Eiropas Kodolpētījumu organizācija (European Organization for Nuclear Research) - CERN) tika izveidota ar Konvenciju par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas izveidi, kuru 1953.gadā parakstīja 12 valstis. 2020.gadā organizācijā ir 23 dalībvalstis (21 Eiropas valsts un Izraēla).
Sešas valstis ir asociēto dalībvalstu statusā (Indija, Pakistāna, Turcija, Ukraina, Horvātija un Lietuva), bet trīs ir asociētās valstis pirms-dalībvalsts statusā (Kipra, Slovēnija, Igaunija). Novērotāju statuss ir trim valstīm (Japāna, Krievija, ASV), kā arī trim organizācijām — UNESCO, Eiropas Komisijai un Apvienotajam kodolpētījumu institūtam no Krievijas.
CERN patstāvīgi strādā aptuveni 2500 darbinieku, kā arī 12 000 vieszinātnieku no vairāk kā 70 valstīm ir strādājuši CERN, lai veiktu savus pētījumus.
CERN galvenais darbības mērķis ir starptautiskas liela mēroga pētnieciskas infrastruktūras darbības nodrošināšana augstas enerģijas daļiņu fizikas pētījumiem, kas pārsniedz atomfizikas darbības jomu. Pētījumi tiek veikti tikai civiliem mērķiem nolūkā veicināt Eiropas valstu zinātnisko un tehnisko sadarbību kodolpētījumu jomā.
CERN dibinātāju mērķis ir nodrošināt infrastruktūru Eiropas zinātniekiem, kas piedāvā visus nepieciešamos instrumentus augsta līmeņa pētījumu veikšanai. Vienlaikus CERN nav tikai laboratorija augstas enerģijas daliņu fizikas pētījumiem, bet arī vieta, kur veidojas izcila starptautiskā sadarbība pētniecībā, tehnoloģijās un inovācijās.
Saistībā ar daļiņu paātrinātāju tehnoloģijām CERN regulāri tiek izstrādāti jauni veidi, metodes un tehnoloģiskie risinājumi, lai saprastu visuma fundamentālos pamatus. CERN ir uzkrāta augsta līmeņa zinātniskā un tehnoloģiskā informācija, kura tiek pielietota ražošanā un ikdienā (piemēram, internets, skārienjūtīgie ekrāni, datortomogrāfija medicīnā utt.) CERN ir Lielā hadronu pretkūļu paātrinātāja mājvieta. Lielā hadronu paātrinātāja galvenā tuneļa garums ir 26,7 kilometri, un tas izbūvēts apmēram 100 metru dziļumā Francijas un Šveices teritorijā.
