Starp OECD valstīm Latvijai ir labi rādītāji profesionālās izglītības jomā un viens no straujākā skolotāju faktiskā atalgojuma pieauguma rādītājiem, liecina otrdien, 12. septembrī, publicētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējais pārskats “Īsumā par izglītību 2023” (Education at a Glance 2023) par izglītības rādītājiem OECD valstīs un partnervalstīs.
Ziņojums sniedz visaptverošu informāciju par visām izglītības pakāpēm un veidiem, sākot no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai. Šī gada ziņojuma galvenā tēma ir profesionālās izglītības kvalitāte.
Tautsaimniecības attīstība ir būtisks priekšnosacījums algu pieaugumam valstu iedzīvotājiem, un šī gada ziņojuma galvenā tēma ir profesionālās izglītības kvalitāte. Kvalitatīvas profesionālās izglītības programmas palīdz jauniešiem pāriet no mācībām uz darba tirgu un paver viņiem ceļu tālākai personiskai un profesionālai attīstībai, uzsvērts OECD ziņojumā.
Mācības darba vidē ir efektīvs veids, lai apgūtu gan profesionālās, gan caurviju kompetences. Latvija ir viena no četrām OECD valstīm, kurā visi vidējās profesionālās izglītības audzēkņi mācās skolas un darba vidē kombinētajās programmās. Turklāt Latvija sniedz iespēju audzēkņiem saņemt izglītības dokumentus gan par profesionālās izglītības programmu pilnīgu, gan daļēju apguvi. Jauniešiem būs iespēja uzkrāt un pārnest atzītas profesionālās kvalifikācijas, atbilstoši viņu individuālajām vajadzībām un interesēm.
Latvija ir viena no četrām OECD valstīm, kur skolotāju faktiskā vidējā darba samaksa laika periodā no 2015. līdz 2021. gadam ir augusi visstraujāk. Latvijā pieaugums šajā periodā pārsniedza 40% katrā no izglītības pakāpēm. Neraugoties uz straujo dinamiku, ziņojumā Latvija ierindota valstu grupā, kurās skolotāju darba samaksa ir zemāka nekā OECD valstīs vidēji. Analizējot, cik izmaksā skolotāja alga uz vienu skolēnu gadā, OECD jau atkārtoti norāda uz saistību starp skolotāju darba samaksas lielumu un skolotāju un skolēnu skaita attiecību. Tāpat kopējās budžeta investīcijas izglītībā un arī skolotāju vidējo darba samaksas līmeni ietekmē valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenis uz vienu iedzīvotāju: jo tas augstāks, jo augstāka ir skolotāju vidējā faktiskā alga un arī kopējie valsts budžeta ieguldījumi izglītībā. Līdz ar to zemākās vidējās faktiskās algas galvenokārt vērojamas valstīs ar zemāko IKP uz vienu iedzīvotāju.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka sieviešu ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijā ir lielākais pasaules attīstītāko valstu vidū – 66% Latvijas sieviešu ir ar pirmo iegūto augstāko izglītību, kas ir augstākais rādītājs starp OECD dalībvalstīm. Savukārt uzņēmumu darbinieku dalību pieaugušo izglītībā un prasmju pilnveidē starp OECD valstu lielajiem uzņēmumiem vislabāk nodrošina Latvijas lielie uzņēmumi.
Ziņojumā redzams, ka Latvijai citu pasaules attīstītāko valstu vidū ir mazākais mācību dienu skaits gadā sākumskolā (1.-6. klase) – vidēji 169 dienas iepretim vidēji 186 dienām gadā OECD valstīs. Latvijas skolotājiem tas nozīmē lielāku izaicinājumu, nodrošinot skolēniem obligāto zināšanu un prasmju apguvi salīdzinoši īsākā laikā. Ikgadējā obligāto mācību stundu slodze Latvijas skolēniem vecumā no 7 līdz 13 gadiem (pamatizglītības otrā posma (7.-9. klase) sākums) pakāpeniski palielinās no 516 stundām līdz 763 stundām, kas ir otrs lielākais pieaugums OECD valstīs. Kopējā obligāto mācību stundu slodze Latvijas 1.-6. klašu skolēniem ir 3 504 stundas, un 7.-9. klašu skolēniem 2 334 stundas (salīdzinājumam ES25 valstīs vidēji 3 690 un 3 504 stundas, un OECD valstīs vidēji – 4 830 un 2 748 stundas).
Ikgadējais OECD izglītības pārskats ir svarīgs izglītības politikas plānošanā. Tas ļauj ieraudzīt Latvijas izglītības sistēmas sniegumu, salīdzinot to ar citu valstu izglītības sistēmām, un veidot nacionāla mēroga diskusiju gan ar politikas plānotājiem, gan pētniekiem un praktiķiem par nacionālo kontekstu un būtiskākajiem dažādus izglītības procesus ietekmējošajiem faktoriem, kā arī, balstoties datos, kopīgi pārdomāt aktuālas un efektīvākās politikas iniciatīvas.
Education at a Glance: OECD indicators ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Pārskats sniedz datus par izglītības sistēmu struktūru, finansēm un sniegumu OECD dalībvalstīs un organizācijas partnervalstīs. Ziņojuma informācija ir būtiska nacionālās izglītības sistēmas uzlabošanas darbā, pētniecībā, kā arī izglītības praktiķu darbā. Latvijas dalība OECD izglītības indikatoru programmā INES (Indicators of Education Systems) tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projektā Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos”. Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības partneris šajā projektā ir Centrālā statistikas pārvalde.
Ziņojuma datu izlase par Latviju pilnā apjomā latviešu valodā lasāma Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē.
Viss OECD Education at a Glance 2023 izglītības pārskats pieejams OECD tīmekļa vietnē.
Latvijas profesionālās izglītības datu prezentācija ar OECD Izglītības un prasmju direktorāta analītiķa Erika Šarbonjē (Éric Charbonnier) piedalīšanos iekļauta starptautiska profesionālās izglītības foruma “Prasmju planēta. Jauns skatījums uz tīklošanās potenciālu” (The Planet of Skills. Renewed Perspective on Networking Potential) programmā un klātienē notiks Ogres tehnikumā 2023. gada 26 septembrī, plkst. 15:00. Reģistrācija dalībai forumā pieejama Skillman.eu vietnē (reģistrācijas pieejas saņemšanai būs nepieciešama arī papildus reģistrācija kā portāla lietotājam).
