1) OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma PISA 2015 un PISA 2018

2018. gada sākumā pilnībā pabeigti pamatpētījuma īstenošanai nepieciešamie sagatavošanas darbi – izveidota skolu (352 skolas) un skolēnu (8719 skolēnu) izlase, sagatavota testēšanas elektroniskā platforma (uzdevumi un aptaujas), sagatavots tehniskais nodrošinājums datorizētai testēšanai, sastādīts testēšanas grafiks. Ar 2018. gada 26.martu Latvijas skolās uzsākta pamatpētījuma datu savākšana – testēšana.

2) Starptautiskais mācību vides pētījums TALIS 2018

2018. gada pirmajā ceturksnī tika pabeigti visi pētījuma instrumenti, veikta komunikācija ar TALIS 2018 izlases skolām, tika veikta skolotāju izlase. 1. martā sākās pamatpētījuma datu iegūšanas etaps, kurā izlasē ietvertie skolotāji un skolu direktori aizpilda tiešsaistes aptaujas. Šo etapu paraudzēts pabeigt 30. aprīlī.

3) Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums PIRLS 2016

Notiek darbs pie PIRLS 2016 sekundārās datu analīzes par faktoriem, kas ietekmē Latvijas 4. klašu skolēnu lasītprasmes sasniegumus.

4) Zinātņu doktoru karjeru apsekojums OECD SCDH

https://infogram.com/doctorate_holders_general_description

Apsekojuma dati tiks arī turpmāk izmantoti Pasaules Bankas pētījuma ietvaros un tiks iekļauti citos OECD statistikas pārskatos.

5) Pētījums par augstākās izglītības pārvaldību sadarbībā ar Pasaules Banku

Janvāris
Janvāra sākumā ziņojums par labu starptautisko praksi akadēmiskās karjeras jomā tikai izsūtīts pētījumā iesaistītajām augstskolām un citiem augstākās izglītības nozares pārstāvjiem.

22. janvārī notika darba seminārs pētījumā iesaistīto augstskolu attīstības un personāla speciālistiem. Seminārā tika prezentēts ziņojums par labu starptautisko praksi akadēmiskās karjeras jomā. Iesniegtais ziņojums ir īpaši noderīgs augstākās izglītības iestādēm, gatavojot projektu pieteikumus ES struktūrfondu programmām akadēmiskā personāla kompetenču pilnveidei (SAM 8.2.2.) un augstskolu pārvaldības pilnveidei (SAM 8.2.3.). Minētās struktūrfondu programmas 9. janvārī tika apstiprinātas MK sēdē.

Pēc semināra ministrijas speciālisti tikās ar Pasaules Bankas ekspertiem, lai pārrunātu rekomendāciju ziņojuma struktūru.

Janvāra beigās tika pabeigts ziņojums par faktisko situāciju Latvijā saistībā ar akadēmiskā personāla atjaunotni (doktorantūra un pēcdoktorantūra), atlasi, karjeras attīstību un atalgošanu (status quo ziņojums). Ziņojums tika publicēts ministrijas mājaslapā Academic Careers in Latvia: Status Quo Report (.pdf) un nodots iztulkošanai latviešu valodā.

Turpinājās pētījuma otrā posma noslēguma pasākumu 23. un 24. aprīlī organizēšana.

Februāris

Noritēja darbs pie rekomendāciju ziņojuma sagatavošanas.
Tika uzsākta infografikas “Akadēmiskās profesijas restarts” izstrāde saskaņā ar saņemtajiem ziņojumiem par akadēmiskās karjeru.

Aizsākās darbs pie informatīvā ziņojuma “Par sadarbības līguma ar Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku pagarināšanu” sagatavošanas, lai īstenotu apmācības Latvijas augstākās izglītības iestāžu vadītājiem par 2016.–2018. gadā veiktā pētījuma rezultātā saņemto ekspertu ieteikumu īstenošanu.

Turpinājās darbs pie ziņojumu par starptautisko praksi un Latvijas status quo akadēmiskās karjeras jomā tulkošanas latviešu valodā.

Turpinājās pētījuma otrā posma noslēguma pasākumu 23. un 24. aprīlī organizēšana.

Marts

Turpinājās darbs pie rekomendāciju ziņojuma sagatavošanas.

Turpinājās darbs pie infografikas “Akadēmiskās profesijas restarts” izstrādes saskaņā ar saņemtajiem ziņojumiem par akadēmiskās karjeru.

Turpinājās darbs pie informatīvā ziņojuma “Par sadarbības līguma ar Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku pagarināšanu” sagatavošanas, lai īstenotu apmācības Latvijas augstākās izglītības iestāžu vadītājiem par 2016.–2018. gadā veiktā pētījuma rezultātā saņemto ekspertu ieteikumu īstenošanu.

Tika pabeigts ziņojuma par Latvijas status quo akadēmiskās karjeras jomā tulkojums latviešu valodā. Tulkojums tika publicēts ministrijas mājaslapā Akadēmiskā karjera Latvijā: ziņojums par faktisko stāvokli (.pdf). Turpinājās darbs pie ziņojumu par starptautisko praksi un Latvijas status quo akadēmiskās karjeras jomā tulkošanas latviešu valodā.

Turpinājās pētījuma otrā posma noslēguma pasākumu 23. un 24. aprīlī organizēšana.

6) Izglītības indikatoru programma OECD INES

Sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) kolēģiem sagatavotas atbildes uz izglītības sistēmu indikatoru programmas INES izglītības struktūru, politikas un prakses informācijas apkopošanas tīkla NESLI sagatavotās anketas jautājumiem par lēmumu pieņemšanas līmeņiem vispārējā izglītībā – apkopoto informāciju OECD izmantos ziņojuma “Education at a Glance 2018” (EAG) indikatorā D6 par lēmumu pieņemšanu izglītības sistēmās.

Sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūta un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) kolēģiem uzsākta informācijas apkopošana aptaujas dokumentam par vienlīdzīgu piekļuvi augstākajai izglītībai (Survey on Equity in Tertiary Education). Anketā iekļautie Eurostudent VI un iedzīvotāju dati tiks izmantoti analīzei ziņojumā EAG 2018, kura caurviju temats šogad ir vienlīdzīgas iespējas izglītībā.

Sadarbībā ar CSP, IZM Izglītības departamenta un IKVD kolēģiem sagatavota Latvijas informācija INES aptaujai par pirmsskolas izglītības programmām, kas tiks izmantota turpmākai analīzei, iekļaujot to starpvalstu salīdzinājumā EAG 2018 ziņojumā.

Sadarbībā ar IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta, LU Izglītības pētījumu institūta un CSP kolēģiem saskaņots UNESCO Statistikas institūta sagatavotais ilgtspējīgas attīstības mērķu (SDG) Latvijas izglītības galveno indikatoru projekta dokuments.

Ar CSP kolēģiem saskaņota INES programmai nepieciešamā informācija par to kā valstis ziņo par mājsaimniecību izdevumiem UOE (apvienotā UNESCO, OECD un Eurostat datubāze) anketās, kā arī to, kādi mājsaimniecību izdevumi katrā valstī tiek apkopoti. Turpinās informācijas saskaņošana un precizēšana OECD datu bāzēs par iedzīvotāju ienākumiem atbilstoši iegūtajai izglītībai.

Turpinājās informācijas precizēšana un saskaņošana par skolotāju un skolu direktoru atalgojuma oficiāli noteiktajām minimālajam likmēm 2015./2016. un 2016./2017. g., kā arī par skolotāju un skolu direktoru faktiskajām vidējām algām 2015./2016. gadā, kas tika sagatavota sadarbībā ar LR IZM Izglītības departamenta kolēģiem un iepriekšējā pārskata periodā iesniegta INES NESLI tīklam.

Tika pabeigta iepriekšējā pārskata periodā iesniegtās informācijas precizēšana un saskaņošana kopīgajam OECD INES un EK Eurydice datu apkopojumam par skolēnu mācību stundu slodzi obligātajā izglītībā 2017./2018. māc. g.

LR IZM eksperts - INES programmas koordinators Viktors Kravčenko martā piedalījās OECD izglītības sistēmu indikatoru programmas INES izglītības struktūru, politikas un prakses sistēmas līmeņa aprakstošās informācijas tīkla NESLI 19. sanāksmē Vankūverā, kurā apspriests EAG ziņojuma sagatavošanas progress un NESLI indikatoru izstrāde šim ziņojumam, kā arī piedalījās Vīnē notikušajā programmas INES izglītības sociālo un nodarbinātības ieguvumu datu attīstības tīkla LSO 19. sanāksmē, kur darba grupās apspriesti LSO indikatoru izstrādes jautājumi gan ziņojumam EAG 2018, gan turpmākajiem EAG ziņojumiem.

Martā Viktors Kravčenko piedalījās Briselē notikušajā indikatoru ekspertu grupas sanāksmē par izglītības monitoringu Eiropā pēc 2020. g. Arī šajā sanāksmē notika grupu darbs un diskusijas par potenciālajām monitoringa jomām nākotnē. Tāpat, martā Parīzē notika INES programmas 21. darba sesijā, kurā daudz tika diskutēts par datiem, kas raksturo vienlīdzīgu pieeju izglītībai pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpēs, jo vienlīdzīga pieeja un iespējas izglītībā ir šī gada EAG ziņojuma, kas tiks publicēts 11. septembrī, caurviju temats.