Personai ikdienā nepieciešamās galvenās prasmes, tostarp digitālās prasmes, tiek attīstītas visas dzīves garumā, izmantojot formālo, neformālo izglītību un ikdienas mācīšanos dažādās vidēs, tostarp ģimenē, skolā, darba vietā, apkārtnē un citās kopienās[1]. Visas definētās pamatprasmes, tostarp digitālās, pēc savas būtības ir caurviju prasmes[2].
Formālajā izglītībā ir valsts noteiktas prasības izglītības īstenotājam, saturam un īstenošanas procesam, lai mācību posma beigās varētu tikt izsniegts valsts atzīts dokuments par sasniegtajiem mācīšanās rezultātiem (izglītības dokuments vai profesionālā kvalifikācija). Savukārt, neformālā izglītība ir elastīgāka un to plāno neformālās izglītības īstenotājs. Neformālās izglītības programmas saturu un plānotos mācīšanās rezultātus nosaka, kā arī to sasniegšanu apliecina neformālās izglītības īstenotājs. Neformālās izglītības programmas var būt tādas, kas veicina pieaugušo un jauniešu lasītprasmi, kā arī programmas par dzīves prasmēm, darba prasmēm un sociālo vai kultūras attīstību[3]. Pieaugušie, kuri pabeiguši formālo izglītību, kad digitālās tehnoloģijas vēl nebija plaši izplatītas ikdienas dzīvē vai izglītībā, un digitālā pratība nebija integrēta izglītības saturā kā caurviju prasme, digitālās prasmes apgūst vai pilnveido neformālajā izglītībā. Tāpēc ir svarīgi, lai visos izglītības veidu posmos un pakāpēs būtu vienāda pieeja digitālo mācīšanās rezultātu definēšanai, īpaši neformālajā izglītībā.
Latvijā digitālo prasmju apgūšana notiek visas izglītības sistēmas ietvaros, sākot no formālās izglītības pirmsskolā, kur skolēniem tiek dota iespēja gan apgūt, gan arī praktiski izmantot digitālās prasmes visa mācību procesa laikā un turpinot neformālajā izglītība, ja tas ir nepieciešams. Pabeidzot konkrēto formālās izglītības pakāpi, absolventi ir apguvuši digitālās prasmes noteiktā līmenī.
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz izstrādāt un ieviest vienotu kritēriju ietvaru neformālajā izglītībā un arī pārskatīt augstākās izglītības standartu, to papildinot ar atbilstošu digitālo prasmju apguves rezultātu noteikšanu.
2006.gadā Latvijā tika uzsāktas pamatizglītības satura un 2008.gadā vispārējās vidējās izglītības satura reforma, un 2012.gadā, izstrādājot pirmsskolas izglītības vadlīnijas, tika uzsākta virzība uz mūsdienu prasībām atbilstošu formālo izglītību. Formālā izglītība ir sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības posmus, kur izglītības programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments.
2014.-2020.gada plānošanas periodā Latvijas izglītības sistēmā tika izveidots stabils pamats mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai. Būtiskākās izmaiņas bija kompetenču pieejas ieviešana izglītības saturā (Skola2030) vispārējā izglītībā. Jaunā mācību un mācību satura pieeja vispārējā izglītībā no pirmsskolas līdz vidusskolai tika izstrādāta, apstiprināta, secīgi ieviesta ar galveno mērķi veicināt skolēnu mūsdienu dzīvei nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Šī bija pirmā reize, kad mācību saturs un pieeja tiek strukturēta vienotā sistēmā un secīgi visos bērnu un jauniešu formālās izglītības pakāpēs, sākot no pusotru gadu veciem bērniem pirmsskolā un līdz 18 gadu vecumam. Skola 2030 izglītības standarts izveidots, koncentrējoties uz skolēnam būtiskāko mācību saturu, lai attīstītu prasmes (kompetences) kā kompleksu izglītojamā mācīšanās rezultātu ilgākā laika periodā (pirmsskolā, 1.-3., 4.-6., 7.-9., 10.-12. klase).
Mūsdienās arvien lielāku nozīmi prasmju attīstīšanā iegūst neformālā izglītība, kas ir īpaši svarīga caurviju prasmju, piemēram, digitālo prasmju, apguvei un tā ļauj operatīvi reaģēt uz indivīda izglītības vajadzībām un sekmēt ātru nepieciešamo rezultātu sasniegšanu. Jautājums par digitālo pamatprasmju apguvi neformālajā mācību programmā ir īpaši aktuāls tiem, kuriem vispārējā izglītībā nebija iespējas apgūt digitālās prasmes pietiekamā līmenī. Lai nodrošinātu, ka neformālās izglītības programmu īstenošana efektīvi risina sabiedrībā aktuālas izglītības vajadzības, bija nepieciešama politiskā apņemšanās, kas ietvēra grozījumus Izglītības likumā (46.pants) un deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt Ministru kabineta noteikumus (14.panta 111. punkts). Līdz 2023. gadam Latvijā nepastāvēja neformālās izglītības regulējums. Neformālā izglītība ir uzskatāma par formālās izglītības loģisku turpinājumu, kas balstās uz formālajā izglītībā jau veiksmīgi īstenotajiem mācīšanās rezultātu principiem. Lai nodrošinātu mācīšanās rezultātu pieejas ieviešanu arī neformālajā izglītībā, ir izstrādāti vienoti kvalitātes principi neformālās izglītības programmu izstrādei un īstenošanai.
Digitālās prasmes formālajā izglītībā
Formālās izglītības ietvaros digitālās prasmes tiek apgūtas gan kā caurviju prasmes, gan konkrētas mācību jomas ietvaros. Formālās izglītības standartā digitālās prasmes ir definētas kā viena no sešām caurviju prasmēm un digitālās prasmes tiek apgūtas un pielietotas Tehnoloģiju mācību jomas, kas ir viena no septiņām formālās izglītības standartā noteiktajām mācību jomām, ietvaros. Mācīšanās rezultātā skolēns ikdienā atbildīgi izmanto digitālās tehnoloģijas zināšanu iegūšanai, izmantošanai un radīšanai, kā arī uzdevumu un problēmu risināšanai, paša un citu radītā satura koplietošanai un izmantošanai, prasmīgi pārvalda savu digitālo identitāti, efektīvi komunicē, droši sadarbojas ar citiem digitālajā vidē, kritiski un konstruktīvi izvērtē tehnoloģiju un mediju lomu sabiedrībā. Jaunā izglītības satura ieviešana Latvijā tika uzsākta ar 2019./2020.mācību gadu pirmsskolā, pēc tam pakāpeniski citās klasēs no 2020./2021.mācību gada un profesionālajā vidējā izglītībā no 2022.mācību gada. Kopš 2022./2023.mācību gada jaunais izglītības saturs ir obligāts visos formālās izglītības posmos.
Turpmāk tekstā sniegts pārskats par vienotā ietvara elementiem digitālo prasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanai un novērtēšanai, pamatojoties uz Iedzīvotāju digitālo kompetenču modeļa (DigComp) ietvara pieeju dažādās formālās izglītības pakāpēs Latvijā:
- Pirmsskola - Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem (apstiprināti 21.11.2018.). Šajā izglītības pakāpē bērns mācās atšķirt virtuālo pasauli no reālās un saprast digitālo tehnoloģiju lomu, zina noteikumus, kas jāievēro, lietojot dažādus informācijas nesējus, tai skaitā digitālās ierīces.
- Pamatizglītība (EKI 1.-2.līmenis) - Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem (apstiprināti 27.11.2018.), kur noteikts, ka pamatizglītības obligātajā saturā ir iekļauta caurviju prasme: "digitālā pratība", nosakot, ka skolēns atbildīgi un efektīvi izmanto digitālās tehnoloģijas zināšanu ieguvei, jauna satura radīšanai, satura koplietošanai un komunikācijai, kritiski un konstruktīvi izvērtē tehnoloģiju un mediju lomu sabiedrībā. Noteikumu 1.pielikums nosaka plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus caurviju prasmēs 9.klases beigās, tai skaitā informācijas un datu pratībā, piemēram, kritiski analizē mediju radīto realitāti un informācijas ticamību, komunikāciju, piemēram, atbildīgu digitālās komunikācijas izmantošana konkrētiem mērķiem, izvērtējot tās piemērotību mērķa grupas vajadzībām, digitālā satura veidošana, drošība, piemēram, digitālās identitātes kontrole un pārvaldīšana u.c. Savukārt tehnoloģiju mācību jomas ietvaros ir paredzēti trīs mācību priekšmeti: Datorzinātnes – no 1. klases ar pakāpeniski palielinātu stundu skaitu; Inženierzinātnes 7. klasē; Dizains un tehnoloģijas 1.-9.klasē.
- Vispārējā vidējā izglītība (EKI 3.-4.līmenis) - Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem (apstiprināti 03.09.2019.), kur noteikts, ka vispārējās vidējās izglītības obligātajā saturā ir ietverta caurviju prasme: "digitālā pratība"; noteikumi nosaka vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu, paredzamos sasniedzamos mācīšanās rezultātus konkrētās mācību jomās un mācību īstenošanas principus. Noteikumu 1.pielikums nosaka plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus caurviju prasmei "digitālā pratība" 12.klases beigās. Tehnoloģiju mācību jomas priekšmeti ir šādi: Datorzinātnes jeb Programmēšana I un II un/vai Dizains un tehnoloģijas I un II, kā arī ieviesti vairāki jauni izvēles kursi, piemēram, Robotika, Digitālais dizains u.c.
- Profesionālā vidējā izglītība (EKI 4. līmenis) - Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu (apstiprināti 02.06.2020.). Profesionālā izglītība satur to vispārējās izglītības standarta daļu, kas ir piemērojama profesionālajā izglītībā un profesionālās izglītības daļa, kur viens no profesionālās vidējās izglītības galvenajiem uzdevumiem ir pastāvīgi attīstīt un pilnveidot profesionālo kvalifikāciju, reaģējot uz dinamiskajām pārmaiņām sabiedrībā un darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot digitālo tehnoloģiju izmantošanai darba procesos un pakalpojumu sniegšanā. Digitālās prasmes kā mūžizglītības kompetences modulis ar atsauci uz kompetences līmeni ir iekļautas profesionālās izglītības programmu paraugos.
- Augstākā izglītība - Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu (apstiprināti 13.07.2023.), kas stājās spēkā 2023.gada 21.jūnijā, kas aizstāj Ministru kabineta noteikumus Nr.803, kā grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 512 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, kas apstiprināti 22.12.2022., un Ministru kabineta noteikumus Nr. 802 kā grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumos Nr. 141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu", kas apstiprināti 22.12.2022. un Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu (apstiprināti 13.05.2014. ar grozījumiem, kas apstiprināti 22.12.2022. par studiju programmu stratēģiskajiem mērķiem). Abos minētajos noteikumos ir noteikts, ka viens no galvenajiem studiju programmu uzdevumiem ir nodrošināt, ka katras studiju programmas absolvents spēj atbildīgi un droši izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā, pētniecībā un mūžizglītībā, kā arī digitālā satura iegūšanā, radīšanā un koplietošanā. Plānojot un izstrādājot, kā arī aktualizējot studiju kursu saturu, tiek ņemti vērā standartos noteiktie sasniedzamie studiju rezultāti, tai skaitā ņemot vērā, ka digitālo prasmju un kompetenču apguve notiek dažādos studiju kursos un/vai studiju moduļos.
Digitālās prasmes neformālajā izglītībā
Saskaņā ar Izglītības likumā noteikto (14.panta 111.punkts un 46.pants, kas stājās spēkā 11.10.2022.), neformālā izglītība tika paplašināta uz visām vecuma grupām (iepriekš neformālā izglītība tika attiecināta uz pieaugušajiem) un tika noteiks, ka neformālās izglītības programma dod iespēju personai visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības apgūt jaunas un pilnveidot esošās kompetences atbilstoši personības izaugsmes interesēm, valsts vai darba devēja pieprasījumam. Jāņem vērā, ka neformālās izglītības galvenais mērķis ir pēc iespējas ātrāk un elastīgāk nodrošināt personu ar tai nepieciešamajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un attieksmēm, kā arī veicināt personas vispusīgu attīstību un sociālo iekļaušanos. Neformālā izglītība ir papildinājums formālajai izglītībai to neaizstājot, un neformālajā izglītībā nav piemērojamas formālās izglītības kvalitātes prasības (piemēram, standarts u.c.).
Līdz tam vienota pieeja digitālo pamatprasmju noteikšanai un novērtēšanai, novērtējot zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, tika izmantota tikai formālajā izglītībā. Taču 2023.gada 13.jūlijā, apstiprinot Ministru kabineta noteikumus Nr.395 "Neformālās izglītības programmas īstenošanas atļaujas izsniegšanas kārtība", vienota pieeja ir ieviesta arī neformālajā izglītībā. Vienotie izglītības programmu kvalitātes principi attiecas uz visām neformālajām programmām, tai skaitā arī uz digitālo prasmju izglītības programmām. Noteikumos attiecībā uz digitālajām prasmēm kā obligāta prasība ir iekļauti nosacījumi digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai un plānošanai, tai skaitā atsauce uz Eiropas Iedzīvotāju digitālo kompetenču ietvaru (DigComp 2.1.) izmantošanu. Noteikumos ir paredzēts, ka plānoto mācīšanās rezultātu strukturēšanai jānotiek atbilstoši DigComp līmeņiem, noteikumu pielikumā iekļauti DigComp līmeņu apraksti, tādējādi izveidojot vienotu ietvaru digitālo pamatprasmju novērtēšanai, mācību vajadzību noteikšanai, plānošanas un novērtēšanai.