https://infogram.com/doctorate_holders_general_description
Apsekojuma dati tiks arī turpmāk izmantoti Pasaules Bankas pētījuma ietvaros un tiks iekļauti citos OECD statistikas pārskatos.
5) Pētījums par augstākās izglītības pārvaldību sadarbībā ar Pasaules Banku
Oktobrī turpinājās darbs pie pētījuma otrā posma pirmā ziņojuma – par labu starptautisko praksi akadēmiskās karjeras jomā un otrā ziņojuma ¬– par faktisko situāciju akadēmiskās karjeras jomā Latvijā (status quo ziņojums).
3. oktobrī ESF projekta nr. 8.3.6.1/16/I/001 Uzraudzības padomes sēdē tika prezentēta pētījuma gaita, rezultāti un to aprobācija.
Turpinājās rekomendāciju iestrādāšana programmas 8.2.3. „Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās” sākotnējā novērtējumā.
Novembris
Darbs pie ziņojuma par labu starptautisko praksi akadēmiskās karjeras jomā un Latvijas status quo ziņojuma.
Rekomendāciju iestrādāšana programmas 8.2.3. „Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās” sākotnējā novērtējumā.
10. novembrī LIZDA diskusijā “Augstskolas mācībspēka darba slodzes veidošanās – problēmas un to risinājumi” tika prezentēti ekspertu izstrādātie kritēriji augstskolu cilvēkresursu politikas novērtēšanai akadēmiskā personāla darba slodzes veidošanās kontekstā.
21. novembrī ministrijas pārstāvji piedalījās Ārvalstu investoru padomes Latvijā Izglītības jautājumu darba grupas sanāksmē par paveikto 14. jūnija seminārā prezentēto rekomendāciju ieviešanā.
Aizsākās darbs pie darba semināra 2018. gada 22. janvārī, kā arī pie pētījuma otrā posma noslēguma pasākumu 23. un 24. aprīlī organizēšanas.
Decembrī tika izvērtēti ziņojuma par labu starptautisko praksi akadēmiskās karjeras jomā un Latvijas status quo ziņojuma melnraksti; eksperti saņēma komentārus ziņojumu precizēšanai un papildināšanai.
Notika semināra 2018. gada 22. janvārī, kā arī pētījuma otrā posma noslēguma pasākumu 23. un 24. aprīlī organizēšana.
Mēneša beigās tika saņemta, izvērtēta un sekojoši apstiprināta gala versija ziņojumam par labu starptautisko praksi akadēmiskās karjeras jomā. Ziņojums tika publicēts ministrijas mājaslapā sadaļā “Pētījums par augstākās izglītības pārvaldību sadarbībā ar Pasaules Banku” un nodots iztulkošanai latviešu valodā. Ziņojuma tulkojums gaidāms februāra vidū.
6) Izglītības indikatoru programma OECD INES
Sadarbībā ar LR IZM Izglītības departamentu sagatavota informācija par Latvijas skolu skaitu, kuru infrastruktūra ir pilnībā pielāgota skolēniem ar īpašām vajadzībām. Šī informācija tiks izmantota UNESCO Ilgtspējīgas attīstības mērķu izglītībā (SDG4) indikatoram 4.a.1 “To skolu īpatsvars, kurās ir piekļuve: a) elektrībai; b) mācību procesā izmantojamam internetam; c) mācību procesā izmantojamiem datoriem; d) infrastruktūrai un materiāliem, kas pielāgoti skolēniem ar speciālām vajadzībām; e) dzeramā ūdens pamatapgādei; f) viendzimuma pamata sanitārijas telpām; g) roku mazgāšanas pamatiekārtām”, ko OECD publicēs izglītības ziņojumā “Education at a Glance 2018”.
Sadarbībā ar LR IZM Izglītības departamenta kolēģiem sagatavota informācija par skolotāju un skolu direktoru atalgojuma oficiāli noteiktajām minimālajam likmēm 2015./2016. un 2016./2017. g., kā arī par skolotāju un skolu direktoru faktiskajām vidējām algām 2015./2016. gadā. Tāpat, sagatavota informācija par oficiāli noteikto darba laiku skolotājiem 2015./2016. un 2016./2017. māc. g., kā arī par faktiskajām vidēji nostrādātajām stundām 2015./2016. māc. g.
Atjaunināta Latvijas informācija par skolēnu mācību stundu slodzi obligātajā izglītībā 2017./2018. māc. g.
Atbildot OECD INES programmas lūgumam, Centrālā statistikas pārvalde, balstoties uz Darbspēka apsekojuma datiem, sagatavoja informāciju par iedzīvotāju ienākumiem 2016. gadā atbilstoši viņu iegūtajai izglītībai.
Visa sagatavotā informācija tiks izmantota starptautiskam salīdzinājumam un publicēta OECD izglītības ziņojumā “Education at a Glance 2018”.
Pārskata periodā LR IZM eksperts - INES programmas koordinators Viktors Kravčenko oktobrī piedalījās OECD Izglītības sistēmu indikatoru programmas INES Izglītības struktūru, politikas un prakses sistēmas līmeņa aprakstošās informācijas tīkla NESLI 18. sanāksmē Romā, kurā apspriestas indikatoru izstrādes aktualitātes un datu apkopošana par skolotāju un skolu direktoru algām, un skolotāju darba laiku, kā arī Parīzē notikušajā INES programmas 20. darba sesijā, kurā apspriestas ziņojuma “Education at a Glance” attīstības iespējas un nākamā ziņojuma izstrādes jautājumi.
Viktors Kravčenko oktobrī piedalījās arī Eiropas Komisijas (EK) izglītības indikatoru ekspertu grupas 2. sanāksmē Briselē par izglītības datu monitoringu pēc 2020. g., bet decembra sākumā Tallinā – Pastāvīgās indikatoru un mērķrādītāju grupas 44. sanāksmē, kurā pārrunāta EK ziņojuma "Education and Training Monitor 2017" rezonanse un nākamā ziņojuma sagatavošanas plāns, kā arī apspriestas Eurostat, Eurydice, Eurostudent, IEA, OECD (t. sk. EK līdzfinansēto) izglītības datu aptauju un pētījumu aktualitātes.
