Vienotais ietvars digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanai un novērtēšanai, kura pamatā ir DigComp

Saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.- 2027. gadam, kas ir  nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokuments, kurā noteikta vienota valsts politika valsts pārvaldes, ekonomikas un sabiedrības digitālajai attīstībai, Latvija par vienu no prioritātēm ir izvirzījusi sabiedrības digitālo prasmju attīstību, paredzot, ka ikvienai personai ir jānodrošina apgūt nepieciešamās digitālās prasmes, lai īstenotu savas pamattiesības, konkurētu darba tirgū un pilnvērtīgi piedalītos mūsdienu sabiedrības procesos.

Saskaņā ar Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumu par Latviju, rādītāji gan par digitālajām prasmēm vismaz pamatlīmenī (51%), gan par digitālajām prasmēm virs pamatlīmeņa (24%) ir tikai nedaudz zemāki nekā vidēji ES (attiecīgi 54% un 26%). Spēkā esošie valsts politikas plānošanas dokumenti – Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, nosaka digitālo prasmju apguves mērķi visos izglītības līmeņos un 2027.gadā sasniedzot mērķi, ka vismaz 70% pieaugušo iedzīvotāju (vecuma grupa 16-74 gadi) būtu  apguvuši pamata digitālās prasmes.

Lai izveidotu vienotu ietvaru digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanai un novērtēšanai, Latvija ir izvēlējusies sistemātisku un pakāpenisku pieeju.

No 2014.-2020.gadam formālajā izglītībā (pamatizglītība un vidējā izglītība) ir izveidots stabils pamats mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā (Skola2030). Veicot grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos, ir apstiprināti pamatizglītības un vidējās izglītības standarti, kā arī vērtēšanas pamatprincipi un kārtība visās mācību jomās un sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēm, tostarp digitālajā pratībā.

Vienlaikus, lai risinātu jautājumu par pieaugušo iedzīvotāju digitālo pratību, tika izvēlēti divi galvenie darbības virzieni, kas iekļauti Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam: (i) augstākās izglītības standartu pārskatīšana, lai noteiktu atbilstošus studiju rezultātus un iegūtās kompetences un (ii) vienotu kvalitātes principu ieviešana neformālās izglītības programmu izstrādei un īstenošanai. Neformālās izglītības iekļaušana kopējā izglītības sistēmā ir īpaši svarīga, lai ātri reaģētu uz iedzīvotāju izglītības vajadzībām iegūt vai pilnveidot esošās zināšanas tajās vecuma grupās, kuras parasti vairs nav iesaistītas formālajā izglītībā.

Viss, kas personai būtu jāzina, jāsaprot un jāspēj izdarīt mācību beigās tiek definēts kā kompetences (zināšanas, prasmes, atbildība un autonomija), kas kopā veido mācīšanās rezultātu jēdzienu. Mācīšanās rezultātu pieeja ir galvenā vienotā ietvara sastāvdaļa, kas izveidots digitālās pratības veicināšanai izglītības sistēmā Latvijā.

Digitālās prasmes, īpaši digitālās pamatprasmes, vienlaikus lasītprasmei un rēķināšanai, ir definētas kā mūžizglītības pamats, un šīs prasmes palīdz efektīvi, gudri un atbildīgi izmantot digitālās tehnoloģijas. Eiropadomes ieteikumos par mūžizglītības pamatprasmēm, kas pieņemtas 2018. gada maijā, ir noteiktas astoņas pamatprasmes, kas ir būtiskas pilsoņiem personības pilnveidei, veselīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, nodarbinātībai, aktīvai pilsoniskai un sociālajai iekļaušanai, kur digitālā kompetence ir viena no tām.

Digitālā kompetence ietver pārliecinātu, kritisku un atbildīgu digitālo tehnoloģiju izmantošanu un iesaistīšanos mācībās, darbā un līdzdalībai sabiedrībā. Digitālā kompetence ir komplekss jēdziens, kas ietver informācijas un datu pratību, komunikāciju un sadarbību, medijpratību, digitālā satura veidošanu, drošību, ar intelektuālo īpašumu saistītos jautājumus, problēmu risināšanu un kritisko domāšanu.

Latvija tāpat kā citas ES dalībvalstis savā izglītības sistēmā digitālo prasmju novērtēšanai izmanto Eiropas Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvaru (DigComp), kas sniedz vienotu izpratni par to, kas ir digitālā kompetence. DigComp tiek uzskatīts par galveno atsauces dokumentu digitālo prasmju uzlabošanai Eiropas Savienībā. DigComp nosaka 21 specifisko kompetenci, kas sagrupētas piecās jomās. Ietvarā ir aprakstīti arī astoņi prasmju līmeņi, zināšanu, prasmju un attieksmju piemēri, kā arī ietvara izmantošanas piemēri izglītības un nodarbinātības kontekstā. DigComp tiek izmantots vairākiem mērķiem, piemēram, kompetences novērtēšanas rīku izstrādei, izglītības programmu un mācību materiālu izstrādāšanai, un profesionālu digitālo profilu noteikšanai nodarbinātības, izglītības, kā arī sociālās iekļaušanas kontekstā.

Mācīšanās rezultātu pieeja mācību satura izstrādē ir vērsta uz zināšanu, spēju un attieksmju kompleksu savstarpēju integrāciju un izmantošanu. Mācīšanās rezultāti skaidri nosaka sagaidāmo sniegumu un nosaka, kas konkrētā mācību posma beigās būtu jāzina un kas jāprot. Kopš 2004. gada mācīšanās rezultātu pieejas ieviešana nacionālajā līmenī ir bijusi ES izglītības un nodarbinātības politikas darba kārtībā, kur mācīšanās rezultāti veido pamatu, uz kura tiek veidotas nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras, un tas arvien vairāk ietekmē kvalifikāciju aprakstus, izglītības standartus, izglītības programmas, kā arī liekot uzsvaru uz rezultātu vērtēšanu un mācīšanos. 2017. gada Eiropadomes ieteikumā “Par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai” mācīšanās rezultāti ir definēti kā “…atzinums par to, ko izglītojamais zina, izprot un spēj darīt pēc mācību procesa pabeigšanas, un tie ir definēti zināšanu, prasmju, atbildības un autonomijas izteiksmē”. Mācīšanās rezultātu pieeja tiek izmantota dažādiem mērķiem, no kuriem minami šādi svarīgākie:

1. Kvalifikāciju ietvarstruktūras un to līmeņu apraksti;
2. Profesionālās kvalifikācijas prasības;
3. Izglītības standartu izstrāde;
4. Novērtēšana un apstiprināšana;
5. Kvalitātes nodrošināšana;
6. Mācīšana.

Mācīšanās rezultātu pieeja koncentrējas uz personu un tai sasniedzamo zināšanu, prasmju un kompetenču līmeni. Latvijā pāreja uz mācīšanās rezultātu pieeju, t.sk. attiecībā uz digitālajām kā caurviju prasmēm tika noteikta Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam, kuras Saeima apstiprināja 2014. gada 22. maijā un Ministru kabineta 2021.gada 22.jūnijā apstiprinātajās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam.

Personai ikdienā nepieciešamās galvenās prasmes, tostarp digitālās prasmes, tiek attīstītas visas dzīves garumā, izmantojot formālo, neformālo izglītību un ikdienas mācīšanos dažādās vidēs, tostarp ģimenē, skolā, darba vietā, apkārtnē un citās kopienās^[1]. Visas definētās pamatprasmes, tostarp digitālās, pēc savas būtības ir caurviju prasmes^[2].

 Formālajā izglītībā ir valsts noteiktas prasības izglītības īstenotājam, saturam un īstenošanas procesam, lai mācību posma beigās varētu tikt izsniegts valsts atzīts dokuments par sasniegtajiem mācīšanās rezultātiem (izglītības dokuments vai profesionālā kvalifikācija). Savukārt, neformālā izglītība ir elastīgāka un to plāno neformālās izglītības īstenotājs. Neformālās izglītības programmas saturu un plānotos mācīšanās rezultātus nosaka, kā arī to sasniegšanu apliecina neformālās izglītības īstenotājs. Neformālās izglītības programmas var būt tādas, kas veicina pieaugušo un jauniešu lasītprasmi, kā arī programmas par dzīves prasmēm, darba prasmēm un sociālo vai kultūras attīstību^[3]. Pieaugušie, kuri pabeiguši formālo izglītību, kad digitālās tehnoloģijas vēl nebija plaši izplatītas ikdienas dzīvē vai izglītībā, un digitālā pratība nebija integrēta izglītības saturā kā caurviju prasme, digitālās prasmes apgūst vai pilnveido neformālajā izglītībā. Tāpēc ir svarīgi, lai visos izglītības veidu posmos un pakāpēs būtu vienāda pieeja digitālo mācīšanās rezultātu definēšanai, īpaši neformālajā izglītībā.

Latvijā digitālo prasmju apgūšana notiek visas izglītības sistēmas ietvaros, sākot no formālās izglītības pirmsskolā, kur skolēniem tiek dota iespēja gan apgūt, gan arī praktiski izmantot digitālās prasmes visa mācību procesa laikā un turpinot neformālajā izglītība, ja tas ir nepieciešams. Pabeidzot konkrēto formālās izglītības pakāpi, absolventi ir apguvuši digitālās prasmes noteiktā līmenī.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz izstrādāt un ieviest vienotu kritēriju ietvaru neformālajā izglītībā un arī pārskatīt augstākās izglītības standartu, to papildinot ar atbilstošu digitālo prasmju apguves rezultātu noteikšanu.

2006.gadā Latvijā tika uzsāktas pamatizglītības satura un 2008.gadā vispārējās vidējās izglītības satura reforma, un 2012.gadā, izstrādājot pirmsskolas izglītības vadlīnijas, tika uzsākta virzība uz mūsdienu prasībām atbilstošu formālo izglītību.  Formālā izglītība ir sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības posmus, kur izglītības programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments.

2014.-2020.gada plānošanas periodā Latvijas izglītības sistēmā tika izveidots stabils pamats mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai. Būtiskākās izmaiņas bija kompetenču pieejas ieviešana izglītības saturā (Skola2030) vispārējā izglītībā. Jaunā mācību un mācību satura pieeja vispārējā izglītībā no pirmsskolas līdz vidusskolai tika izstrādāta, apstiprināta, secīgi ieviesta ar galveno mērķi veicināt skolēnu mūsdienu dzīvei nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Šī bija pirmā reize, kad mācību saturs un pieeja tiek strukturēta vienotā sistēmā un secīgi visos bērnu un jauniešu formālās izglītības pakāpēs, sākot no pusotru gadu veciem bērniem pirmsskolā un līdz 18 gadu vecumam. Skola 2030 izglītības standarts izveidots, koncentrējoties uz skolēnam būtiskāko mācību saturu, lai attīstītu prasmes (kompetences) kā kompleksu izglītojamā mācīšanās rezultātu ilgākā laika periodā (pirmsskolā, 1.-3., 4.-6., 7.-9., 10.-12. klase).

Mūsdienās arvien lielāku nozīmi prasmju attīstīšanā iegūst neformālā izglītība, kas ir īpaši svarīga caurviju prasmju, piemēram, digitālo prasmju, apguvei un tā ļauj operatīvi reaģēt uz indivīda izglītības vajadzībām un sekmēt ātru nepieciešamo rezultātu sasniegšanu. Jautājums par digitālo pamatprasmju apguvi neformālajā mācību programmā ir īpaši aktuāls tiem, kuriem vispārējā izglītībā nebija iespējas apgūt digitālās prasmes pietiekamā līmenī. Lai nodrošinātu, ka neformālās izglītības programmu īstenošana efektīvi risina sabiedrībā aktuālas izglītības vajadzības, bija nepieciešama politiskā apņemšanās, kas ietvēra grozījumus Izglītības likumā (46.pants) un deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt Ministru kabineta noteikumus (14.panta 11¹. punkts). Līdz 2023. gadam Latvijā nepastāvēja neformālās izglītības regulējums. Neformālā izglītība ir uzskatāma par formālās izglītības loģisku turpinājumu, kas balstās uz formālajā izglītībā jau veiksmīgi īstenotajiem mācīšanās rezultātu principiem. Lai nodrošinātu mācīšanās rezultātu pieejas ieviešanu arī neformālajā izglītībā, ir izstrādāti vienoti kvalitātes principi neformālās izglītības programmu izstrādei un īstenošanai.

Digitālās prasmes formālajā izglītībā

Formālās izglītības ietvaros digitālās prasmes tiek apgūtas gan kā caurviju prasmes, gan konkrētas mācību jomas ietvaros. Formālās izglītības standartā digitālās prasmes ir definētas kā viena no sešām caurviju prasmēm un digitālās prasmes tiek apgūtas un pielietotas Tehnoloģiju mācību jomas, kas ir viena no septiņām formālās izglītības standartā noteiktajām mācību jomām, ietvaros. Mācīšanās rezultātā skolēns ikdienā atbildīgi izmanto digitālās tehnoloģijas zināšanu iegūšanai, izmantošanai un radīšanai, kā arī uzdevumu un problēmu risināšanai, paša un citu radītā satura koplietošanai un izmantošanai, prasmīgi pārvalda savu digitālo identitāti, efektīvi komunicē, droši sadarbojas ar citiem digitālajā vidē, kritiski un konstruktīvi izvērtē tehnoloģiju un mediju lomu sabiedrībā. Jaunā izglītības satura ieviešana Latvijā tika uzsākta ar 2019./2020.mācību gadu pirmsskolā, pēc tam pakāpeniski citās klasēs no 2020./2021.mācību gada un profesionālajā vidējā izglītībā no 2022.mācību gada. Kopš 2022./2023.mācību gada jaunais izglītības saturs ir obligāts visos formālās izglītības posmos.

Turpmāk tekstā sniegts pārskats par vienotā ietvara elementiem digitālo prasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanai un novērtēšanai, pamatojoties uz Iedzīvotāju digitālo kompetenču modeļa (DigComp) ietvara pieeju dažādās formālās izglītības pakāpēs Latvijā:

• Pirmsskola - Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem (apstiprināti 21.11.2018.). Šajā izglītības pakāpē bērns mācās atšķirt virtuālo pasauli no reālās un saprast digitālo tehnoloģiju lomu, zina noteikumus, kas jāievēro, lietojot dažādus informācijas nesējus, tai skaitā digitālās ierīces.
• Pamatizglītība (EKI 1.-2.līmenis) - Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem (apstiprināti 27.11.2018.), kur noteikts, ka pamatizglītības obligātajā saturā ir iekļauta caurviju prasme: "digitālā pratība", nosakot, ka skolēns atbildīgi un efektīvi izmanto digitālās tehnoloģijas zināšanu ieguvei, jauna satura radīšanai, satura koplietošanai un komunikācijai, kritiski un konstruktīvi izvērtē tehnoloģiju un mediju lomu sabiedrībā. Noteikumu 1.pielikums nosaka plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus caurviju prasmēs 9.klases beigās, tai skaitā informācijas un datu pratībā, piemēram, kritiski analizē mediju radīto realitāti un informācijas ticamību, komunikāciju, piemēram, atbildīgu digitālās komunikācijas izmantošana konkrētiem mērķiem, izvērtējot tās piemērotību mērķa grupas vajadzībām, digitālā satura veidošana, drošība, piemēram, digitālās identitātes kontrole un pārvaldīšana u.c. Savukārt tehnoloģiju mācību jomas ietvaros ir paredzēti trīs mācību priekšmeti: Datorzinātnes – no 1. klases ar pakāpeniski palielinātu stundu skaitu; Inženierzinātnes 7. klasē; Dizains un tehnoloģijas 1.-9.klasē.
• Vispārējā vidējā izglītība (EKI 3.-4.līmenis) - Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem (apstiprināti 03.09.2019.), kur noteikts, ka vispārējās vidējās izglītības obligātajā saturā ir ietverta caurviju prasme: "digitālā pratība"; noteikumi nosaka vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu, paredzamos sasniedzamos mācīšanās rezultātus konkrētās mācību jomās un mācību īstenošanas principus. Noteikumu 1.pielikums nosaka plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus caurviju prasmei "digitālā pratība" 12.klases beigās. Tehnoloģiju mācību jomas priekšmeti ir šādi: Datorzinātnes jeb Programmēšana I un II un/vai Dizains un tehnoloģijas I un II, kā arī ieviesti vairāki jauni izvēles kursi, piemēram, Robotika, Digitālais dizains u.c.
• Profesionālā vidējā izglītība (EKI 4. līmenis) - Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu (apstiprināti 02.06.2020.). Profesionālā izglītība satur to vispārējās izglītības standarta daļu, kas ir piemērojama profesionālajā izglītībā un profesionālās izglītības daļa, kur viens no profesionālās vidējās izglītības galvenajiem uzdevumiem ir pastāvīgi attīstīt un pilnveidot profesionālo kvalifikāciju, reaģējot uz dinamiskajām pārmaiņām sabiedrībā un darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot digitālo tehnoloģiju izmantošanai darba procesos un pakalpojumu sniegšanā. Digitālās prasmes kā mūžizglītības kompetences modulis ar atsauci uz kompetences līmeni ir iekļautas profesionālās izglītības programmu paraugos.
• Augstākā izglītība - Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu (apstiprināti 13.07.2023.), kas stājās spēkā 2023.gada 21.jūnijā, kas aizstāj Ministru kabineta noteikumus Nr.803, kā grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 512 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, kas apstiprināti 22.12.2022., un Ministru kabineta noteikumus Nr. 802 kā grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumos Nr. 141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu", kas apstiprināti 22.12.2022. un Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu (apstiprināti 13.05.2014. ar grozījumiem, kas apstiprināti 22.12.2022. par studiju programmu stratēģiskajiem mērķiem). Abos minētajos noteikumos ir noteikts, ka viens no galvenajiem studiju programmu uzdevumiem ir nodrošināt, ka katras studiju programmas absolvents spēj atbildīgi un droši izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā, pētniecībā un mūžizglītībā, kā arī digitālā satura iegūšanā, radīšanā un koplietošanā. Plānojot un izstrādājot, kā arī aktualizējot studiju kursu saturu, tiek ņemti vērā standartos noteiktie sasniedzamie studiju rezultāti, tai skaitā ņemot vērā, ka digitālo prasmju un kompetenču apguve notiek dažādos studiju kursos un/vai studiju moduļos.

Digitālās prasmes neformālajā izglītībā

Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto (14.panta 11¹.punkts un 46.pants, kas stājās spēkā 11.10.2022.), neformālā izglītība tika paplašināta uz visām vecuma grupām (iepriekš neformālā izglītība tika attiecināta uz pieaugušajiem) un tika noteiks, ka neformālās izglītības programma dod iespēju personai visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības apgūt jaunas un pilnveidot esošās kompetences atbilstoši personības izaugsmes interesēm, valsts vai darba devēja pieprasījumam. Jāņem vērā, ka neformālās izglītības galvenais mērķis ir pēc iespējas ātrāk un elastīgāk nodrošināt personu ar tai nepieciešamajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un attieksmēm, kā arī veicināt personas vispusīgu attīstību un sociālo iekļaušanos. Neformālā izglītība ir papildinājums formālajai izglītībai to neaizstājot, un neformālajā izglītībā nav piemērojamas formālās izglītības kvalitātes prasības (piemēram, standarts u.c.).

Līdz tam vienota pieeja digitālo pamatprasmju noteikšanai un novērtēšanai, novērtējot zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, tika izmantota tikai formālajā izglītībā. Taču 2023.gada 13.jūlijā, apstiprinot Ministru kabineta noteikumus Nr.395 "Neformālās izglītības programmas īstenošanas atļaujas izsniegšanas kārtība", vienota pieeja ir ieviesta arī neformālajā izglītībā. Vienotie izglītības programmu kvalitātes principi attiecas uz visām neformālajām programmām, tai skaitā arī uz digitālo prasmju izglītības programmām. Noteikumos attiecībā uz digitālajām prasmēm kā obligāta prasība ir iekļauti nosacījumi digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai un plānošanai, tai skaitā atsauce uz Eiropas Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvaru (DigComp 2.1.) izmantošanu. Noteikumos ir paredzēts, ka plānoto mācīšanās rezultātu strukturēšanai jānotiek atbilstoši DigComp līmeņiem, noteikumu pielikumā iekļauti DigComp līmeņu apraksti, tādējādi izveidojot vienotu ietvaru digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanas un novērtēšanai.

[1] https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/297a33c8-a1f3-11e9-9d01-01aa75ed71a1/language-en
[2] Ibid
[3] https://uis.unesco.org/en/glossary-term/non-formal-education

Šobrīd viens no galvenajiem uzdevumiem ir sekmīgi pabeigt iesākto formālās izglītības sistēmas reformu un nodrošināt procesa pārvaldību. Tajā pašā laikā ir būtiski nodrošināt katrai personai tā pašreizējo zināšanu pilnveidošanu un nodrošināt iespēju apgūt jaunas prasmes, attieksmes un vērtības visa mūža garumā arī ārpus formālās izglītības un neatkarīgi no iepriekš iegūtā izglītības līmeņa neformālajā izglītībā. Lai nodrošinātu minēto, kā arī pabeigtu darbu pie vienotā ietvara, t.sk. digitālo pamatprasmju novērtēšanai, kas pakāpeniski un secīgi tika ieviesta formālajā izglītībā, ieviešanu arī neformālajā izglītībā, Ministru kabinets 2023.gada 13.jūlijā apstiprināja noteikumus Nr. 395 "Kārtība, kādā izdodas atļauja neformālās izglītības programmas īstenošanai". Ar minēto noteikumu apstiprināšanu tika pabeigta vienota ietvara digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanai izveidošana, kas tiek piemērots arī neformālajā izglītībā, tai skaitā digitālajām prasmēm, un kas nosaka arī vienotus kvalitātes principus neformālās izglītības programmu izstrādei un īstenošanai.

Mācīšanās rezultātu pieeja ir ES izglītības un nodarbinātības politikas darba kārtībā. Valsts līmenī mācīšanās rezultāti veido pamatu nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras, profesionālās kvalifikācijas aprakstus, izglītības standartus, izglītības programmu saturu, kā arī vērtēšanu un mācīšanos.

Digitālās prasmes tiek uzskatītas par vienu no izglītības sistēmas sastāvdaļām. Latvijā izveidotais vienotais ietvars gan formālajai, gan neformālajai izglītībai nodrošina digitālo prasmju novērtēšanu, mācību vajadzību apzināšanu un plānošanu, ņemot vērā Eiropas Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvaru (DigComp).

Ieguvumi personai

Digitālo pamatprasmju vērtēšana mācību vajadzību apzināšanai un plānošanai formālajā izglītībā tiek veikta atbilstoši konkrētās izglītības pakāpes standartā noteiktajam.

Digitālo pamatprasmju novērtēšanu neformālajā izglītībā veic neformālās izglītības programmu īstenotājs. Neformālās izglītības programmas aprakstā, kas vērstas uz digitālo kompetenču apguvi, sasniedzamie mācību rezultāti jāstrukturē atbilstoši digitālajai pratībai, kas definēta Eiropas Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvarā (DigComp), norādot veicamo uzdevumu sarežģītību un izpildes autonomiju.

Papildus, izstrādājot neformālās izglītības programmas aprakstu, tajā nepieciešams iekļaut informāciju par prasībām attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību un pieredzi ar programmu saistītajā jomā, priekšzināšanu līmeni un aprakstu par izglītības programmas sasniedzamo mācību rezultātu apguves novērtēšanu.

Neformālās izglītības programmu īstenotājs, organizējot mācību grupu un pirms uzsākt mācības, novērtē dalībnieku zināšanas; pēc tam organizē apmācību atbilstoši neformālās izglītības programmas aprakstam un programmas īstenošanas noslēgumā novērtē mācīšanās rezultātus. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.395 “Neformālās izglītības programmas īstenošanas atļaujas izsniegšanas kārtība” par mācīšanās rezultātu novērtēšanu atbild neformālās izglītības programmu īstenotājs un tā tiek veikta saskaņā ar neformālās izglītības programmas aprakstu. Mācību rezultātu vērtēšana ir paredzēta mācību laikā un/vai mācību beigās, izmantojot dažādus instrumentus, piem., pārbaudes darbs, individuālais uzdevums u.tml. Mācīšanās rezultātu vērtēšanas galvenais mērķis ir noteikt, vai ir sasniegti programmas aprakstā norādītie plānotie sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kur iegūtais zināšanu līmenis tiks atspoguļots apliecībā. Mācību noslēgumā tiek izsniegta apliecība par neformālās izglītības programmas apguvi, kurā ir iekļauta informācija par sasniegtajiem mācīšanās rezultātiem un šī informācija ir strukturēta atbilstoši Eiropas Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvaram (DigComp), kas izmantojams kā pamats turpmāko mācību vajadzību noteikšanai un mācību plānošanai.

Minētā pieeja nodrošina, ka personai, kura plāno apgūt vai apgūst digitālās pamatprasmes neformālās izglītības programmas ietvaros, tiek novērtētas digitālās pamatprasmes un, izmantojot novērtējuma rezultātus, tiek apzinātas konkrētās personas mācīšanās vajadzības, kuras tiek izmantotas mācību plānošanai un sasniegto rezultātu novērtēšanai.

Turklāt izveidotais vienotais ietvars dod iespēju attīstīt sasniegto mācīšanās rezultātu atzīšanu, kā arī dod iespēju personām sasniegtos mācīšanās rezultātus iekļaut savos dzīves aprakstos (CV), kā arī noteikt un plānot turpmākās mācību vajadzības neatkarīgi no tā vai tā būs formālā vai neformālā izglītība, piemēram,  turpināt digitālo prasmju apgūšanu neformālajā izglītībā, secīgi papildinot jau formālajā izglītībā sasniegtos mācīšanās rezultātus. Tādejādi vienotais ietvars veicina formālās un neformālās izglītības sasvstarpēju papildināšanu.

Ieguvumi izglītības īstenotājiem

Vienotais ietvars veicina izglītības īstenotāju, tai skaitā neformālās izglītības īstenotāju, vienotu izpratni par valstī noteiktajām prasībām nodrošināt kvalitatīvu neformālo izglītību, tai skaitā par prasībām digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību apzināšanai un plānošanai. Vienotais ietvars ir obligāti ievērojams ikvienam neformālās izglītības īstenotājam.

Izglītības sistēmas līmenī ieviestais vienotais ietvars dod iespēju, piemēram, izsludināt valsts atbalsta konkursu digitālo prasmju mācībām noteiktam DigComp līmenim, kas nodrošina arī noteikto DESI indikatoru progresa uzraudzību, tajā skaitā personu skaits, kurām digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī.

Ieguvumi sabiedrībai

Izveidojot vienotu ietvaru, ir radīti priekšnoteikumi, lai nodrošinātu kvalitatīvu un sabiedrībai pieejamu izglītības piedāvājumu Latvijā. Izmantojot vienoto pieeju neformālās izglītības ietvaros sasniegtie mācīšanās rezultāti personai ļaus no plašā piedāvājuma precīzāk izvēlēties konkrēto neformālās izglītības programmu, lai papildinātu, piemēram, formālajā izglītībā iegūtās prasmes un zināšanas, novērtēt neformālās izglītības programmas kvalitāti, tai skaitā plānotos sasniedzamos mācīšanās rezultātus, kā arī ir radīts ietvars vienotas atsauces sistēmas izmantošanu mācīšanās rezultātu novērtēšanai, t.i. Eiropas Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvars (DigComp), nodrošinot mācīšanās rezultātu savstarpēju papildināšanu un atzīšanu.

Jau šobrīd, definējot mācību vajadzības nozarē, valsts pasūtījums balstās uz Eiropas Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvaru (DigComp) un Ministru kabineta noteikumi Nr.395 “Neformālās izglītības programmas īstenošanas atļaujas izsniegšanas kārtība” nosaka tiesisko regulējumu šādai pieejai.

• Ministru kabineta 2023.gada 13.jūlija noteikumi Nr. 395 “Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai”
• Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumi Nr. 716 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”
• Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”
• Ministru kabineta 2019.gada 3.septembra noteikumi Nr.416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”
• Ministru kabineta 2020.gada 2.jūlija noteikumi Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu”
• Ministru kabineta 2023.gada 13.jūnija noteikumi Nr. 305 ”Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu”
• Ministru kabineta 2014.gada 13.maija noteikumi Nr. 240 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”
• Vadlīnijas neformālās izglītības programmu izstrādei