Kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai jau 7 miljoni Ukrainas iedzīvotāju ir pametuši Ukrainas teritoriju, pareizāk sakot, ir bēguši no kara šausmām un ir nonākuši Eiropas Savienībā. Kā raksta Eiropas Komisijas preses dienests, tikai neliela daļa no bēgļiem ir nonākuši darba tirgū, taču ir sagaidāms, ka tādu, kuri vēlēsies uzsākt darba tiesiskās attiecības, skaits tikai pieaugs. Loģisks ir jautājums – vai mēs esam tam gatavi.
Viens no būtiskākajiem aspektiem ir prasmju un kvalifikāciju atzīšana, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū, t.i., būtu jādara viss iespējamais, lai Ukrainas bēgļi atrastu tādu darbu, kas atbilst viņu prasmēm.
Eiropas Komisija ierosina divu soļu pasākumus, pirmkārt, apkopot un izplatīt starp ES dalībvalstīm labo praksi, kā integrēt cilvēkus no Ukrainas darba tirgū un sekmēt viņu pieeju profesionālajai, kā arī pieaugušo izglītībai. Otrkārt, kas ir cieši saistīts ar pirmo soli, piedāvāt konkrētus ES finansētus projektus kā piemērus, kurus varētu pārņemt un adaptēt kādā no dalībvalstīm.
Eiropas Komisija aicina dalībvalstis:
• nodrošināt informāciju bēgļiem par pieejamo atbalstu, piemēram, karjeras konsultācijas, aizsardzību pret diskrimināciju. Tā ir papildu informācija tai, kura obligāti ir jāsniedz par bēgļu tiesībām kara gadījumā;
• nodrošināt pilnu piekļuvi darba tirgum, vienlaicīgi vēršot uzmanību tādiem darba tiesisko attiecību pārkāpumiem kā darbinieku ekspluatācija un nedeklarētais darbs.
• veicināt iekļaušanu darba tirgū un sniegt informāciju par pagaidu tiesībām darba tirgū, konkrēti piedāvājot šādus pakalpojumus:
o aicināt reģistrēties katras valsts nacionālajā nodarbinātības aģentūrā;
o reaģēt uz cilvēku vajadzībām, tas attiecas arī uz pieeju bērnu aprūpei un skolas izglītībai, pieņemot darbā tajās nozarēs, kurās ir darbaspēka trūkums u.c.;
o nodrošināt atbalstu darba devējiem, kuri pieņem darbā bēgļus no Ukrainas, piedāvāt finansiālu atbalstu jaunuzņēmumu radīšanai;
o atvērt speciālas uzņēmējdarbības atbalsta formas cilvēkiem no Ukrainas;
o sniegt atbalstu tiem uzņēmējiem, kuri nodarbina bēgļus no Ukrainas, atvērt uzņēmējdarbības formas bēgļiem, kā arī sniegt atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, izmantojot tādas programmas kā Erasmus for Young Entrepreneurs un The Enterprise Europe Network.
Savukārt attiecībā uz izglītību Eiropas Komisija aicina:
• nodrošināt, ka potenciālo darbinieku prasmes un kvalifikācija tiek novērtēta un atzīta neatkarīgi no tā, vai visa dokumentācija ir pieejama. Sniegt atbalstu CV sagatavošanai, prasmju pārbaudei, apgūt trūkstošās kvalifikācijas daļas;
• nodrošināt, cik ātri vien iespējams, prasmju uzlabošanu vai pārkvalifikāciju, profesionālās izglītības pieejamību un/ vai praktisku apmācību uzņēmumos. Tas nozīmē visu pušu sadarbību, t.sk. sociālo partneru iesaisti. It sevišķi tas attiecas uz uzņēmumiem, t.i., darba devējiem, lai novērstu prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām;
• nodrošināt ātru piekļuvi sākotnējai profesionālajai izglītībai un pagarināt Ukrainas profesionālās izglītības audzēkņu pastāvīgo uzturēšanos, it sevišķi attiecībā uz gados jaunajiem cilvēkiem, lai nenotiktu pārrāvums profesionālajā izglītībā;
• nodrošināt pieaugušajiem pieeju vispārējai izglītībai, t.sk. iekļaujot otrās iespējas mācības un mācības augstākajā izglītībā.
Eiropas Komisija ir sagatavojusi vairākus instrumentus ukraiņu valodā, kuri ir pieejami Europass platformā. Ukraiņu valodā ir pieejama arī Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju daudzvalodu klasifikācija.
Eiropas Komisija aicina arī atbalstīt pieaugušo izglītības sniedzējus, izmantojot papildu finansējumu, palielinot elastību apmācību programmu pielāgošanai izglītojamo, kuri bēg no Krievijas kara pret Ukrainu, vajadzībām, apsverot iespēju nodarbināt vai sniedzot pagaidu aizsardzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Eiropas Komisija savā preses relīzē arī piemin divus labās prakses piemērus:
• “Ātras pieejas veicināšanas” (ang.“Fast track action boost (FAB)) projekts Austrijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā un Zviedrijā, ko atbalsta Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI), kas finansēja bēgļu un viņu ģimeņu ātras integrācijas veidus darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot tieši sieviešu bēgļiem;
• ESF atbalstītais projekts “Prasmju validācijas centri” Beļģijā, kas palīdz cilvēkiem ar profesionālo pieredzi, bēgot no Krievijas iebrukuma Ukrainā, oficiāli un bez maksas apstiprināt savas prasmes. Šī oficiālā atzīšana palīdz pierādīt prasmes darba devējam, atsākt mācības u.c.
Eiropa Komisija aicina ieviest vadlīnijas, kuras ir izstrādātas saskaņā ar Eiropas Sociālo tiesību pilāru un ir būtiskas taisnīgai un labi funkcionējošam darba tirgum un sociālās aizsardzības sistēmai Eiropā (Vadlīnijas, 2022).
Savā 23. marta paziņojumā Komisija ieteica dalībvalstīm interpretēt Pagaidu aizsardzības direktīvā piešķirtās tiesības piekļūt ES darba tirgū pēc iespējas plašākā veidā, piemērojot izņēmumus brīvai pārvietošanai tikai pienācīgi pamatotos apstākļos. Eiropas Komisija aicina izmantot arī tiešsaistes platformu EURES darba meklēšana.
Dalībvalstis tiek mudinātas izmantot multipartneru pieeju valsts līmenī ar ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, jo tie ir ļoti svarīgi efektīvas nodarbinātības un pašnodarbinātības radīšanas un pieejamības nodrošināšanā ar nepieciešamo atbalstu.
Pilna preses relīze ir pieejama:
https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_22_3620
Par operatīvajām vadlīnijām, lai īstenotu Padomes Īstenošanas lēmumu 2022/382, ar ko Direktīvas 2001/55/EK 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu, 2022. Pieejamas:CI2022126LV.01000101.xml (europa.eu)
Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos