pieaugušo īpatsvaru, kuriem nav vidējās izglītības. Latvija var lepoties: lai arī maziem, tomēr sasniegumiem – 2023. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu tādu pieaugušo vecuma grupā 24-35 gadi ir samazinājies par 2 procentpunktiem un samazinājās līdz 11%. Tāpat kā citās OECD valstīs arī Latvijā ir samazinājies to jauniešu īpatsvars vecuma grupā 18-24 gadi, kuri nemācās un nestrādā. Ja 2016. gadā tādu bija 16%, tad 2023. gadā tādu bija 14,4%, kas joprojām ir nozīmīgs skaitlis, un Latvijai ir savi izaicinājumi, lai to samazinātu arī turpmāk.
Latvijā atšķirība starp sievietēm un vīriešiem ar augstāko izglītību ir augstāka nekā citās OECD valstīs, tā 2023. gadā sievietes ar augstāko izglītību bija 57%, turpretī vīrieši ar augstāko izglītību ir vien 34%, taču situācija ir citāda, ja aplūko darba tirgus rādītājus, it sevišķi tajā posmā, kad tiek uzsāktas darba gaitas. Sieviešu vecuma grupā 25-34 gadi nodarbinātības rādītājs ir zemāks nekā vīriešu nodarbinātības rādītājs. Neskatoties uz augstāko izglītības līmeni, sieviešu nodarbinātības līmenis vēsturiski ir bijis zemāks [3]. Tas pats attiecas uz darba samaksu. Kā teikts OECD pētījumā, augstākā izglītība sievietēm nepalīdz sievietēm nopelnīt augstāku algu nekā vīriešiem. Gados jaunās sievietes ar augstāko izglītību saņem 70% no vīriešu algas, OECD valstīs šis rādītājs ir vidēji 83%.
Latvijā ir izteikta vecāku izglītības ietekme uz bērnu izglītības līmeni, tikai 13% vecuma grupā 25-64 gadi ir ieguvuši augstāko izglītību, kuru vecākiem ir augstākā izglītība. Vidēji citās OECD valsts tādu ir 19%. Pozitīvi novērtējams ir tas, ka 2023. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir samazinājies gados jaunu pieaugušo vecuma grupā 25-34 gadi, kuriem nav pabeigta vidējā izglītība.
OECD ir novērtējis, ka Latvija ir viena no astoņām ES dalībvalstīm, kurā nav t.s. childcare gap (bērna audzināšanas plaisa – angļ. val.), jo Latvijā pēc apmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma uzreiz ir pieejami bērnu pieskatīšanas pakalpojumi (bērnudārzi, bet ne visās pilsētās – aut. piezīme). Ģimenēs ar zemiem ienākumiem biežāk nodod bērnus agrīnajā aprūpē (0-2 gadi), kas nav izplatīta tendence citās OECD valstīs, tas gan ļauj mazos bērnus labāk sagatavot mācībām skolā, tā uzskata OECD pētnieki, jo lielākajā daļā OECD valstu bērni uzsāk pirmsskolas gaitas tikai vienu gadu pirms mācībām skolā. Taču kopumā obligātās izglītības gadu skaits Latvijā ir tāds pats kā lielākajā daļā OECD valstu. Kaut atkārtota izglītība ir neviennozīmīgi vērtēta, Latvijā šādu skolēnu īpatsvars ir mazāks nekā citās OECD valstīs.
Lai arī atšķirība starp sievietēm ar augstāko izglītību un vīriešiem ar augstāko izglītību ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs, tikai 13% sieviešu izvēlas studēt STEM nozaru studiju programmās, savukārt ar izglītību saistītās nozarēs studēt izvēlas tikai 1% vīriešu. Vislielākā atšķirība starp sievietēm ar augstāko izglītību un vīriešiem ar augstāko izglītību ir starp augstskolu beidzējiem. Latvija cenšas piesaistīt ārvalstu studentus, kas dotu pienesumu gan augstskolai, gan tautsaimniecībai kopumā, tas arī veiksmīgi izdodas, Latvijā ārvalstu studentu īpatsvars ir 13% no visiem studentiem, vidēji OECD tie ir 6%.
Sieviešu ar bakalaura grādu nodarbinātības līmenis ir zemāks nekā vīriešu ar bakalaura grādu nodarbinātības līmenis, turklāt pēdējo desmit gadu laikā šī atšķirība ir palielinājusies.
Tāda pati tendence ir novērojama vidēji arī citās OECD valstīs, proti, 54% gados jaunu sieviešu ir augstākā izglītība iepretim 41% vīriešu. Latvijā sievietēm vecuma grupā 25-34 gadi augstākā izglītība ir 49% sieviešu, kas ir virs OECD valstu vidējā, taču nesasniedz Lietuvas līmeni, kur šis rādītājs ir 68%, ieņemot pirmo vietu starp OECD valstīm. Arī Igaunijā šis rādītājs ir augstāks. Tas gan attiecas uz gados jaunām sievietēm, jo, piemēram, sievietēm vecuma grupā 55-64 gadi 2023. gadā augstākā izglītība bija vidēji 24% OECD valstīs. Salīdzinājumam augstākā izglītība vecuma grupā 25-64 gadi Latvijā ir 41% iedzīvotāju Tas nav slikts rādītājs, jo vidēji ES-25 tie ir 37%.
Latvijā izglītības izmaksas no pamatizglītības līdz augstākajai izglītībai nedaudz atpaliek no tā, cik vidēji iedzīvotāji tērē izglītībai OECD valstīs. Latvija izglītībai tērē 4,1% no IKP, un tas ir mazāk nekā vidēji OECD valstīs. Pēdējo gadu laikā finansējums izglītībai Latvijā ir samazinājies, un tas ir saistīts ar lielo infrastruktūras objektu pabeigšanu. Saskaņā ar OECD datiem finansējums pirmskolas izglītībai laika posmā no 2015. gada līdz 2021. gadam attiecībā pret IKP ir palielinājies par 40%, izvirzot to kā prioritāti.
Latvijā vidēji vairāk nekā citās OECD valstīs iegulda valsts budžeta līdzekļus pamatizglītībā, privātās investīcijas ir nelielas; tās, kuras tiek veiktas, tiek ieguldītas augstākajā izglītībā. Latvijā attiecībā uz pamatizglītību valsts ir atbildīga par finansējumu 1% apmērā, savukārt par 99% finansējuma sadalījumu atbildība ir jāuzņemas pašvaldībām. Skolu reforma Latvijā ir vērsta uz to, lai lielāku atbildību uzņemtos valsts pārvalde. Latvijā vidējais skolēnu skaits klasē ir 22 skolēni, salīdzinājumā OECD valstīs tie ir vidēji 27 skolēni.
Latvijā ir raksturīga vecāku iesaiste skolas pārvaldības modelī, arī pašu skolēnu līdzdalība ir nepieciešama. Pēdējos gados ir strauji pieaudzis vidējais skolotāju vecums visās OECD valstīs, jo īpaši Latvijā – 58% no skolotājiem ir vecumā 50 gadi un vairāk, salīdzinājumam OECD valstīs tie ir 36% šajā pašā vecuma grupā.
Bezdarbs jaunībā var atstāt smagas sekas uz turpmāko karjeru, savukārt ilgstošs bezdarbs var atturēt jauniešus no darba meklēšanas. Tādu jauniešu, kas nemācās un nestrādā vecuma grupā 18-24 gadi, Latvijā ir zem OECD vidējā, ja vērtē pēc dzimuma, tā, piemēram, jaunu vīriešu, kas nemācās un nestrādā vecuma grupā 18-24 gadi, ir nedaudz virs OECD valstu vidējā, jaunu sieviešu gadījumā situācija ir pretēja. Vidēji OECD valstī 33% jauniešu vecuma grupā 18-24 gadi mācās un nepiedalās darba tirgū, savukārt 19% apvieno mācības ar darbu. Pētījumi liecina, ka darbs paralēli mācībām un tāds, kurš nav saistīts ar mācību jomu, var izraisīt papildu stresu, it sevišķi, ja tas papildus vēl ir saistīts ar ierobežotiem finanšu resursiem un/ vai garām darba stundām [2]. Taču prakse darba vietā, kā liecina pētījumi, uzlabo studenta nodarbinātības perspektīvas un sekmē augstākus ienākumus. Latvijā tikai 16% no tiem 18-24 gadus veciem jauniešiem, kuri mācās, (55%) paralēli studijām arī strādā, savukārt no tiem 45% jauniešu, kuri nemācās, tikai 31% strādā, rādītāji ir tuvu OECD vidējiem rādītājiem.
Augstāks izglītības līmenis korelē arī ar nodarbinātības veidu, proti, tiem, kuriem nav augstākās izglītības, biežāk strādā ar terminētu darba līgumu. OECD pētnieki norāda, ka pagaidām mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) ietekme ir minimāla, jo MI ieviešana notiek nevienmērīgi. Lai gan MI un citas digitālās tehnoloģijas, iespējams, mainīs nodarbinātību un prasmju struktūru, radot pieprasījumu pēc prasmēm, kuras papildina tehnoloģija, nevis aizstāj, tas nozīmē, ka pieaugušie ar zemu izglītības līmeni, visticamāk, nespēs pielāgoties nepieciešamajām prasmēm, uzskata OECD pētnieki [2]. Laika posmā no 2016. gada līdz 2023. gadam vairāk nekā pusē no OECD valstīm ir palielinājusies starpība nodarbinātības līmenī starp tiem, kuriem ir vidējā izglītība un augstākā izglītība. OECD pētnieki uzsver, ka sieviešu priekšrocības darba tirgū ir sociālās prasmes un savstarpējo attiecību uzturēšanas prasmes.
Vidēji OECD valstīs 9% jauniešu vecuma grupā 25-34 gadi ar augstāko izglītību nestrādā un nav aktīvi darba tirgū, Latvijā sieviešu grupā tie ir 11% un vīriešu – 6%, līdzīgi kā vidēji OECD valstīs, neskatoties uz to, ka Čehijā vidējie tie ir 25%. Paradoksāli, lai arī institūcijas ziņo par prasmju evolūciju, mainoties darba tirgus pieprasījumam, būtiskas izmaiņas attiecībā uz pieaugušo dalību mūžizglītībā nav notikušas un pieaugušo dalības koeficients nav būtiski mainījies. Ir pat valstis, kurās pieaugušo līdzdalība mūžizglītības aktivitātēs nepilnos desmit gados ir samazinājusies (Bulgārija, Horvātija, Polija). Tajās valstī, kurās ir pieaugusi pieaugušo dalība mūžizglītībā, atšķiras kādu izglītības formu vairāk izvēlas pieaugušie attiecīgajā valstī. Tā, piemēram, Latvijā, pieaugušo dalība izglītībā ir pieaugusi, pateicoties tieši pieaugušo dalībai neformālajā izglītībā.
Kas attur pieaugušos no dalības izglītībā? Pieaugušie kā galveno šķērsli nosauc grūtības savienot darbu ar mācībām, tātad laika faktors kā šķērslis vai arī, iespējams, nespēja pakārtot mācības citām aktivitātēm. Pēdējos gados arvien biežāk tiek runāts par zaļajām prasmēm. Attiecībā uz klimata pārmaiņām un globālo sasilšanu 15 gadu vecu jauniešu izpratne un zināšanas Latvijā par zaļo kursu zemākas nekā vidēji OECD valstīs, t.i., jaunieši retāk to uztver kā draudu vai būtisku izmaiņu katalizatoru. Pētījumi liecina, ka pastāv izteikta korelācija starp izpratni vides jautājumos un rīcību un izglītības līmeni, kā arī sociāli ekonomisko nodrošinājumu.
Cita, nesen publicētā pētījuma dati, liecina, ka spēcīgākais motivācijas faktors pieaugušajiem ir grāda piešķiršana, jaunas kvalifikācija iegūšana. Interesanti, ka finanšu resursi kā motivācijas faktors ir novērtēts pēdējā vietā [1]. Tas varētu būt skaidrojams ar faktu, ka runa ir par pieaugušajiem, kuriem finansiālā situācija ir stabila. Atbilstoši pētnieku teiktajam pēdējās desmitgadēs mūžizglītības izglītības politika sevi attaisno kā process, kura laikā cilvēkiem jāmācās visu mūžu [1].
Izmantotā literatūra:
[1] Hubackova, S., Semradova, I. (2014), Research Study on Motivation in Adult Education. Procedia - Social and Behavioral Sciences. https://www.researchgate.net/publication/272380085_Research_Study_on_Motivation_in_Adult_Education
[2] OECD (2024), Education at a Glance 2024: OECD Indicators, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/c00cad36-en.
[3] Petrongolo, B. (2019), The gender gap in employment and wages, https://doi.org/10.1038/s41562-019-0558-x
Linda Romele
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība