Robotizācija un automatizācija patiesībā tiek pielietota uzņēmumos jau sen, mainās jeb nāk klāt nozares un procesi, kurās lielu daļu var aizstāt robotizācija un automatizācija. Taču, kā rāda statistika, robotizācija un automatizācija nav ietekmējusi darbinieku skaitu, jo nodarbinātības līmenis ir stabils. Tas nozīmē, ka paralēli veidojas jaunas profesijas un procesi nozarēs, kurus vēl joprojām ir jāuzrauga. Robotizācija un automatizācija dod iespēju palielināt uzņēmuma produktivitāti un arī konkurētspēju, tas savukārt dod iespēju palielināt darba samaksas fondu. Otrs ieguvums no robotizācijas ir procesu jeb veikto darbību precizitāte, jo robots nenogurst un nepieļauj kļūdas, tāpēc ka ir iepriekš ir ieprogrammēti uzdevumi, kurus jāaizpilda noteiktā laikā un veidā.
Taču vienlaikus aktualizējies ir robotu ētikas un drošības standartu jautājums, jo mainās darba vietas nosacījumi uzņēmuma iekšienē un attiecībā pret klientu.
Pavisam izšķir uzraudzītu un neuzraudzītu robotizāciju, otrajā gadījumā dators vai robots pats veic darbības, kuras nav jāuzrauga. Savukārt pirmajā gadījumā pastāv procesi, kuri manuāli ir jāatkārto vai jāuzrauga, bet tie var būt vairāki procesi vienlaikus. Paredzams, ka līdz 2030. gadu vidum 30% darba vietu varētu pakļaut automatizācijai un tas skartu 44% mazkvalificēta darbaspēka (ibizness). Speciālisti lēš, ka visvairāk varētu būt skarta finanšu un transporta nozare, jo programmatūra pat spētu ģenerēt un apstrādāt datus finanšu nozarē. Savukārt transporta nozarē mēs neesam tālu no nākotnes, kad pašbraucošie transporta līdzekļi kļūtu par realitāti. Prognozē, ka jau līdz 2025. gadam varētu pazust 85 milj. darba vietu, taču vietā radīsies 97 milj. jaunu pozīciju, tāpēc būs nepieciešama darbinieku kvalifikācijas celšana vai pārkvalificēšana (ibizness).
Tas nozīmē, ka bezdarbs nedraud, drīzāk otrādi – būtu nepieciešami jauni darbinieki ar jaunām prasmēm un kompetencēm. Tāpēc lielāka nozīme un loma būs izglītības sektoram – spējai ātri un kvalitatīvi pārkvalificēt darbiniekus darbā ar automatizētām iekārtām un/vai robotiem. Ceturtās industrializācijas ērā visvairāk attīstīsies tieši robotizācija un automatizācija. Jau 2018. gadā prognozēja, ka pēc desmit gadiem ASV no 47% līdz pat 50% dažādu darba vietu samazināsies, šobrīd ir 2024. gads, t.i., pusceļš no 2018. gada un šādas tendences nav novērojamas. Rodas arī jaunas profesijas, jo, piemēram, ir nepieciešams arī darbinieks, kurš “trenē” šos robotus, vismaz sākumā. 2018. gadā arī “PriceWaterhouseCoopers” prognozēja, ka tuvāko 15 gadu laikā izzudīs 26% no visām darba vietām. Tas ir arī jautājums cik daudz mēs investējam izglītībā, lai sagatavotu vai pārkvalificētu darbiniekus un viņi būtu gatavi jaunajām pārmaiņām. Nereti nākotnes prognozēs nav ierēķināts jaunu profesiju rašanās, līdz ar to jebkura statistika par darba vietu pazušanu var būt maldīga darba tirgus kontekstā.
Ētiskas dabas jautājums varētu būt, vai cilvēki paši ir gatavi robotizācijai un automatizācijai, piemēram, vai mēs justos komfortabli, ja restorānā mūs apkalpotu robots. Saskaņā ar dažiem pētījumiem ķirurgi un pedagogi varētu būt starp tiem, kuru profesiju izzušana ir ar ļoti zemu varbūtību. Robotizācija varētu skart ne tikai zemu kvalificētas profesijas, bet arī augsti kvalificētas, kā, piemēram, programmēšana. Salīdzinot ar iepriekšējām industriālajām revolūcijām, šeit nav pārliecības, ka darbi pilnībā tiks aizstāti un neradīsies jaunas darba vietas kaut vai saistībā ar jaunajām profesijām.
Līdz šim izteiktās prognozes nav piepildījušās. Nesenās investīciju bankas Goldman Sachs prognoze liecina, ka pilnīgai automatizācijai pēc brīvpieejas mākslīgā intelekta sistēmas ChatGPT parādīšanās pie apvāršņa ir pakļauti 300 miljoni darbavietu (irnauda. Mūžīgais jautājums – kad roboti atņems mums darbu? Decembris 2023/ Janvāris 2024). Pēc bankas vērtējuma šīs tehnoloģijas attīstība nekādi neskars tikai 30% strādājošo. Līdzīgi kā citos pētījumos vislielākajam riskam zaudēt darbu būs pakļauti juristi un administratīvais personāls, ziņo banka.
Tirdzniecība ir viena no jomām, kuru var visvairāk ietekmēt robotizācija un automatizācija, un to jau redzam lielveikalos, kur kasierus aizstāj pašapkalpošanās kases. Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā 2022. gadā bija nodarbināti 134 277 darba ņēmēji jeb 16% no visiem nodarbinātajiem. Savukārt pēc profesijas visvairāk pēc vecākajiem speciālistiem (21,1% no visiem nodarbinātajiem) bija nodarbināti tādās profesijās kā pakalpojumu un tirdzniecības speciālisti (13,9%). Otra nozare, kura ir apdraudēta, ir sabiedriskā ēdināšana. Pirmkārt, tā ir nozare, kurā pastāvīgi trūkst darba roku un samazinās rentabilitāte pieaugošo izmaksu, t.sk. darbaspēka, dēļ. Par sliktu robotiem runā fakts, ka tie nav tik elastīgi kā darbinieki. Ja robots ir paredzēts noteiktu funkciju veikšanai, darbinieks var ātrāk pārslēgties citu funkciju veikšanai. Roboti var veikt arī radošus darbus – mūzikas vai teksta radīšana. Pēc ekspertu teiktā, pagaidām roboti konkurē ar viesstrādniekiem, kuru darbs var izrādīties lētāks nekā robotu iegāde un pielāgošana konkrētām darbībām. Vismaz pagaidām noteiktu funkciju pildīšanai lētāk ir algot darbinieku, nevis iegādāties robotu.
Automatizācijai mazāk pakļautas ir tās profesijas, kurās nepieciešams augsts izglītības līmenis, augsta sociālā mijiedarbība un spēja vadīt, plānot un koordinēt sarežģīto darba vidi un apstākļus (Ekonomikas ministrija, 2023. Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija, izstrādes procesā). Latvijas pozīcijas digitalizācijas ziņā ir gluži cienījamas un pat labākas nekā daudzviet Eiropā, taču mēs atpaliekam digitālās pratības jomā (Ekonomikas ministrija, 2023. Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija, izstrādes procesā). Neizzudīs profesijas, kur lēmumi ir jāpieņem, balstoties uz morāles un ētikas principiem. Būtisks jautājums ir arī par atbildības uzņemšanos un sekām, ko izraisa robotu pieļautās kļūdas, kurš uzņemsies atbildību robota kļūdas gadījumā?
Tīmekļvietne https://deathbyai.com/ piedāvā savu skatījumu uz profesijām, kuras izzudīs. Starp profesijām, kuru darbu mākslīgais intelekts ietekmējis visvairāk līdz šim, ir zvanu centra operators, tulks, korektors, grafiskais dizainers, satura redaktors, ārsts. Savukārt profesijas, kurās roboti var pilnībā aizstāt cilvēku tuvāko 10 gadu laikā – apsargs, konveijera strādnieks, pastnieks, grāmatvedis, zvanu centra operators, kasieris utt. Starp mirstošām profesijām ir ārsts, ilustrators, programmētājs, popmūzikas izpildītājs, rakstnieks, šifrētājs un stenogrāfs (- irnauda. Mūžīgais jautājums – kad roboti atņems mums darbu? Decembris 2023/ Janvāris 2024).
Lai cik pārsteidzoši tas neizklausītos, programmētājs ir viena no tām profesijām, kuru uzskata par mirstošām. Un tam ir racionāls izskaidrojums, vienkāršus programmēšanas darbus var paveikt pats robots jeb automatizēta programma. Vienkāršu mājas lapu var izstrādāt robots, arī cilvēki paplašina savas prasmes. Kā piemēru var minēt tīmekļvietni Canva, kur tiek piedāvātas sagataves vienkāršu dizaina materiālu izstrādei. Ja iepriekš glītu kartiņu jeb apsveikumu varēja izstrādāt mākslinieks vai programmētājs, tad ar tīmekļvietnes Canva palīdzību katrs pats var izstrādāt un noformēt dažāda dizaina darbus. Viens no populārākajiem jeb mums zināmākajiem robotiem ir tēŗzēšanas roboti jeb čatboti. Vidēji viens tērzēšanas robots var aizstāt 2-5 pilnas slodzes darbiniekus (- irnauda. Mūžīgais jautājums – kad roboti atņems mums darbu? Decembris 2023/ Janvāris 2024).
Nav gluži tā, ka robotizācija un automatizācija atņemtu mums darbu, roboti veic vienkāršus darbus, tas nozīmē, ka darbiniekam ir iespēja apgūt jaunas prasmes un zināšanas un paver iespējas strādāt kvalificētāku darbu. Jau tagad universitātes attīsta mākslīgā intelekta laboratorijas, lai integrētu mākslīgo intelektu mācību procesā un radītu jaunas atbalsta funkcijas.
Taču laiki mainās un jaunākās paaudzes roboti jau spēj veikt sarežģītākus darbus un pat aizstāt radošās profesijas, bet vismaz pagaidām cilvēki robotus vēl neuztver kā konkurentus, drīzāk gan kā palīgus, kuri var sistematizēt darbības un nodrošināt atbalsta funkcijas.
Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos