Bieži vien, kad runājam par izglītības kvalitāti, piesaucam Somiju kā labās prakses piemēru. Kas tad Somijas izglītības sistēmā ir tik izcils, kas liek mums tiekties uz Somijas sasniegumiem?
Somijas Izglītības un kultūras ministrija (IZM) ir atbildīga par profesionālās izglītības (PI) stratēģisko un normatīvo vadību un vada valsts attīstību. Valsts profesionālās izglītības mērķus un galvenos priekšmetus nosaka valdība. PI sniedzējs var būt vietējā iestāde, pašvaldības apmācību konsorcijs, nodibinājums vai cita reģistrēta biedrība vai valsts uzņēmums.
Apmēram 44 % izglītojamo, kas ieguvuši pamatizglītību, uzreiz pēc tam iestājas sākotnējā profesionālajā izglītībā. Obligātā izglītība Somijā stājās spēkā 2021. gada sākumā. Visiem obligāti ir jāmācās vismaz līdz 18 gadu vecumam. Līdz ar to, visticamāk, nākotnē pieaugs to skolēnu skaits, kuri mācīsies profesionālajā izglītībā. Profesionālā izglītība ir pieejama gan jauniešiem, gan pieaugušajiem.
Sākotnējā profesionālā izglītība ir piemērota pieaugušajiem bez kvalifikācijas vai tiem, kas vēlas mainīt profesiju. Tālākizglītības profesionālās programmas galvenokārt paredzētas pieaugušajiem ar iepriekšēju darba pieredzi. Pieaugušie var izmantot mācību atvaļinājumu. Atvaļinājums, kas ir 2 mēneši vai ilgāks, kvalificējas pieaugušo izglītības pabalsta saņemšanai līdz 15 mēnešiem atkarībā no pretendenta darba pieredzes. Pabalsts ir saistīts ar bezdarbnieka pabalsta apmēru, t.i, pieaugušie saņem pabalstu bezdarbnieka pabalsta apmērā. Sākotnējā profesionālā izglītība ilgst 3 gadus un par visu mācību laiku var saņemt 180 kredītpunktus, savukārt profesionālā tālākizglītība ir līdzvērtīga 150 kredītpunktiem. Abi izglītības programmu veidi ietver darba vidē balstītas mācības. Attiecībā uz darba vidē balstītām mācībām jāuzsver, ka ne izglītotāji, ne darba audzinātājs (darba devēji) nesaņem atlīdzību. Visas izglītības programmas paredz tiesības turpināt mācības augstākās izglītības iestādēs.
Darba devēji iesaistās profesionālajā izglītībā caur nozaru darba-dzīves komitejām, plānojot un organizējot apmācības darba vietā. Somijas izglītības sistēma ir orientēta uz izglītojamo, katram, kurš iesaistās profesionālajā izglītībā, sākotnēji tiek izveidots kompetenču attīstības plāns. Tad, kad ir izpildīts viss kompetenču attīstības plāns, izglītotājs iegūst kvalifikāciju. Lai iegūtu kvalifikāciju, audzēkņi pakāpeniski kārto pārbaudījumus pēc katra moduļa un beigās tiek kārtots tests. Profesionālajā izglītībā (arī vispārējā izglītībā) nav gala eksāmenu. 9 no 10 somiem domā, ka Somijas izglītībai ir augsta kvalitāte un tā nodrošina nepieciešamās prasmes darba tirgum. Atbilstoši pēdējiem pieejamajiem datiem, tikai 36% no pieteikumiem tiek apstiprināti uzņemšanai profesionālajā izglītībā.
Pārmaiņas arī Somijas izglītības sistēmā
Nesen Somijas profesionālās izglītības sistēma piedzīvoja būtiskas pārmaiņas pēdējo 20 gadu laikā. Viens no reformas stūrakmeņiem bija palielināt darba vidē balstīto mācību īpatsvaru. Valdība 2020.gadā piešķīra 80 miljonus eiro, lai piesaistītu profesionālajai izglītībai jaunus pasniedzējus. Reforma arī ieviesa izmaiņas profesionālās izglītības finansējumā. Tika samazināts bāzes finansējums no 95% uz 70% un palielināts rezultātos balstīts efektivitātes finansējums par 10%-20% 2022.gadā. Rezultātos balstīts finansējums ir atkarīgs no iegūto kvalifikāciju skaita, savukārt efektivitātes finansējums ir atkarīgs no studējošā pieejas darba tirgum.
Somijas demogrāfiskā situācija ir pozitīva, proti, palielinās iedzīvotāju skaits, pateicoties lielākoties imigrācijai. Taču Somijā tāpat kā citur Eiropā darbaspēks noveco un jauniešu skaits noturas pateicoties vienīgi imigrācijai. Ir sagaidāms, ka gados vecāku iedzīvotāju noslodze palielināsies no 37 punktiem 2021.gadā līdz 57 punktiem 2070.gadā. Līdz ar to tiek palielināts pensionēšanās vecums, sasniedzot 65 gadus 2027.gadā. Tas nozīmē, ka pieprasītas kļūs sociālās aprūpes un medicīnas personāla kvalifikācijas. Profesionālo izglītības iestāžu beidzēju nodarbinātības līmenis sasniedza 79,7% 2020.gadā.
Augstākās izglītības absolventu īpatsvara palielināšana ir viens no izglītības politikas mērķiem. Somijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz 25-64 gadus iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 47,5%. Mācības priekšlaicīgi pametušo īpatsvars 2020.gadā bija 8,2%, kas ir nedaudz vairāk kā Somijas noteiktais mērķis – 8%. 2020.gadā 27,3% pieaugušo piedalījās mūžizglītības aktivitātēs, vidēji ES-27 tie bija 10,8%. Pēc 2018.gadā notikušās izglītības reformas, sākotnējā profesionālā izglītība un pieaugušo izglītība nav nodalāmas, aptuveni 49% no izglītojamiem profesionālajā izglītībā bija vecumā virs 20 gadiem.
Obligātā izglītība
Vispārējā izglītība Somijā ir obligāta (līdz 16 gadu vecumam). Pēc vispārējās izglītības jaunieši var iesaistīties apmācībās, kuras sagatavo jauniešus profesionālajai izglītībai. Savukārt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Somijas izglītības sistēma apmāca topošos audzēkņus ar patstāvīga darba un dzīves prasmēm. Pēc vispārējās izglītības 17 līdz 19 gadus veci jaunieši var apgūt vispārējo vidējo (lukiokoulutus, gymnasieutbildning) vai profesionālo izglītību (ammatillinen koulutus, yrkesutbildning). Augstāko izglītību var apgūt universitātē vai lietišķo zinību universitātē. Likumdošana neparedz cik ilgām jābūt darba vidē balstītām mācībām, taču ir noteikts, ka profesionālās izglītības iestādei vismaz daļa no mācībām ir jāorganizē darba vidē (slēdzot apmācību līgumu vai māceklības līgumu).
Apmācību līgums darba vidē balstītām mācībām tiek piedāvāts gan sākotnējā profesionālajā izglītībā, gan tālākizglītības mācībās. Darba vidē balstītu mācību ilgums ir noteikts katra audzēkņa kompetenču attīstības plānā. Izglītojamiem nav darba tiesisko attiecību ar izglītības nodrošinātāju. Izglītojamais jebkurā brīdī var mainīt savu apmācību līgumu uz māceklības līgumu, ja visi priekšnosacījumi ir izpildīti. Apmācības līgums var tikt īstenots arī ārvalstīs, piemēram, programmas Erasmus+ ietvaros.
Jebkuru kvalifikāciju var iegūt tikai caur mācekļa apmācību – darba vidē balstītu profesionālās izglītības formu, kuras pamatā ir rakstisks noteikta laika darba līgums (mācekļa līgums) starp darba devēju un mācekli, kuram jābūt vismaz 15 gadus vecam. Darbs laiks ir vismaz 25 stundas nedēļā. Kopš 2018.gada izglītības reformas, likumā nav noteikts, kurā vietā jāapgūst mācību teorētiskā daļa. Patiesībā vārds “teorija” vairs netiek lietots, tā vietā tiek lietoti jēdzieni “mācības darba vidē” vai “mācības citā vidē”. Ja darba devējs var nodrošināt visu mācību vielu, tad audzēkņiem fiziski nav jāapmeklē izglītības iestāde. Mācību vieta audzēkņiem ir jāatrod pašiem. Darba devējam nav pienākuma paturēt darbā audzēkni. Profesionālās izglītības iestāde ir tā, kura sākotnēji sagatavo māceklības līgumu. Māceklība norit atbilstoši attiecīgās kvalifikācijas prasībām, uz kuras pamata ir izveidots kompetenču attīstības plāns. Aptuveni 70-80% no laika tiek pavadīti darba vietā, ar kuru ir noslēgts mācekļa līgums. Darba devējs maksā māceklim darba algu atbilstoši noslēgtajam darba koplīgumam. Teorētiskās daļas apguves laikā izglītojamais saņem dienas uzturnaudu, kā arī kompensāciju dzīvesvietas apmaksai un transporta izdevumiem.
Pirms apmācībām darba devējs un profesionālās izglītības iestāde vienojas par kompensācijas apmēru, ar katru izglītojamo tiek slēgts atsevišķs līgums. Pēc īpašuma veida 67% no visām profesionālās izglītības iestādēm ir privātas, tikai 25% gadījumos īpašnieks ir pašvaldība. Pavisam Somijā ir 140 profesionālās izglītības nodrošinātāju. Tas ir mazāk nekā 2019.gadā, jo profesionālās izglītības iestādes tika aicinātas apvienoties. Pašvaldību profesionālās izglītības iestādes nodrošina mācības 75% izglītojamo sākotnējā profesionālajā izglītībā. Profesionālie pieaugušo izglītības centri nodrošina galvenokārt profesionālās tālākizglītības programmas. No 140 profesionālās izglītības iestādēm 8 ir specializētās profesionālās izglītības centri, kuras uztur ražošanas un pakalpojumu nozares uzņēmumi.
Kurš Somijā finansē izglītību?
Izglītība Somijā visos līmeņos ir valsts finansēta no nodokļu ieņēmumiem. Valsts finansējums ir vienāds gan privātajām, gan valsts profesionālās izglītības iestādēm. Privātais finansējums veido līdz 3% no visa finansējuma un tas ir augstāks (līdz 5%) augstākās izglītības iestādēs. Valsts finansējumu nodrošina valsts (30%) un pašvaldības (70%). Profesionālās izglītības īstenotāji nosaka kā līdzekļus izlietot. Profesionālajā izglītībā finansējums ir atkarīgs no studiju virziena. Ja māceklis ir ilgstošais bezdarbnieks, tam trūkst profesionālo prasmju vai arī māceklis ir ar īpašām vajadzībām, darba devējs var saņemt subsīdiju no valsts. Valsts cenšas ietekmēt profesionālās izglītības īstenotājus palielināt izglītības piedāvājumu tieši mācekļiem. Profesionālajā izglītībā snieguma finansējums līdz pat 2020.gadam bija pavisam neliels (5%), kopš 2020.gada snieguma finansējums ir 20%, 70% no finansējuma ir atkarīgi no audzēkņu skaita. Savukārt snieguma finansējums 20% apmērā ir atkarīgs no pabeigto kvalifikāciju skaita. Atlikušie 10% ir efektivitātes finansējums, kuru piešķir atkarībā no audzēkņu piekļuves darba tirgum, t.i., audzēkņu nodarbinātības. Tas nozīmē, ka profesionālās izglītības īstenotāji organizē darbu tā, lai pasniegtu tās izglītības programmas, kuru kvalifikācija ir pieprasīta darba tirgū. Vēl var tikt piešķirts pavisam neliels stratēģijas finansējums, bet tas ir atkarīgs no valdības lēmuma.
Vai pasniedzēja profesija ir populāra Somijā?
Profesionālajā izglītībā ir pasniedzēji un treneri, pasniedzēji ir populāra profesija Somijā. Profesionālajā izglītībā pasniedzēji ir gados vecāki, salīdzinot ar skolotājiem vispārējā izglītībā. Tas ir saistīts ar to, ka profesionālajā izglītībā pasniedzējiem ir jābūt darba pieredzei profesijā. Vidējais vecums profesionālajā izglītībā ir 40 gadi. Pēdējos gados pieaug sieviešu īpatsvars starp pasniedzējiem. Attiecībā uz atalgojumu, nav atšķirības starp atalgojumu vispārējā un profesionālajā izglītībā. Par treneriem – viņiem ir lielāka atbildība un arī lielāka autonomija, pateicoties viņu profesionālajām spējām. Treneri galvenokārt izvērtē un piedalās izglītojamo kompetenču stiprināšanā un novērtēšanā darba vidē. Treneriem netiek izvirzītas jebkādas izglītības un darba pieredzes prasības. Savukārt profesionālo priekšmetu pasniedzējiem ir nepieciešama attiecīgā augstākā izglītība, 3 gadus darba pieredze un pedagoģiskā izglītība. Vispārējo priekšmetu pasniedzējiem profesionālajā izglītībā ir nepieciešams maģistra grāds attiecīgajā priekšmetā vai arī maģistra grāds tehnoloģijā plus pedagoģiskā izglītība. Atsevišķās nozarēs ir grūtības nodrošināt atbilstošus pasniedzējus. Izaicinājums ir arī atrast pasniedzējus ar atbilstošu darba pieredzi, kuriem būtu augstākā izglītība. Tāpēc dažās nozarēs ir atļauts pieaicināt pasniedzējus, kuriem ir atbilstoša vidējā profesionālā izglītība (ISCED 4), darba pieredze un pedagoģiskā izglītība vismaz 60 kredītpunktu apjomā.
Profesionālā tālākizglītība lielākoties ir darba devēju – pašvaldību atbildība, kura ir nostiprināta darba koplīgumos. Prasība ir piedalīties apmācībās ārpus izglītības iestādes vismaz 3 dienas gadā, kursi ir bezmaksas. Pašvaldības nosaka kvalifikācijas celšanas apmācību pasniegšanas metodi un saturu. Izmaksas tiek segtas no valdības piešķirtajiem līdzekļiem. Apmācībās var piedalīties profesionālās izglītības iestādes un pieaugušo izglītības centru vadība un pasniedzēji. Apmācību virzienus nosaka Somijas Izglītības un kultūras ministrija. Darba devējs nosaka vai pasniedzējs var mācīties darba laikā un saņemt atalgojumu, kā arī transporta un dzīvošanas kompensācijas apmēru. Somijas Nacionālā izglītības aģentūra monitorē un attīsta tālākizglītības kursus pasniedzējiem, kā arī piešķir finansējumu. Dažas no apmācību tēmām – Lingvistiskās un kultūras kompetences stiprināšana; Ilgtspējīgs dzīves veids; Iekļaušanas, labklājības un drošības veicināšana un iebiedēšanas novēršana u.c.
Izglītība – atbilstoši darba tirgus vajadzībām
Ilgtermiņa (virs 10 gadiem) un vidēja (5-9 gadi) termiņa prognozes sagatavo Somijas Nacionālā izglītības aģentūra. Prognozes atbalsta Prasmju prognozēšanas forums, kurš notiek reizi gadā kopš 2017.gada. Prasmju prognozēšanā ir iesaistītas vairākas ieinteresētās puses – arodbiedrības, darba devēji, reģionālās padomes un izglītības iestādes. Trīs ministrijas ir iesaistītas prasmju prognozēšanā – Izglītības un kultūras ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas lietu un nodarbinātības ministrija, balstoties uz tautsaimniecības prognozēm, kuras ikgadēji veic Ekonomikas izpētes institūcija, kura ir valsts iestāde Finanšu ministrijas pakļautībā.
Nacionālās kvalifikācijas prasības tiek atjaunotas 5-10 gadu termiņā, lai sagatavotu kvalifikācijas prasības ir nepieciešams 1 līdz 2 gadi, to izstrāde ir balstīta uz trīspusējās sadarbības pamata (darba devēji, darba ņēmēji un izglītības īstenotāji), kuru uzrauga Somijas Nacionālā izglītības aģentūra. Izstrādē piedalās arī pašnodarbinātie, ja nepieciešams. Profesionālās kvalifikācijas ir veidotas uz moduļu pamata. Katrai kvalifikācijai vai izglītības programmai izglītības nodrošinātājs izstrādā kompetenču novērtēšanas plānu.
Likums nosaka, ka izglītības īstenotājs ir atbildīgs par izglītības programmu un kvalifikāciju kvalitāti. Somijā ir izveidotas darba dzīves komitejas, kuras uzrauga kvalifikāciju kvalitāti. Galvenie komiteju pienākumi ir kompetences novērtēšanas īstenošanas kvalitātes nodrošināšana, piedalīties kvalifikāciju struktūras un profesionālo kvalifikāciju veidošanā, piedalīties kvalifikāciju struktūras un profesionālo kvalifikāciju veidošanā. Katra komiteja darbojas 3 gadus papildus ikdienas darbiem. Katrā komitejā ir 9 locekļi. Pavisam ir 39 komitejas. Katra komiteja ir atbildīga par 1 vai vairākām kvalifikācijām, tās sastāvā obligāti jāiekļauj darba devēji, darba ņēmēji, pasniedzēji un pašnodarbinātie, ja attiecināms.
Kopš 2020.gada 1/6 daļa no efektivitātes finansējuma ir balstīta no audzēkņu atsauksmēm un viedokli, t.i. katrs audzēknis divreiz aizpilda anketas – uzsākot mācības un beidzot mācības, tas ir nostiprināts ar likumu. Aptaujas anketā audzēknis aizpilda anketu, atbildot uz katru jautājumu skalā no 1 līdz 5, piemēram, uzsākot mācības audzēknis atbild uz jautājumu par studiju sākuma laika elastību un individuālās programmas saturu. Darba tirgus atgriezeniskā saite tiek organizēta kopš 2021.gada. To aizpilda treneri. Izglītības īstenotāji arī nosūta anketas sadarbības partneriem – darba devējiem divas reizes gadā. Visas anketas kopā plus audzēkņa piekļuve darba tirgum – nodarbinātība, veido 10% no visa finansējuma. Prasmju atzīšana ir obligāti jāveic visos profesionālās izglītības līmeņos.
Atbalsts jauniešiem un pieaugušajiem
Lai arī izglītība Somijā ir bezmaksas, finanses nevar būt par šķērsli, lai uzsāktu mācības. Neskatoties uz to, visiem izglītojamiem neatkarīgi no vecuma ir pieejams finansiāls atbalsts pilna laika profesionālās izglītības studentiem. Studiju grants ir pieejams studentiem sākot ar 17 gadiem, tā apmērs ir no 38,50 eiro līdz 249,01 eiro mēnesī atkarībā no vecuma, ģimenes stāvokļa un dzīves vietas veida. Vēl studentiem ir pieejama dzīvokļa un transporta kompensācija. Dzīvokļa pabalsts sedz izmaksas līdz pat 80%, taču ne vairāk kā 201,60 eiro mēnesī. Ir pieejama arī izglītības iestādes piešķirta transporta kompensācija, ja attālums starp izglītības iestādi un dzīvesvietu ir vairāk nekā 10 km un izmaksas pārsniedz 54 eiro mēnesī. Valdības garantija ir pieejama tiem, kuri saņem studiju aizdevumu. Savukārt to piešķir tiem, kuri saņem studiju grantu. Ir daži izņēmumi, t.i., studiju aizdevumu var saņemt arī tie, kuri nesaņem studiju grantu, ja studējošais dzīvo kopā ar vecākiem, ir 18-19 gadus vecs un mācās vidējās izglītības iestāde vai arī dzīvo atsevišķi un ir jaunāki par 17 gadiem. Studiju kredīts ir pieejams 350 eiro apmērā, ja students ir vecumā zem 18 gadiem un mācās vidējā izglītībā vai 650 eiro apmērā, ja studējošais mācās vidējā izglītībā un ir vecumā virs 18 gadiem. Ir pieejams arī materiāls atbalsts 46,80 eiro apmērā, lai nopirktu grāmatas vai citus mācību līdzekļus.
Mācību atvaļinājums ir pieejams visiem darba ņēmējiem maksimums uz 2 gadiem 5 gadu laikā. Sociālo partneru pārvaldītais Nodarbinātības fonds atbalsta darbinieku profesionālo izaugsmi, kas ļauj iegūt kvalifikāciju. Ir pieejams arī pieaugušo izglītības pabalsts darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuri vēlas doties mācību atvaļinājumā vismaz uz 2 mēnešiem. Tas attiecas uz darba ņēmējiem, kuriem ir vismaz 8 gadu darba pieredze vai 5 gadu pieredze līdz 2010.gada 31.jūlijam un kuri strādā pie esošā darba devēja vismaz 1 gadu. Lai kvalificētos pabalstam, darba ņēmējiem jāstudē profesionālajā izglītībā un tās ilgums ir no 2 līdz 15 mēnešiem. Pabalsta apmērs ir pielīdzināts bezdarbnieka pabalstam, t.i., darba ņēmējs saņems tādu pabalstu kādu saņemtu bezdarba gadījumā. Stipendija ir pieejama tiem, kuri ieguvuši profesionālo, tālāko vai speciālista kvalifikāciju, tā tiek izmaksāta pēc studijām vienu reizi 390 eiro apmērā un tai netiek piemēroti nodokļi. Stipendijai var pieteikties gada laikā pēc mācību beigšanas. Arī darba devējiem ir paredzēts atbalsts. Tā, piemēram, darba devējs, pie kura mācās/ strādā māceklis, var saņemt kompensāciju, lai segtu mācību izdevumus. Par kompensācijas apmēru jāvienojas atsevišķi starp izglītības iestādi un darba devēju, bet vidēji darba devējs saņem 100-200 eiro mēnesī par katru mācekli sākotnējā profesionālajā izglītībā un 10-100 eiro par katru audzēkni profesionālajā tālākizglītībā. Finansējums nāk no pašvaldības budžeta.
Karjeras izglītība tiek nodrošināta jau pamatizglītības posmā. Vēlākos posmos karjeras izglītību un karjeras attīstības pakalpojumus nodrošina arī Nodarbinātības dienests. Liela loma profesionālajā izglītībā ir ne tikai karjeras konsultantiem, bet arī pedagogiem, kuri motivē un nodrošina, lai audzēknis pabeigtu mācības un priekšlaicīgi nepamestu tās. Pedagogiem pat ir jāiziet speciālas mācības, lai varētu nodarboties ar karjeras konsultēšanu.
Pilnu tekstu varat lasīt:
Cedefop; Finnish National Agency for Education (2022). Vocational education and training in Europe - Finland: system description [From Cedefop; ReferNet. Vocational education and training in Europe database]. https://www.cedefop.europa.eu/en/tools/vet-in-europe/systems/finland-u2