2024. gada 20. martā Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) publicēja divus priekšlikumus, kuru mērķis ir uzlabot stažēšanās kvalitāti:
- priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par stažieru darba nosacījumu uzlabošanu un īstenošanu un cīņu pret tādām pastāvīgām darba attiecībām, kas noformētas kā stažēšanās (stažēšanās direktīva);
- priekšlikumu Padomes ieteikumam par pastiprinātu stažēšanās kvalitātes ietvaru (ieteikums).
Stažēšanās direktīvas priekšlikums attiecas uz divām problemātiskām un nelikumīgām situācijām, kas konstatētas saistībā ar visu veidu stažēšanos Eiropas Savienībā (ES):[1]
- ja stažēšanās tiek izmantota paredzētajam mērķim, t. i., piedāvāt stažieriem iespēju gūt praktisku un profesionālu pieredzi, uzlabot prasmes un piekļūt darba tirgum, bet neatbilst piemērojamajiem ES vai valsts tiesību aktiem, tā ir neatbilstīga stažēšanās;
- ja iespējamo stažēšanos neizmanto paredzētajam mērķim un stažierus izmanto pastāvīgo darba ņēmēju aizstāšanai, tās ir pastāvīgas darba tiesiskās attiecības, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās. Šādos gadījumos stažēšanās nodrošinātāji apiet ES vai valsts tiesību aktus un koplīgumus, ko piemēro pastāvīgajiem darba ņēmējiem.
Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku regulējumu, Komisija veica ietekmes novērtējumu. Ietekmes novērtējumā tika konstatētas šādas trīs problēmas: 1) stažēšanās problemātiskā izmantošana stažēšanās nodrošinātāju vidū; 2) stažēšanās zemā kvalitāte un 3) nevienlīdzīga piekļuve stažēšanās iespējām.[2] Ietekmes novērtējuma autori norāda, ka kvalitatīva stažēšanās veicinās taisnīgāku tirgus konkurenci, produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
Priekšlikuma stažēšanās direktīvai mērķis ir noteikt vienotu principu un pasākumu ietvaru, lai uzlabotu un īstenotu stažieru darba nosacījumus, kā arī apkarotu tādas pastāvīgas darba tiesiskās attiecības, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās. Tādā veidā tiek uzlaboti darba apstākļi un palielināta darba samaksa, kura stažēšanās gadījumā var būt mazāka. Stažēšanās direktīvas 1. pantā ir noteikta stažēšanās definīcija, jo izpratne par to, kas ir stažēšanās katrā dalībvalstī var būt atšķirīga. Saskaņā ar definīciju, “stažēšanās” ir ierobežota ilguma darba prakse, kurā ietverts būtisks mācīšanās un mācību komponents un kuru veic, lai gūtu praktisku un profesionālu pieredzi nolūkā uzlabot nodarbināmību un atvieglot pāreju uz pastāvīgām darba tiesiskajām attiecībām vai iegūt profesiju.[3]
Stažēšanās direktīvas 3. pantā ir nostiprināts stažieru nediskriminēšanas princips. Savukārt direktīvas 4. pants ierobežo gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek noformētas kā stažēšanās, nosakot, ka ES dalībvalstīm ir jāveic atbilstoši pasākumi. Lai noteiktu, vai iespējamā stažēšanās ir pastāvīgas darba tiesiskās attiecības, kompetentās iestādes veic visu būtisko faktisko elementu vispārēju novērtējumu, ņemot vērā šādus elementus:[4]
a) iespējamā stažēšanās neietver būtisku mācību vai apmācības komponentu;
b) vienas un tās pašas personas iespējamās stažēšanās pārmērīgs ilgums vai vairākkārtējas un/vai secīgas iespējamās stažēšanās pie viena un tā paša darba devēja;
c) līdzvērtīga līmeņa uzdevumi, pienākumi un darba intensitāte iespējamajiem stažieriem un pastāvīgajiem darbiniekiem salīdzināmā amatā pie viena un tā paša darba devēja;
d) iepriekšējas darba pieredzes pieprasīšana stažēšanās kandidātiem tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā bez pienācīga pamatojuma;
e) augsts iespējamo stažēšanos īpatsvars salīdzinājumā ar pastāvīgajām darba tiesiskajām attiecībām pie viena un tā paša darba devēja;
f) ievērojams skaits tādu iespējamo stažieru pie viena un tā paša darba devēja, kuri pirms iespējamās stažēšanās sākšanas ir stažējušies divas vai vairākas reizes vai kuri bijuši pastāvīgās darba tiesiskajās attiecībās tajā pašā vai līdzīgā darbības jomā.
Lai to novērtētu – vai darba tiesiskās attiecības ir vai nav noslēgtas kā stažēšanās, darba devējiem būs jāsniedz papildu informācija par vairākiem darba tiesisko attiecību elementiem.
Savukārt otra dokumenta – priekšlikuma ieteikumam mērķis ir uzlabot stažēšanās kvalitāti, jo īpaši mācību un mācīšanās saturu un darba nosacījumus, lai atvieglotu pāreju no izglītības, bezdarba vai neaktivitātes uz darbu. Priekšlikums ieteikumam attiecas uz visiem stažieriem neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa.
Priekšlikuma ieteikumam pamatojumā ir teikts, ka: “jauniešu bezdarbs aizvien ir pastāvīga problēma ES, un jauniešu bezdarba līmenis ir vairāk nekā divas reizes augstāks nekā vispārējais bezdarba līmenis. Īpašas grūtības rada tādu jauniešu aktivizēšana, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) un saskaras ar īpašiem šķēršļiem, kas kavē viņu iesaistīšanos darba tirgū. Tāpēc Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā ir noteikts mērķis līdz 2030. gadam samazināt to 15–29 gadus vecu jauniešu īpatsvaru, kuri ir NEET situācijā, no 12,6 % (2019. gadā) līdz 9 %, uzlabojot viņu nodarbinātības izredzes.”. Latvijā NEET 2023.gadā bija 10%[5], līdz ar to Latvijai ir visas iespējas sasniegt noteikto mērķi 2030. gadā.
Stažēšanās ir ieguvums visām iesaistītajām pusēm – stažierim tā ir iespēja apgūt prasmes un pirmo darba pieredzi darba tirgū, darba devējiem tā ir iespēja sagatavot un, iespējams, pieņemt darbā nākotnes darbiniekus, darba tirgum stažēšanās atvieglo stažieru piekļuvi darba tirgum un nodrošina darba tirgum atbilstošu prasmju apguvi. Turklāt pastāv darbaspēka trūkums daudzās profesijās un visos prasmju līmeņos, stažēšanās ir viens no instrumentiem, kā mazināt darba spēka trūkumu darba tirgū. Pieaugot to jauniešu skaitam, kuri izmanto stažēšanās iespējas, būtiska nozīme ir tieši stažēšanās kvalitātei.
Saskaņā ar Eiropas darbaspēka apsekojuma (ES DSA) datiem, ES ir 3,1 miljons stažieru (2019. gada dati), no kuriem 1,6 miljoni ir algoti stažieri un 1,5 miljoni — stažieri, kas samaksu nesaņem. Arvien lielāks skaits stažieru ES iziet pārrobežu stažēšanos (21 % no praktikantiem 2023. gadā salīdzinājumā ar 9 % 2013. gadā), kas norāda uz pieaugošo pārrobežu mobilitātes lomu un tās nozīmi.[6]
Padomes 2014. gada Ieteikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu ir svarīgs pamatdokuments, taču Eiropas Parlaments, 2023. gada 14. jūnijā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja Komisiju atjaunināt un stiprināt Padomes 2014. gada ieteikumu un pārveidot to par spēcīgāku likumdošanas instrumentu. 2022.–2023. gadā tika izvērtēts Padomes 2014. gada ieteikums par stažēšanās kvalitātes sistēmu, kurā secināts, ka stažēšanās kvalitāte ir būtisks priekšnoteikums iesaistei darba tirgū.
Izvērtējumā arodbiedrības atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu aktualizēt stažēšanās ieteikumus. Arodbiedrības pauda uzskatu, ka stažieriem ir nepieciešama saistoša aizsardzība (direktīvas veidā), kas nodrošinātu taisnīgu atalgojumu, darba apstākļus un sociālo aizsardzību. Arodbiedrības uzsvēra, ka saistošu minimālo standartu noteikšanai attiecībā uz stažēšanos ES un vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanai, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, ir jābūt galvenajam mērķim.
Padomes ieteikuma 2023. gada izvērtējumā[7] ir norādīts ne tikai uz stingrāku stažēšanās kontroli, bet arī uz nepieciešamību vairāk atbalstīt darba devējus, tostarp arī finansiāli. Jāņem vērā, ka stažēšanās īstenošana “maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem varētu būt mazāk rentabla nekā lielākiem uzņēmumiem, jo šo uzņēmumu izmaksas (ierobežotu cilvēkresursu un finanšu resursu dēļ) varētu būt bijušas augstākas salīdzinājumā ar ieguvumiem”. Izvērtējumā arī norādīts, ka stažēšanās var būt kā daļa no aktīvas darba tirgus politikas pasākumiem. Sevišķi būtiski tas ir Latvijas gadījumā, jo aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem tiek tērēts salīdzinoši maz ar ES valstīm. Stažēšanās kvalitāti var nodrošināt ar juridisku instrumentu, aizliedzot neapmaksātu stažēšanās darba tirgū un ārpus formālās izglītības, šajā gadījumā ar stažēšanās direktīvu.
Padomes ieteikumā “stažēšanās” jāsaprot kā: “ierobežota ilguma darba prakse, kurā ir ietverts būtisks mācīšanās un apmācības elements, lai gūtu praktisku un profesionālu pieredzi ar mērķi uzlabot nodarbināmību un atvieglot pāreju uz pastāvīgu nodarbinātību vai piekļūt profesijai. Neskarot citus iespējamos stažēšanās veidus, ir noteikti šādi četri stažēšanās veidi: stažēšanās atvērtā tirgū, stažēšanās, kas ir daļa no aktīvas darba tirgus politikas, stažēšanās, kas ir daļa no formālās izglītības un apmācības mācību programmām, un stažēšanās, kas ir obligāta prasība, lai strādātu konkrētā profesijā.” Stažēšanās var būt arī darba vidē balstītas mācīšanās prakse, kas ir daļa no formālās izglītības un mācībām (vispārējā izglītība, profesionālā izglītība vai augstākās izglītība un mācības).
Kā teikts ieteikumā, stažēšanās:
- var būt bez oficiālas saiknes ar izglītību vai mācībām bez trešās personas līdzdalības, pamatojas uz neobligātiem divpusējiem līgumiem starp stažieri un stažēšanās nodrošinātāju (publisku/privātu/bezpeļņas);
- var būt kā aktīvas darba tirgus politikas daļa un tiek piedāvāta ekonomiski neaktīvajām personām vai bezdarbniekiem, vai tiem, kuriem draud bezdarbs;
- var būt arī kā darba vidē balstītas mācīšanās prakse, kas ir daļa no formālās izglītības un mācības.
Taču viens no ieteikumu kvalitātes principiem ir nodrošināt, lai stažēšanās notiktu saskaņā ar rakstisku līgumu, ko stažieris un stažēšanās nodrošinātājs noslēguši stažēšanās sākumā.
Attiecībā uz stažēšanās direktīvas pārņemšanu, direktīvas priekslikumā ir uzsvērts, ka dalībvalstīm jānodrošina pienācīga sociālo partneru iesaiste un ka tās var uzticēt tiem direktīvas īstenošanu.
Linda Romele
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
[1] - Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par stažieru darba nosacījumu uzlabošanu un nodrošināšanas panākšanu un tādu pastāvīgu darba tiesisko attiecību apkarošanu, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās (“Stažēšanās direktīva”) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52024PC0132
[2] - turpat
[3] - turpat
[4] - turpat
[5] - https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/sdg_08_20/default/table?lang=en
[6] - Eirobarometra dati, 2023. Nr.523 “Integration of young people into the labour market with particular focus on traineeships”
[7] - European Commission staff working document. Evaluation of the Council Recommendation on a Quality Framework for Traineeships. Pieejams tiešsaistē
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52023SC0009