Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi jaunu skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas sistēmu – modeli “Programma skolā”. Modelis “Programma skolā” nomainīs pašreizējo kārtību – “Nauda seko skolēnam”, un nodrošinās taisnīgāku un konkurētspējīgāku darba samaksu visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas Latvijā vai skolēnu skaita konkrētajā skolā.
Atjaunināts: 20.11.2024.
- Pilnvērtīgs izglītības programmas finansējums
- Konkurētspējīgs pedagogu atalgojums
- Sabalansētas pedagogu slodzes un labbūtība
- Izglītības iestāžu autonomija programmu realizācijā
- Pašvaldības autonomija izglītības ekosistēmas attīstībā
- Skola nodrošina izglītības procesu atbilstoši izglītojamā labākajām nākotnes interesēm, nevis pielāgojot izglītības iestādes iespējām
- Finansējums tiek aprēķināts katrai izglītības iestādei, ņemot vērā tās īstenoto izglītības programmu apmēru - klašu komplektu un izglītojamo skaitu, atbalsta un administrācijas personālu
- Modelis paredz konkurētspējīga atalgojuma noteikšanu pedagogiem, t.sk. skolas atbalsta personāla un efektīva administratīvā sastāva nodrošināšanai
- Valsts budžeta finansējums pedagogu atalgojumam pilnā apmērā tiek piešķirts tām izglītības iestādēm, kas atbilst noteiktiem kritērijiem par ilgtspējīgu izglītības iestādi
- Ja pašvaldība kā dibinātājs lemj turpināt uzturēt izglītības iestādi, kas neatbilst valsts noteiktiem kritērijiem, tā nodrošina proporcionālu pašvaldības līdzfinansējumu
- pedagogu likmes mācību plāna īstenošanai 100% apmērā
- atbalsta personāla likmes atkarībā no skolēnu skaita pašvaldībā
- administrācijas atalgojuma likmes atkarībā no skolēnu skaita iestādē
- 2% papildus finansējums atbalsta pasākumiem
- papildus finansējums atbalsta pasākumiem iekļaujamajiem bērniem
- 10% papildu finansējums ģimnāzijām => snieguma finansējums
Biežāk uzdotie jautājumi
Jaunā skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” jeb “Nauda seko programmai” galvenais mērķis ir nodrošināt taisnīgāku darba samaksu visiem pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita un uzlabot izglītības kvalitāti visā Latvijā.
Esošais modelis “Nauda seko skolēnam” tika ieviests 2009. gadā un vairs neatbilst šodienas izglītības vajadzībām un realitātei Latvijā. Šobrīd skolotāju atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita, kas kļūst zināms tikai mācību gada sākumā, turklāt daudzviet valstī tas ir negatīvs un neprognozējami mainīgs – iedzīvotāju un skolēnu skaits turpina samazināties. Tādējādi esošais modelis nav taisnīgs pret skolotājiem reģionos un Rīgā, jo paredz dotācijas samazinājumu negatīvo demogrāfijas rādītāju gadījumā.
- Klašu skaits iestādē konkrētā programmā
- Skolēnu skaits klasē konkrētā programmā
- Papildu finansējums skolēniem, kas apgūst speciālās izglītības programmas
- Darba stundas, kas nepieciešamas konkrētā klasē programmas īstenošanai
- Nominālā darba algas likme
- Finansējums atbalsta personāla atalgojumam
- Finansējums administrācijas atalgojumam
- +2% papildu finansējums dažādiem atbalsta pasākumiem izglītības iestādē
- +15% papildu finansējums valsts ģimnāzijām
“Programma skolā” paredz valsts mērķdotācijas aprēķinu pedagogu darba samaksai pamatizglītības programmām (t. sk. klātienes, tālmācības, neklātienes, speciālās izglītības programmās, programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem) un vidējās izglītības programmām (t. sk. klātienes, tālmācības, neklātienes programmās).
Modelis attiecināms uz pašvaldību, privāto un juridisko personu dibinātām vispārējās izglītības iestādēm, bet nav attiecināms uz valsts dibinātām vispārējās izglītības iestādēm.
Līdz ar modeļa “Programma skolā” ieviešanu iestādes vadītājs plānos kopējā finansējuma sadali pedagogu, atbalsta personāla, administrācijas darba samaksai. Izglītības iestādes vadītājs administrēs iestādei piešķirto finansējumu atbilstoši reālajai situācijai, akadēmiskajai komandai, atbalsta speciālistu skaitam un skolas definētajiem mērķiem. Tāpat izglītības iestādes vadītājs, balstoties uz iestādē izstrādātu un ar dibinātāju saskaņotu kārtību, noteiks pedagogu darba slodzi – gan tās apjomu, gan sastāvu jeb cik daudz laika pedagogam jāvelta kontaktstundām un cik daudz citu pienākumu veikšanai.
Jāņem vērā, ka atbalsta personālam un direktoru atalgojumam piešķirtais finansējums arī turpmāk tiks novirzīts vietējai pašvaldībai, kas tālāk to sadalīs atbilstoši iekšējiem noteikumiem.
Jā, modelis “Programma skolā” paredz apmaksātu darba laiku pedagogiem mācību plāna īstenošanai, kā arī klases audzināšanai un citu pienākumu veikšanai.
Papildu stundas citiem pienākumiem atkarībā no klases lieluma aprēķinātas ar mērķi nodrošināt pietiekošā apmērā finansējumu visu pedagogu pienākumu apmaksai, t. sk. visiem ar mācību priekšmetu saistītajiem pienākumiem, kā arī pedagogu darba samaksas finansējumā iekļaujot darba apjomu, kas saistīts ar metodisko darbu un citiem pienākumiem, kas nav tiešā veidā saistīti ar konkrētu mācību priekšmetu realizēšanu, bet ir neatņemama kvalitatīva mācību procesa sastāvdaļa. Kā jau iepriekš minēts, apmaksātais laiks citiem pienākumiem ietver gan metodisko darbu, t. sk. mentora pienākumus, mācību jomu koordinēšanu, attīstības plānošanu, gan arī darbu ar vecākiem, mācību ekskursijas u. c. veida pienākumus, kurus paredz pedagoga darba amata apraksts un atbilstoši vadlīnijām pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai.
Jā, jaunais modelis neparedz finansējuma plūsmas ierobežošanu starp izglītības posmiem. Izglītības iestādes vadītājs būs tiesīgs pārdalīt tai piešķirto finansējumu gan starp vispārējās izglītības programmām, gan starp pedagogiem, atbalsta personālu un administrāciju Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.
Modelis “Programma skolā” nenosaka konkrētu slodžu skaitu konkrētiem amatiem, tostarp to, cik atbalsta speciālistus izglītības iestādei būtu jāalgo. Finansējums atbalsta personāla darba samaksai tiks novirzīts uz pašvaldību, kas tālāk organizēs šādu speciālistu algošanu vai sadalīs finansējumu pēc vajadzības uz konkrētām izglītības iestādēm. Jaunais modelis paredz mērķētu finansējumu tieši atbalsta pasākumu nodrošināšanai, tādēļ svarīga ir cieša sadarbība starp pašvaldību un izglītības iestādi, lai kopīgi vienotos par skolas un skolēnu vajadzībām, kā arī spētu sniegt skolēniem mācību procesā nepieciešamo atbalstu.
Pašreizējā finansējuma modelī noteikts, ka atbalsta personāla atalgojumam nepieciešams paredzēt ne mazāk par 7% no kopējā mērķdotācijas apmēra. Jaunais modelis “Programma skolā” paredz būtisku finansējuma pieaugumu atbalsta personālam, kā arī finansējumu atbalsta pasākumiem, kas līdz šim no valsts budžeta netika finansēti (kā sociālais pedagogs, karjeras konsultants).
Pastāv maldīgs priekšstats, ka “Programma skolā” ieviešanas rezultātā nevienlīdzības mazināšanai no skaitliski lielajām skolām pārdalīs līdzekļus uz mazajām skolām. Līdz ar jaunā modeļa ieviešanu tā vai citādi iegūs visas izglītības iestādes, jo aprēķinātas vajadzības katrai izglītības iestādei. Primāri lielāki ieguvumi gaidāmi skolās, kur mācās 100 un mazāk bērnu, kas ir aptuveni 20% no visām Latvijas skolām, kā arī izglītības iestādes galvaspilsētā. Nedaudz mazāks finansējuma pieaugums plānots skolās ar lielāku skolēnu skaitu klasē.
Izglītības iestāžu interesēs ir izvērtēt iespējas formēt nevis ļoti lielas, bet optimāla izmēra klases ar 20–24 skolēniem klasē, kas ir arī viens no Izglītības un zinātnes ministrijas mērķiem izglītības procesa kvalitātes veicināšanai.
Jāņem vērā, ka izglītības iestādei nepieciešamais finansējums tiek aprēķināts katrai skolai, bet piešķirts tikai tām, kuras atbilst valstī noteiktajiem atbilstības kritērijiem par ilgtspējīgu izglītības iestādi. Tas nozīmē, ka “Programma skolā” paredz izglītības iestādes dibinātāja līdzfinansējumu tām izglītības iestādēm, kas noteiktajiem kritērijiem neatbilst.
Nē, pirmsskolas izglītības posmā mērķdotācijas aprēķinam saglabāta līdzšinējā kārtība, tomēr “Programma skolā” modeļa principi tiks piemēroti arī pirmsskolas izglītības iestāžu administrācijas atalgojuma aprēķinam.
Jā, paredzēts, ka provizoriskos aprēķinus mērķdotācijas apmēram būs iespējams veikt savlaicīgāk.
Jauno modeli “Programma skolā” plānots ieviest no 2025. gada 1. septembra.