2023.gada pirmajā pusgadā Zviedrija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Realitātē tas nozīmē, ka Zviedrija uz pusgadu pārņem tiesību aktu Eiropas Savienības mērogā virzītāju. Katras valsts interesēs ir panākt izšķirīgu dokumentu pieņemšanu tieši tās prezidentūras laikā, vai vismaz panākt noteiktu progresu. Kādas ir Zviedrijas kā prezidējošās valsts prioritātes izglītībā?
Zviedrijas prioritātes ir drošība, konkurētspēja, zaļā un enerģijas pārnese, demokrātiskas vērtības un tiesiskums (saite). Tās ir prioritātes, kuras ir svarīgas ne tikai Zviedrijai, bet arī visai Eiropas Savienībai tās pārmaiņu laikā, ko ir izraisījuši vairāki cēloņi – COVID-19 pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētiskā krīze.
Attiecībā uz izglītību Zviedrijas prezidentūra turpinās darbu pie Eiropas Izglītības telpas izveides, kā vienu no uzdevumiem var minēt savstarpējo kvalifikāciju atzīšanu. Liela nozīme tiks pievērsta arī digitalizācijas jautājumiem attiecībā tieši uz izglītību. Turklāt 2023. gads ir pasludināts par Eiropas Prasmju gadu, kur centrā ir prasmju atbilstība darba tirgus vajadzībām. Ir nepieciešama prasmju revolūcija, tā uzskata CEDEFOP. Šodien jaunieši ir labāk sagatavoti digitālajai pārejai, bet darba tirgū atrodas nepiemērotā situācijā un veic darbus, kas neatbilst jauniešu prasmēm.
Sākotnējā profesionālā izglītība tiek nodrošināta atbilstoši apmācību pieprasījumam. Tas tiek darīts ar domu, ja jau pats jaunietis to ir izvēlējies, visticamāk, viņš to paveiks labi. Tai pat laikā šāda kārtība var novest pie prasmju, kuras nav pieprasītas darba tirgū, apguves, ja apmācību sistēma balstās uz jauniešu vēlmēm. Attiecīgi izglītotāji piedāvā programmas, kuras ir vispopulārākās.
Ņemot to vērā, valdība veicināja prasmju veidošanos ražošanas un labklājības nozarē, uzlabojot pāreju no vidējās profesionālās izglītības uz darba tirgu.
Savukārt pirms Zviedrijas prezidējošās valsts Eiropas Savienības Padomē lomu uzņēmās Čehija. Tās galvenie virzieni prezidentūras laikā attiecībā uz izglītību bija digitālā mācīšanās un Skolas panākumu iniciatīvas ceļvedis, starppaudžu dialogs un solidaritāte, palīdzība Ukrainai. Čehijas prezidentūras laikā 2022. gada 9. decembrī tika apstiprināti Padomes secinājumi par veicināšanu labbūtību digitālajā izglītībā. Padomes secinājumus netieši veicināja COVID-19 pandēmijas ietekmētā izglītības sistēma, balstīts uz vairākiem politikas plānošanas dokumentiem, kā, piemēram, Digitālās ekonomikas rīcības plāns 2021.-2027. gadam. Secinājumi balstās uz trim pīlāriem – prasmes, pedagoģiska pieeja un starpersonu attiecības, kas ir inovatīva pieeja digitālajā izglītībā.
Čehijas prezidentūras laikā tika apstiprināti arī Padomes ieteikumi “Ceļi uz panākumiem skolās”, kuru mērķis ir nodrošināt labākus izglītības rezultātus visiem izglītojamajiem neatkarīgi no izcelsmes vai situācijas, uzlabojot pamatprasmju rādītājus un samazinot izglītības un apmācības priekšlaicīgu pārtraukšanu. Ieteikumā ir holistisks skatījums uz panākumiem skolā, aplūkojot gan izglītības sasniegumus (t. i., attīstītās kompetences un prasmes), gan sasniegumus (diplomus vai sertifikātus, kas iegūti pēc konkrēta izglītības līmeņa sekmīgas apguves), kā arī labklājību skolā (saite). Galvenais fokuss būs mērķēts uz tiem, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības un skolēnu sasniegumiem pamatprasmēs. Lielākā Padomes ieteikumu teksta daļa ir vērsta uz profilaksi, iejaukšanos un kompensācijas pasākumiem.
Soļi, lai gūtu labākus panākumus skolā
Kā daļu no integrētas stratēģijas ieteikumā ES dalībvalstis tiek aicinātas:
• nostiprināt darbu pie datu vākšanas un uzraudzības sistēmu stiprināšanas;
• apvienot plašu pasākumu, kuru centrā ir izglītojamo vajadzības, klāstu;
• atbalstīt vadītājus, skolotājus, pasniedzējus un citus darbiniekus darbā ar visiem izglītojamajiem, tostarp tiem, kuriem draud atstumtība, nepietiekama izpilde un priekšlaicīga izglītības pamešana;
• atbalstīt skolas, lai izstrādātu “visas skolas pieejas”, pamatojoties uz sadarbību skolās un to tuvumā;
• ieviest sistēmas līmeņa pasākumus, lai izglītību un apmācību padarītu iekļaujošāku;
• optimizēt to, kā valstu un ES resursi tiek izmantoti, lai ieguldītu infrastruktūrā un apmācībā atkarībā no vajadzības.
Ar jaunajiem Padomes ieteikumiem atceļ un aizstāj Padomes 2011. gada ieteikumu par rīcību priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai.
Čehijas prezidentūras laikā notika darbs arī pie Padomes secinājumiem par starppaaudžu sadarbības veicināšanu ar mērķi stiprināt dialogu un sociālo kohēziju. Mērķis ir nodrošināt vairāk telpas un iespējas jauniešiem saliedētas sabiedrības veidošanā.
Sagatavoja Linda Romele,
Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība, eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos